Vasara ar garākām
pastaigām, pludmales priekiem un citām aktivitātēm ir pašā briedumā, vienlaikus
klāt ir laiks, kad salīdzinoši vieglāk var tikt pie tādām veselības problēmām
kā kāju sēnīte, sāpēm pēdās, kāju pirkstos un to locītavās, apdegumiem un
citiem. Kā vasarā pasargāt pēdas un pareizi rūpēties par to labsajūtu – skaidro
farmaceite Amanda Ozoliņa un sertificēta fizioterapeite Īrisa Vidauska.
Vasaras apavi: ērti,
stabili un elpojoši
Sandales, augstpapēžu apavi, brīvā laika apavi,
čības – vasaras apavu piedāvājums ir plašs, taču ne vienmēr modīgs būs
piemērots pēdām, mugurkaulam vai stājai, tāpēc pēdu labsajūtai būtu jābūt
svarīgākai par vizuālo tēlu. Fizioterapeite Īrisa Vidauska iesaka izvairīties
no pārāk zemiem apaviem ar ļoti plānu zoli, kur amortizācija ir tuvu nullei un staigājot
papēža kauls uz katru soli tiek dauzīts pret asfaltu. Tā rezultātā jau pēc
aptuveni stundas vai divu staigāšanas kājas jūtas nogurušas, ikra un pēdu
muskuļi tiek “piedzīti”, kas var rezultēties kā smeldzīgas sāpes apakšstilba un
pēdu apvidū. Šādi zemie apavi nav piemēroti ilgstošai valkāšanai, jo var veicināt
plakanās pēdas veidošanos.
Ir jāatceras, ka pēdas stabilitāti nodrošina pirkstu spēja
izplesties – jo brīvāk tos var kustināt, jo vairāk tiek nodarbināti pēdas
muskuļi. Tas nozīmē, ka ieteicams izvēlēties pietiekami plašus un ērtus apavus,
jo valkājot šaurus apavus, muskuļi kļūst slinkāki un notiek to atrofija, nereti
deformējot arī pēdas kaulus (biežākais ir hallux valgus stāvoklis jeb īkšķa
deformācija).
“Vēl viena nianse, par kuru mēdzam neaizdomāties, ir potīšu
stabilitāte. Iegādājoties apavus, pārliecinies, ka tie ir stabili un pārāk
viegli nelokās uz pusēm – šādus apavus var izvēlēties tikai tad, ja plānots
staigāt pa līdzenu virsmu, piemēram, asfaltu. Pretējā gadījumā var iedzīvoties
potīšu saišu sastiepumā. Stabilus, stingrus apavus īpaši svarīgi valkāt ir
bērniem, kuru locītavas ir ļoti mobilas, kā arī vecākiem cilvēkiem ar līdzsvara
traucējumiem. Vasaras periodā piemērotākie apavi būs tādi, kas atbalsta pēdas
velvi, ražoti no elpojoša materiāla, tiem ir biezāka, amortizējoša zole un tie
ir pietiekami ērti, lai tos valkātu arī vairāku stundu garumā,” norāda sertificēta fizioterapeite Īrisa Vidauska.
Ar basām kājām
jāievēro higiēna
Lai arī vasara ir grūti iedomājama bez sajūtas, kad jūras
smiltis masē kāju pirkstus, viens no veidiem, kā pasargāt savas pēdas un
pirkstus no dažādiem ievainojumiem un infekcijām, ir apavu valkāšana tādās sabiedriskās
vietās kā pilsēta, sporta centri, pēc iespējas arī pludmalēs ieteicams staigāt,
piemēram, vasaras čībās.
“Pēdas vasaras laikā noteikti vajag palaist brīvā dabā, vienlaikus
publiskās vietās ieteicams rūpīgi ievērot personīgo higiēnu un profilakses
nolūkos lietot dezinfekcijas līdzekli, kas pasargās kājas pret baktērijām, ādas
iekaisumiem un plīsumiem, un tikpat svarīgi ir regulāri dezinficēt arī apavus.
Savukārt pēc kāju mazgāšanas, kas jāveic tekošā ūdenī vismaz reizi dienā,
būtiski ir tās nosusināt, tādējādi samazinot kāju sēnīšu infekcijas riskus, kas
vasarā palielinās pastiprinātas svīšanas dēļ,” stāsta farmaceite Amanda Ozoliņa.
Saules aizsargkrēms
arī pēdām
Pēdu āda ir uzņēmīga pret kaitīgajiem saules stariem un pat
melanomu, kas ir nopietna un ļaundabīga ādas saslimšana, kas var tikt
konstatēta arī uz pēdām. Lai pasargātu pēdas no saslimšanas riskiem, atrodoties
saulē, nedrīkst aizmirst par saules aizsargkrēma uzklāšanu un regulāru
atjaunošanu viscaur uz pēdām – gan no virspuses, gan apakšas un starp pirkstiem.
Īpašu piesardzību ieteicams ievērot cilvēkiem ar gaišu un izteikti tumšu ādas
krāsu. Tāpat speciālisti iesaka regulāri pārbaudīt, vai uz pēdām un starp
pirkstiem nav redzami iepriekš nebijuši pigmentācijas plankumi vai citi
veidojumi, nepieciešamības vai šaubu gadījumā vēršoties pie speciālista.
Pareiza pēdu bojājumu
kopšana
Pat it kā nelielas pēdas traumas, tām nepievēršot tūlītēju
uzmanību, var radīt nopietnas veselības problēmas nākotnē. Piemēram, ja uz
pēdas ir uzmetusies tulzna, tā ir jānotīra ar antiseptisku līdzekļi un
jāizvairās no tās spaidīšanas vai noplēšanas, tāpat var izmantot tulznām
paredzētos plāksterus. Savukārt nelieli nobrāzumi ir jānotīra un jāpārklāj ar
tīru un sausu pārsēju. Situācijās, kad izveidojies ādas sabiezējums, piemēram,
uz papēžiem, ieteicams to noņemt ar abrazīvu pēdu vīli, taču tas jādara
pakāpeniski un tikai tad, kad pēdas ir sausas. Šādā gadījumā var izmantot arī
plāksterus ādas sabiezējumiem. Sportistiem, senioriem un cilvēkiem ar cukura
diabētu vasaras laikā ir vēl lielāka iespējamība gūt nopietnus pēdu veselības
traucējumus, tāpēc šīm iedzīvotāju grupām ikdienā savam pēdu stāvoklim jāseko
līdzi īpaši rūpīgi, vēlams arī reizi gadā tās pārbaudīt pie pēdu aprūpes
speciālista – podologa.
