Koronavīruss var
izraisīt nopietnas komplikācijas, kad trombi “aizsprosto” asinsvadus.
Kardiologi brīdina, ka šī vīrusa mērķis ir ne tikai plaušu audu šūnas, bet tas
var iekļūt arī endotēlijā jeb asinsvadu iekšājos audos, kas var izraisīt
infarktu vai insultu. Tas atspoguļojas arī Latvijas statistikā, kas atklāj, ka
par 50 gadiem vecāku cilvēku, nāves gadījumu skaits ir daudz lielāks.
Slimību kontroles un profilakses centra statistika liecina,
ka 2020. gada pirmajos sešos mēnešos sirds un asinsvadu slimības ir bijušas
galvenais nāves cēlonis mūsu valstī. Ar šo diagnozi mira 7659 cilvēki.
Piemēram, šajā periodā no onkoloģijas mira 2953 cilvēki, bet no Covid – 19 – 32
cilvēki.
Viļņas Universitātes
Santaras klīnikas kardioloģe Milda Kovaite nožēlo, ka daudzi cilvēki
nenovērtē koronavīrusa viltīgumu. Cilvēki uzskata, ka tā ir tikai
saaukstēšanās, bet šī slimība var izraisīt daudz lielāku kaitējumu veselībai.
Pēc vairākiem pētījumiem, kas veikti par šī koronavīrusa ietekmi uz hroniskām
slimībām, zinātnieki ir pārliecināti, ka stiprināt imunitāti ir tikpat svarīgi,
kā arī pareizi kontrolēt asinsriti. Saskaņā ar zinātnieku datiem, tromboze ir
viena no bīstamākajām Covid – 19 komplikācijām.
– Kā COVID- 19
infekcija ietekmē sirds un asinsvadu slimības?
– Tiek novērots, ka daļa pacientu ar koronavīrusu infekciju
mirst trombozes komplikāciju dēļ. Ir vairāki mehānismi, kuru dēļ attīstās venozas
trombozes, kā arī arteriālās trombozes, lai gan tās notiek retāk.
Pamatojoties uz dažādiem pētījumiem, aptuveni 20- 30%
pacientiem, kas ārstēti slimnīcā pret koronavīrusa infekciju, ir trombozes
risks, bet pacientiem, kas ārstēti reanimācijā,
trombozes risks ir vēl lielāks – aptuveni par 50%.
Pat plaušu asinsvados var veidoties recekļi. Tas norāda, ka
koronavīruss provocē bīstamu protrombotisku stāvokli.
– Kapēc tik svarīgs
ir šis zinātnieku secinājums?
– Kādu laiku bija viedoklis, ka koronavīruss visvairāk mērķē
uz plaušu audiem, ietekmē plaušu alveolas. Pētījumi ir parādījuši, ka
koronavīruss spēj sabojāt arī endotēlija šūnas, kas ir asinsvadu sieniņu
iekšējais apvalks.
Koronavīrusa infekcija izraisa vispārēju iekaisuma reakciju
organismā, līdz ar to aktivizējas recēšanas sistēma un palielinās trombu
veidošanās risks asinsvados. Tas parasti notiek vēnās (dziļo vēnu tromboze
kājās). Ilgtermiņā šie trombi var ceļot ar asins plūsmu uz plaušu
asinsvadiem. Kad tie aizsprostojas,
skābekļa pietrūkst vēl vairāk.
Dažiem pacientiem novērota diseminēta intravaskulāra
koagulācija, kas ir atšķirīgs recēšanas sistēmas traucējums. Šīs slimības
laikā, recekļi veidojas dažos asinsvados, bet citur tie asiņo, kas noved pie
recēšanas faktoru izsmelšanas.
Tādēļ visi pacienti ar koronavīrusa infekciju, kuri ir
uzņemti slimnīcās, no pirmās dienas tiek ārstēti ar profilaktisku
antikoagulantu devu. Šādu ārstēšanu var turpināt arī tad, kad pacienti tiek
izrakstīti no slimnīcas.
Līdz šim zinātnieki ir sprieduši, kādai antikoagulantu devai
ir jābūt pēc Covid -19 infekcijas atklāšanas.
Viena no dabiskajām alternatīvām asinsrites traucējumu un
trombozes profilaksei ir natokināze – ferments, kas iegūts no raudzētām sojas
pupām. Salīdzinot ar citiem
antikoagulantiem un fibrinolitiķiem, natokināze neizraisa blaknes, tā viegli uzsūcas zarnu traktā. Ir valstis,
kurās natokināze ir pat iekļauta anesteziologu ārstēšanas shēmās. Natokināzi
ieteicams lietot kopā ar heparīnu.
– Vai pētījumu
rezultātus var izmantot klīniskajā praksē?
– Katrs pētījums ir svarīgs. Tagad mēs zinām, ka visiem
pacientiem, kuri Covid-19 infekcijas dēļ ir nokļuvuši slimnīcā, ir jālieto
zāles asins recēšanas mazināšanai. Ģimenes ārstiem ir svarīgi, lai pacienti,
kuri ir izrakstīti no slimnīcas, būtu rūpīgi novērojami mājās. Ir gadījumi, ka
cilvēks, kas izrakstīts no slimnīcas, mājās pēkšņi nomirst. Un viens no
iemesliem ir trombemboliska komplikācija. Tādā veidā koronavīruss palielina
mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.
– Daži domā, ka
koronavīruss uzvedas kā gripas vīruss, jo to arī cilvēki izjūt līdzīgi kā
saaukstēšanos.
– Gripa nav saistīta ar trombozi. Gripa izraisa pneimoniju
(kā koronavīruss, kas tieši ietekmē plaušu audu alveolocītu šūnas).
