Imunitātes
stiprināšana ar vitamīniem un minerālvielām ir populārākais slimību profilakses
veids Latvijā – 88% iedzīvotāju, sajūtot
saaukstēšanās pazīmes, izvēlas uztura bagātinātājus, lai ātrāk veseļotos.
Šāda saaukstēšanās novēršana ir īpaši iecienīta jauniešu (94%) un senioru vidū
(88%). Taču, kā varam būt droši, ka to darām pareizi un vai tas vispār ir efektīvi?
Farmaceite Zane Melberga dalās ar ieteikumiem, kā un kādus vitamīnus ieteicams
lietot pirms saaukstēšanās un tās laikā, kā arī iepazīstina ar citām saaukstēšanās
novēršanas metodēm.
Kādi uztura bagātinātāji var palīdzēt akūtajā jeb
saaukstēšanās fāzē?
Pirmais vitamīns, kuram jāpievērš uzmanība saaukstēšanās
laikā, ir C vitamīns, kuram ir daudzveidīga ietekme – tas ne tikai veicina
normālu imūnsistēmas darbību, bet arī veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo
stresu un normālu kolagēna veidošanos, kā arī palīdz mazināt nogurumu un
nespēku. C vitamīnu var iegādāties aptiekās, taču to iespējams uzņemt arī ar
pārtiku dabīgā veidā – tas ir atrodams daudzu augu drogās, piemēram, rožu
augļos, citronu dzimtas augu augļos, zemeņu un gaiļbiksīšu lapās. Vitamīns C
saglabājas asinīs tikai dažas stundas, tāpēc vēlams tā ieteicamo dienas devu
sadalīt divās daļās, piemēram, no rīta un pēcpusdienā.
Saaukstējoties arī drīkst lietot vitamīnu kompleksus, kas
ir paredzēti tieši imunitātes stiprināšanas un saaukstēšanās simptomu
mazināšanai. To sastāvā parasti ir piecas līdz sešas sastāvdaļas, no kurām
aktīvā viela C vitamīns ir pati svarīgākā. Parasti šāda veida komplekso
vitamīnu sastāvā var būt cinks, selēns, D, A vai E vitamīni, retāk B grupas
vitamīni, kā arī ehinācija, bišu māšu peru pieniņš, dažādi sēņu ekstrakti,
dzērvenes vai avenes. Tāpat saaukstēšanās laikā var turpināt lietot omega
3.
Ko nevajadzētu lietot akūtajā jeb saaukstēšanās fāzē?
Laikā, kad esam saaukstējušies, nav ieteicams lietot visus pārējos
kompleksos vitamīnus, kas nav saistīti ar imunitātes stiprināšanu. Tie var
būt kompleksie vitamīni, kas ir paredzēti tikai bērniem, pusaudžiem, sievietēm,
vīriešiem vai senioriem. Piemēram, tie var būt sieviešu iecienītie vitamīni,
kas veicina matu un nagu augšanu. Šādos kompleksos parasti ir ļoti liels
vitamīnu un minerālvielu sastāvs, kur katra no pozīcijām ir ļoti lielās devās.
Savukārt vīrusiem un baktērijām papildu vitamīni un minerālvielas dod jaunu
spēku – tie kļūst vēl spēcīgāki un tik ātri no cilvēka organisma negribēs
pazust. Saaukstēšanās laikā svarīgi ir saudzēt savu organismu, tāpēc to
nevajadzētu apgrūtināt ar tajā brīdī lieku vitamīnu uzņemšanu. Tad, kad ir
sasniegta izveseļošanās fāze un vairs nav novērojami aktīvie saaukstēšanās
simptomi, piemēram, temperatūra, klepus vai iesnas, speciālos kompleksos
vitamīnus drīkst atsākt lietot.
Kā pareizi uzņemt uztura bagātinātājus?
Cilvēkam, kurš ir pilnīgi vesels un nelieto medikamentus, vitamīnus
un minerālvielas ieteicams uzņemt brokastīs, jo vitamīni un minerālvielas ir
aktīvas vielas, kas stimulē enerģiju, kas ir nepieciešama visas dienas garumā.
Ja cilvēks neēd brokastis, tad uztura bagātinātājus vajadzētu uzņemt pusdienās.
Savukārt vakarā to nav ieteicams darīt, jo rodas enerģijas pieplūdums, kas var
radīt grūtības aizmigt. Vitamīnus vēlams uzņemt pēc ēdienreizes, taču to ir
ieteicams darīt 30 minūtes pēc ēšanas, pa virsu uzdzerot glāzi negāzēta ūdens. Nav
ieteicams vitamīnus dzert kopā ar tēju, kafiju un karstajiem dzērieniem, jo
kafija un tanīni var mazināt uztura bagātinātāju uzsūkšanās spēju organismā.
Jāpievērš uzmanību, ka ir arī vitamīni, kurus ieteicams
uzņemt tieši tukšā dūšā, piemēram, dzelzi. Vitamīnus, piemēram, kompleksos, kas
ir lielās devās un tablešu formā, nav ieteicams lietot tukšā dūšā, jo tie,
strauji šķīstot, var kairināt kuņģi. Savukārt vitamīni, kas ir citās formās
– šķidrā vai pulvera, kuņģi var kairināt mazāk.
