Izpratne par ēst gatavošanu un veselīgu uzturu mazulim
veidojas tieši ģimenē, turklāt, jo vairāk bērns pats iesaistās ēdiena tapšanā,
jo labākas ir viņa iemaņas, un noturīgākas viņa zināšanas. Uztura speciāliste
Jevgēnija Jansone apkopojusi trīs praktiskus, viegli īstenojamus padomus, kā
iesaistīt bērnu ēst gatavošanā, veidojot bērnam izpratni par ēdiena nozīmi
dzīvē un veselīgu uzturu.
1. Iesaistiet bērnu plānošanā!
Ēdienkartes plānošana taupa laiku un ir neaizstājama, ja
ģimenes ikdienā jāsaskaņo daudz dažādu notikumu, kas īpaši izaicinoši kļuvis
tagad, pandēmijas laikā. Protams, ēdienreižu plāns nedēļai izklausās lieliski,
bet vairumā situāciju tas ir nereāli, tāpēc sāciet ar to, ka izdomājat, ko
gatavosiet tuvākajās dienās. Iesaistiet šajā norisē bērnus – veltiet pāris
minūtes, lai kopā ar atvasēm izlemtu, ko ēdīsiet. Tā bērns sāks apzināties, ka
var iesaistīties ēst gatavošanā un viņa viedoklim ir svarīga nozīme! Plānošanas
process ir lielisks brīdis, lai aprunātos, kāpēc daži ēdieni ir veselīgāki par
citiem un kam būtu jābūt ģimenes galdā, tādējādi lēnām veidojot bērna izprati
par labu uzturu.
Ideja: Izdomājiet katrai nedēļas dienai savu “ceļvedi”
gatavošanā. Piemēram, pasludiniet pirmdienas par dienām bez gaļas, otrdienās
ieplānojiet zivju ēdienus, trešdienās gatavojiet Āzijas virtuvi, ceturtdienas
veltiet pastas ēdieniem, bet piektdienās lutiniet sevi ar ģimenes mīļākajām maltītēm, sestdienas paredziet
izsmalcinātām brokastīm, bet svētdienas – lēni gatavotiem ēdieniem un gardiem
brančiem. Bērniem patiks iesaistīties šo ideju radīšanā un vēlāk plānošana būs
vieglāka, ja zināsiet, kurā virzienā jādomā!
2. Iekļaujiet plānā mīļākos ēdienus un atklājiet jauno!
Domājot par veselīgu uzturu, nedrīkst aizmirst par galveno –
ēdienam jābūt garšīgam, tāpēc ģimenes ēdienreižu plānā nozīmīgu vietu ierādiet
tieši katra ģimenes locekļa mīļākajiem ēdieniem. Uzticiet bērnam pienākumu
apzināt, kas kuram vislabāk garšo – tā jūs mācīsiet bērnu ne vien domāt par
uzturu, bet arī ieklausīties savās un citu vēlmēs. Vienlaikus mudiniet bērnus
paplašināt savu redzes loku un meklēt jaunas garšas, jo varbūt bērna mīļākais
ēdiens patiesībā ir paslēpies starp produktiem, kas vēl nemaz nav nogaršoti!
Šis process bērnu aicinās uzdrošināties un eksperimentēt, nebaidīties no jaunā,
tādējādi paplašinot ģimenes kopējo ēdienkarti.
Ideja: Katru nedēļu izvēlieties vienu jaunu, iepriekš
nelietotu produktu, ko vēlaties nogaršot. Kopā ar bērnu izlasiet informāciju
par šo produktu vai pastāstiet par to, izziniet, kas tajā ir labs un
ieplānojiet maltīti ar šo produktu.
3. Māciet un
mācieties darbojoties.
Ēst gatavošanu vislabāk apgūst darbojoties, tāpēc
ieplānojiet laiku, ko veltīsiet ēst gatavošanai kopā ar atvasi– ja tas ir
iespējams, sagatavojiet ne tikai ēdienus tuvākajai ēdienreizei, bet arī
pusfabrikātus tuvākajām dienām, ko uzglabāt ledusskapī vai saldētavā. Tas
palīdzēs taupīt laiku vēlāk. Uzticiet bērnam viņa vecumam atbilstošus darbus,
dodiet norādījumus, kā bērns var palīdzēt un pēc tam pārrunājiet, kas bērnam
patika, nepatika un ko jaunu no šī procesa bērns ir ieguvis!
Ideja: Sagatavojiet praktiskus darbus ēdiena tapšanā
bērnam atbilstoši vecumam.
3-4 gadi – ļaujiet mazulim izvēlēties, kādu produktu viņš
vēlas pagaršot (lai nav lieki jāuzturas veikalā, to var darīt arī rādot bildes
un nosaucot produktus); uzticiet bērnam nomazgāt dārzeņus un augļus; ļaujiet
viņam pievienot produktus bļodā.
5-7 gadi – ja bērns apgūst lasītprasmi, aiciniet viņu lasīt
recepti; lūdziet skaitīt produktus, kas nepieciešami gatavošanai; uzticiet
samaisīt produktus pannā vai bļodā, sasist olas; paprasiet izveidot kartītes ar
ēdienu zīmējumiem/nosaukumiem; palūdziet uzklāt galdu.
8-13 gadi – aiciniet palīdzēt sastādīt ēdienkarti uz dažām
dienām/nedēļu; mudiniet sameklēt recepti vai pašam izdomāt kādu recepti;
uzticiet nomizot, sarīvēt, griezt vienkāršākus produktus (ar iepriekšējām
instrukcijām); ļaujiet sastādīt jautru ģimenes noteikumu sarakstu, kurš
jāievēro maltītes laikā.