Arī gripa var bojāt sirds muskuļa šūnas un izraisīt akūtu
sirds mazspēju. Šī komplikācija ir saistīta arī ar paaugstinātu mirstību, kas
mēdz notikt arī ar jauniešiem.
Tikmēr koronavīruss ir vairāk bīstams gados vecākiem
cilvēkiem, jo īpaši tiem, kuri slimo ar dažādām hroniskām slimībām. Tomēr mēs
nekad nevaram garantēt, ka nemirs bērns, kurš inficējies ar koronavīrusu.
Koronavīruss izraisa trombembolijas komplikācijas arī jaunākiem, darbaspējīgiem
cilvēkiem.
Diemžēl mēs nezinām, kas notiks ar tiem, kas pārslimojuši ar
Covid-19 infekciju, kādas var būt sekas, jo tādi dati vēl nav savākti.
Ir skaidrs, ka masveidīga saslimstība ar koronavīrusa
infekciju palielina sirds un asinsvadu
saslimstību, kā arī mirstību.
Būs sarežģītāki infarkti un citu nearstēto slimību sekas
– šie rezultāti kļūs skaidri, kad
pandēmijas inficēto un mirušo skaitļi kļūs mazāki. Palielināsies arī pacientu
skaits ar citām hroniskām slimībām, un viņu stāvoklis pasliktināsies.
– Ar ko var būt
noderīgi augu izcelsmes preparāti?
Cilvēka organismā ir vairāki fermenti, kas atbild par asins
recēšanu, bet ir tikai viens – plazmīns, kas sadala nešķīstošus asins proteīnus
jeb fibrīnu (dažos gadījumos fibrīns ir noderīgs, piemēram, brūci nevar
sadziedēt bez fibrīna).
Ir pierādīts, ka augu vielas var labi sadalīt fibrīnu.
Piemēram, natokināze. 1980. gadā japāņu zinātnieks Hirojuki Sumi pierādīja, ka
natokināze spēj sadalīt fibrīnu, veicot līdzīgu procesu kā cilvēka ķermenī
esošais plazmīns, bet natokināzes ietekme ir apmēram četras reizes lielāka.
Lai gan joprojām trūkst klīnisko pētījumu par natokināzi un
Covid – 19, arvien vairāk ārstu un zinātnieku ierosina izmantot natokināzi kā
līdzekli Covid – 19 komplikāciju samazināšanai.
Ierastie trombolītiskie līdzekļi ir injicējami, īslaicīgi
lietojami un izraisa blaknes, tāpēc tie nav piemēroti ilgstošai trombozes
profilaksei, bet natokināze varētu uzlabot klīnisko prognozi pacientiem ar
infekcijas un iekaisuma slimībām.
– Karantīnas laikā
daudzi cilvēki ir spiesti atteikties no
sava aktīvā dzīvesveida? Ko iesaka kardiologi?
– Problēma ir tā, ka karantīna ir novedusi pie daudziem
nopietniem ierobežojumiem – sēdēšana,
mazkustīgs dvīvesveids – un tie ir bīstami asinsvadiem. Ir arī citi riska
faktori, piemēram, aptaukošanās.
Veselīgs dzīvesveids, svara korekcija, sabalansēts uzturs –
tas ir ļoti svarīgi karantīnas laikā. Mēs nevaram atļauties atslābt un
neievērot veselīgu dzīves veidu.
Karantīnas laikā vajag sportot, vingrot, neļaut slinkot
muskuļiem un rūpēties par savu
asinsriti. Ja mēs lielāko dienas daļu sēžam, maz kustamies, jau tāpēc vien
palēninās asins plūsma. Ja asins plūsma palēninās, recekļi veidojas ātrāk.
Cilvēkiem ar mazkustīgu dzīves veidu jābagātina savu ēdienu
ar aktīvajām vielām, kas samazina recekļu veidošanās risku.
– Vai var teikt, ka,
ja jums ir aizdomas par koronavīrusa infekciju vai tests ir pozitīvs, ir
nepieciešams rūpēties arī par savu asinsriti?
– Ja inficēta persona ārstējas mājās, ir lietderīgi
bagātināt organismu ne tikai ar vitamīniem un minerālvielām, bet arī ar
natokināzes fermentu. Mums visiem ir jācenšas izvairīties no Covid -19
infekcijas attīstības smagā formā un recekļu veidošanās riska.
Tikmēr, aspirīns un antirecēšanas zāles nav ieteicamas
pacientiem, ja viņi nesaņem stacionāro ārstēšanu. Nevar būt tā, ka cilvēks izdomāja kādu laiku
dzert aspirīna tabletes, un viss būs labi. Jābūt skaidrām norādēm, kad aspirīnu
var lietot. To var izlemt tikai ārsts.
Labai asinsritei ir nepieciešami arī antioksidanti, un viens
no spēcīgākajiem ir olīveļļā esošais hidroksitirozols. Hidroksitirozols ne
tikai neitralizē brīvos radikāļus, bet arī stiprina organisma antioksidantu
sistēmas.
Laboratoriskie testi ir parādījuši hidroksitirozola
pretvīrusu aktivitāti – šī nelielā polifenola molekula veiksmīgi mazināja
dažādas gripas vīrusu variācijas, kā arī putnu un cūku gripas izraisītājus.
Vēl viens svarīgs padoms par koronavīrusa infekciju ir tas,
ka zāles nedrīkst pārtraukt lietot, ja tās nozīmējis kardiologs. Koronavīrusa
infekcijas gadījumā kardiovaskulāro slimību ārstēšana nodrošina labāku iespēju
izdzīvot.