Ja tiek uzņemti vairāki uztura bagātinātāji, tad ir svarīgi
pievērst uzmanību, vai tos drīkst lietot kopā. Tāpat vienmēr ieteicams
konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, ja tiek lietoti kādi medikamenti, kas var
radīt nepatīkamus blakusefektus. Ja sanācis aizmirst uzņemt dienas ieteicamo
uztura bagātinātāju devu, kas norādīta uz iepakojuma, to nevajag lietot
dubultā, ja vien to nav ieteicis ārsts.
Stiprinām imunitāti laicīgi
Lai veicinātu normālu imūnsistēmas darbību, ir svarīgi
lietot C vitamīnu katru dienu, kur pieaugušajiem cilvēkiem ieteicamā ikdienas
uzturošā deva ir no 2 līdz 5 g. Ja vēlamies pēc iespējas vairāk palīdzēt mūsu
imunitātei būt spēcīgai pret lipīgākajiem vīrusiem, iespējams lietot vitamīnu
kompleksus, kuriem klāt ir cinks, selēns un D vitamīns. Rudens un ziemas sezonā
D vitamīns ir īpaši svarīgs, jo cilvēkiem, kuriem organismā tas ir optimālā un
pietiekamā daudzumā, ir daudz spēcīgāka imunitāte un spēja pretoties vīrusiem
un dažādām baktērijām.
Uzmanību var vērst arī uz tādiem vitamīnu kompleksiem, kuru
sastāvā ir dažādi augu ekstrakti un greipfrūts. Tāpat ikdienā un mājsēdes laikā
nedrīkstam aizmirst par citām metodēm, kas var palīdzēt stiprināt imunitāti
– regulāru uzturēšanos svaigā gaisā, vingrošanu mājas apstākļos, regulāru
telpu vēdināšanu un veselīgu un daudzveidīgu uzturu.
7 vērtīgi padomi saaukstēšanās simptomu gadījumā
1. Paaugstināta temperatūra ap 37,5 grādiem norāda, ka
imūnsistēma aktīvi strādā un cīnās ar nevēlamajiem vīrusiem vai baktērijām.
Šādā gadījumā ieteicams daudz dzert dažādus šķidrumus, piemēram, tējas un
karstos dzērienus. No dabiskajiem karstajiem dzērieniem tie var būt upeņu,
aveņu, liepziedu, aveņu lapu un pelašķu uzlējumi. Savukārt aptiekās ir pieejami
īpaši karstie dzērieni saaukstēšanās simptomu mazināšanai.
2. Lai mazinātu iesnas, noņemtu tūsku un atvieglotu
elpošanu, ieteicams lietot tūsku mazinošus līdzekļus. Tāpat ieteicams lietot
deguna aerosolus, kuru sastāvā ir aktīvās vielas, kas arī palīdz mazināt
iesnas.
3. Dažādi ūdens aerosoli ir efektīvi, lai mitrinātu un
attīrītu deguna gļotādu, ar ko bieži vien pietiek, lai uzlabotu pašsajūtu un
atvieglotu elpošanu. Ir arī pieejami dažādi skalošanas ūdeņi un sālsūdeņi jeb
jūras ūdeņi, kuru sastāvā ir nātrija hlorīds, kas var ne tikai palīdzēt attīrīt
deguna gļotādu, bet arī mazināt tūsku.
4. Senlatviešu metode, kurā elpojam karstus tvaikus virs
katla vai bļodas, nav ieteicama saaukstēšanās gadījumā, jo pastāv liels traumu
un apdedzināšanās risks. Ja ir nepieciešamība veikt inhalācijas, tās var veikt
izmantojot inhalatoru, kas mitrina elpceļus gan iesnu, gan klepus gadījumā.
5. Vīrusu un baktēriju koncentrācija gaisā iekštelpās ir
ļoti augsta, tāpēc, lai to mazinātu, nepieciešams regulāri vēdināt telpas –
vismaz 10 minūtes. Savukārt, lai dezinficētu un atsvaidzinātu gaisu, difūzerī
var iepilināt ēteriskās eļļas – tējas koka, mentola vai eikaliptu. Ar tām
nevajag aizrauties, ja mājās ir mazi bērni, jo tās var izsaukt neparedzamas
alerģiskas reakcijas.
6. Sāpoša kakla gadījumā to ieteicams skalot ar sālsūdeni no
trīs līdz četrām reizēm dienā. Viena tējkarote sāls jāiejauc glāzē silta ūdens,
kas nedrīkst būs pārāk karsts, lai neapdedzinātu rīkles gļotādu, kas
saaukstēšanās gadījumā jau ir kairināta un iekaisusi.
7. Kad esam saaukstējušies, it sevišķi iesnu un sausa klepus
gadījumā, varam veikt mehānisko sildīšanas metodi – novārītus kartupeļus
ietin pietiekami biezā auduma gabalā un liek uz krūtīm. Tāpat gan bērniem, gan
pieaugušajiem pēdas un krūtis var iesmērēt ar sildošo balzāmu vai terpentīna
ziedi. Abas metodes uzlabo asinsriti un veicina atveseļošanās procesu.
