Pēdējā gada laikā par
7 % (no 10 % uz 17 %) pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri pārmērīgi aizraujas
ar virtuālo vidi, liecina iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un
profilakses tendenču mērījums.
Visstraujākais pieaugums novērots jauniešu vidū (vecumā no 18 līdz 24
gadiem), taču eksperti norāda, ka arī aizvien vairāk senioru ieslīgst virtuālās
vides atkarībā.
Pētījums rāda, ka pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi
visbiežāk skar jauniešus vecumā no 18 līdz 24 gadiem – ja pērn tas bija katrs
ceturtais jaunietis, tad šogad jau katrs trešais. Pieaugoša tendence novērota
arī citās vecuma grupās – lai arī joprojām statistiski salīdzinoši maz senioru
atzīst, ka mēdz pārāk daudz laika pavadīt virtuālajā vidē, arī tur vērojams
kāpums par 4 %, sasniedzot 5 % atzīmi (pagājušajā gadā – 1 %). Kopumā
saglabājas tendence, ka līdz ar vecuma pieaugumu samazinās arī internetā
pavadītais laiks, tāpat joprojām biežāk ar virtuālo vidi aizraujas vīrieši – 20
% (+7 %), bet retāk – sievietes – 14 % (+6 %).
“Šobrīd un nu jau pēdējo teju pusotru gadu mūsu ikdiena
ciešāk nekā jebkad iepriekš ir saistīta ar tehnoloģijām, tāpēc ir ļoti svarīgi
atrast alternatīvas brīvā laika pavadīšanai bez ekrāniem. Tas nozīmē, ka pēc
tam, kad ir paveiktas darba lietas vai citas ikdienas nepieciešamības, kas
prasa pieslēgšanos virtuālajai videi, ir ieteicams veltīt laiku citām
aktivitātēm, piemēram, kopā ar ģimeni vai draugiem sarunājoties, spēlējot galda
spēles, veicot sportiskas aktivitātes vai vienkārši ejot kopīgās pastaigās.
Sekas pārmērīgai laika pavadīšanai virtuālajā vidē var nopietni kaitēt gan
fiziskajai veselībai, piemēram, izraisot mazkustību, galvassāpes un muguras un
sprandas problēmas, gan emocionālajai labsajūtai,” saka farmaceite Agnese Ritene.
Virtuālās vides
slazdā arvien vairāk senioru
Ekspertu diskusijā “Kā atgūt fiziskās un garīgās veselības
līdzsvaru” ģimenes ārste Ilze Skuja dalījās ar novērojumu, ka pandēmijas laikā
ar virtuālo vidi arvien biežāk aizraujas seniori. Arī dažādi ārvalstu pētījumi
un vietējo mobilo sakaru operatoru novērojumi liecina, ka šā brīža dzīves
apstākļi teju spiež internetu patērēt vairāk, jo viedierīces ir veids, kā
dažādu ierobežojumu laikā sazināties ar tuvajiem, pasūtīt pārtiku vai
sazināties ar ģimenes ārstu. Vienlaikus tieši tehnoloģijas ļāva ne tikai vecāka
gadagājuma cilvēkiem, bet visai sabiedrībai kopumā vieglāk izturēt pandēmijas
laika izolēšanos.
Preventīvas darbības
– jo agrāk, jo labāk
Jomas pētnieki ir secinājuši, ka tas, kādi panākumi būs
preventīviem pasākumiem, ir ļoti atkarīgs no laika, kad tie tiek veikti. Tāpēc,
lai mazinātu risku attīstīties atkarībai no virtuālās vides arī pieaugušo
vecumā, ieteicams tam pievērsties jau kopš bērnības.
Pagājušā gada rudenī, sākoties otrajam Covid-19 saslimstības
vilnim, Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās pusaudžiem, ņemot vērā
attālināto mācību situāciju, pat bija ieteikts vecākiem veidot atkāpi, kas
ļautu vairāk laika pavadīt internetā, lai uzturētu komunikāciju ar vienaudžiem,
kas ir tik ļoti nepieciešama. Vienlaikus ar radušos situāciju ir saistīti divi
riski. Viens no tiem – ja vēl pirms pandēmijas varēja izmērīt un saprast, cik
daudz brīvā laika būtu ieteicams veltīt sērfošanai internetā, tad šobrīd to
izdarīt ir daudz grūtāk. Otrs, kā diskusijas laikā norādīja ģimenes ārste, jau
šobrīd daudzi vecāki stāsta, ka bērni vairs nevēlas doties ārā un tikties ar
draugiem, jo viņiem virtuālajā vidē ir kļuvis pārmēru ērti. Tāpēc vecāku
uzdevums šobrīd ir palīdzēt bērniem, piemēram, izvēloties viņu interesēm
atbilstošu pulciņu, brīvā laika nodarbi vai sportisko aktivitāti.
