Ingvera tēja un ēdieni, kam tas pievienots, ir bagātīgi
ar C vitamīnu, dažādām aminoskābēm un minerālvielām – kalciju, cinku, nātriju
un fosforu,” plašāk par to farmaceite Ērika Pētersone.
Tēja sasilda un
uzmundrina
„Izvērtējot ingvera veselību uzlabojošo iedarbību, pētnieki
galvenokārt pievērš uzmanību aromātiskajiem fenola savienojumiem tajā,” stāsta farmaceite.
Ingvera sakne ir viens no senākajiem un pazīstamākajiem garšaugiem ar
dziedniecisku iedarbību.
Lai pagatavotu litru ingvera tēju, gabaliņos sagriež aptuveni
piecus centimetrus garu ingvera sakni un litrā ūdens karsē līdz vārīšanās
temperatūrai. Tad temperatūru samazina un ļauj ingveram 15 minūtes nostāvēties
karstā ūdenī. Savukārt, lai pagatavotu tikai vienu krūzi ingvera tējas, ingveru
ērtāk sarīvēt uz rīves, un aptuveni vienu tējkaroti ar kaudzi krūzē apliet ar
vārošu ūdeni. Tad jāļauj ievilkties divas minūtes un pirms lietošanas jāizkāš
caur sietiņu. Tēju var saldināt ar medu.
Ingvers dažādos veselības produktos
Ingvers sastopams arī aptiekas plauktos gan kā
monopreparāts, gan kombinācijā ar citiem vitamīniem. Ir iespēja iegādāties arī
tēju, kas satur ingveru. „Ingveru preparātos bieži izmanto kopā ar citiem
augiem vai vitamīniem, piemēram, ar guaranas sēklu ekstraktu, rožainās radiolas
sakņu ekstraktu, B grupas vitamīniem, D, E un C vitamīnu. Šādas kombinācijas samazina
nogurumu, uzlabo fizisko izturību. Tas ir produktu sastāvā imunitātei un
elpceļu veselībai. Nereti ingveru lieto kā līdzekli sliktas dūšas, nelabuma
mazināšanai, tādēļ aptiekās ir pieejamas ingvera tabletes. Populāra kļuvusi
bērnu iecienītā konfekte uz kociņa, kuras sastāvā ir arī ingvers,” teic farmaceite
Ērika Pētersone.
Ir mūsdienīgi pētīts
Lai gan ingvera lietošanas vēsture ir sena, mūsdienu zinātne
meklē jaunas iespējas, kā gūt labumu no ingvera. Piemēram, pētījumos ar
dzīvniekiem, lietojot ingveru, būtiski pazeminājās cukura un holesterīna
līmenis asinīs, kas varētu būt noderīgi diabēta terapijā. Savukārt daži
pētījumi snieguši pozitīvus rezultātus, ja ingveru pievienoja osteoartrīta un
reimatoīdā artrīta pacientu uzturam. Tiesa, gandrīz katram šādam pētījumam
pretī stājas kāds cits, kas liecina, ka tomēr nav būtiskas atšķirības starp
ingveru un placebo. Farmaceite stāsta, ka svarīgs pētījumu virziens pašlaik ir
ingvera izmantošana, gaidot mazuli. Gandrīz visas sievietes grūtniecības laikā
cieš no nelabuma, un ingvers ir populārs līdzeklis tā novēršanai. Ārsti un
pētnieki gan uztraucas, vai ingvera lietošanai grūtniecības laikā patiešām nav
blakusefektu. 2017. gadā publicētajā pētījumā zinātnieki analizēja 28
potenciālus blakusefektus, no kuriem svarīgākie bija asinis šķidrinošā
iedarbība un iespējamā alerģiskā reakcija. Līdzīgi izvērtēti 14 veselību
potenciāli pozitīvi ietekmējoši aspekti. Pētnieki secināja, ka ingveram ir
medicīnisks lietojums – ingvers galvenokārt palīdz pret nelabumu, tomēr
iespējamo blakusefektu dēļ grūtniecēm par ingvera lietošanu vajadzētu
konsultēties ar ārstu.
Zināms jau vairāk nekā 4000 gadu
Savā izcelsmes reģionā Āzijas dienvidos ingveru pārtikā
izmanto vismaz 4400 gadu. Aptuveni divtūkstoš gadu Senās Ķīnas ārsti
dokumentējuši tā ārstniecisko efektu. Gremošanas traucējumu, caurejas un
nelabuma gadījumā ingveru ieteica lietot kā pretlīdzekli. Ingvers, kas padara
ēdienu vieglāk pārstrādājamu un reizē piešķir tam īpatnēju, patīkamu garšu,
iekļauts daudzu Āzijas ēdienu sastāvā. Eiropā tas pazīstams un kulinārijā tiek
izmantots kopš viduslaikiem.
