Šogad Ziemassvētki
būs citādāki, jo tos pavadīsim tikai pašu tuvāko lokā. Tomēr arī bez viesiem un
lielām svinībām bagātīgi klāts svētku galds ir neatņemama Ziemassvētku
sastāvdaļa teju ikvienā ģimenē. Daudzās ģimenēs svētku galdā tiek celti vairāku
ēdienu veidi, kas nereti ir “smagi” un ļoti sātīgi. Kāre pēc visa pagaršošanas
ne vienu vien noved pie pārēšanās un vēdera problēmām. Kā gardi baudīt svētkus,
nenodarot pāri savai veselībai, kā arī, ko darīt, ja tomēr gadījies apēst par
daudz?
1. “Netaupi vietu”
svētku maltītei
Latviešu tautas tradīcijas teic, ka Ziemassvētkos uz galda
jābūt deviņiem ēdieniem, lai nākamais gads būtu pārticis un bagāts. Zinot, ka
sagaida bagātīgs svētku galds, cilvēki mēdz izvēlēties visu dienu neēst, lai
pēc tam vakarā baudītu neskaitāmus ēdienus. Farmaceite norāda, ka tas veselībai
ir neveselīgi, jo tādā gadījumā organisms darbosies sev neierastajā režīmā un
radīsies gremošanas trakta traucējumi. Svētku dienā rīts jāsāk ar sabalansētām
brokastīm, ievērojot arī citu maltīšu regularitāti, līdzīgi, kā to darītu citās
dienās, lai novērstu pārēšanās risku atlikušajā dienas daļā. Savukārt, ēdot
svētku vakariņas, ieteicams censties ēst apzināti un lēnām, nevis apēst visu
uzreiz.
2. Ēd ar prātu, nevis
ar acīm
Ziemassvētku vakarā nevajag atteikties no svētkos
ierastajiem ēdieniem – štovētajiem kāpostiem, karbonādēm, kartupeļiem un
pīrādziņiem. Taču jāievēro mērenība – labāk ir ēst mazāk un lēnāk, lai sāta
sajūtu iegūtu ātrāk, turklāt bez nepatīkamiem blakusefektiem. Ieturiet pauzes
starp ēdienreizēm un arī dažādiem ēdieniem vienu vakariņu laikā. Vienā reizē
izvēlieties ne vairāk par trim ēdienu veidiem, kā arī jāatceras par dārzeņu un
garšaugu iekļaušanu ēdienreizē, kas veicina gremošanu, piemēram, dilles,
raudeni, baziliku, ingveru un koriandru. Savukārt, lai izvairītos no tā, ka uz
šķīvja tiek sakrauts daudz vairāk nekā vajadzētu apēst, ieteicams izvēlēties
mazākus traukus – tas dos iespēju ēst mazākas porcijas un pagaršot visu svētku
mielastu pa mazumiņam.
3. Ēdienu sakošļā
kārtīgi
Ēdot lēnā tempā un kārtīgi sakošļājot ēdienu, samazinās arī
gaisa daudzums, kas kopā ar ēdienu nonāk gremošanas traktā, jo ēdiena norīšana
notiek retāk. Savukārt, ja ēdiens tiek nepareizi un ātri sakošļāts, tad notiek
pretējs rezultāts, kas var izraisīt spiedienu un diskomforta sajūtu.
4. Dzer daudz ūdens
Bieži vien izsalkuma sajūta signalizē nevis par vajadzību
paēst, bet gan par slāpēm. Cilvēkam dienā jāizdzer vismaz 2 litri ūdens,
savukārt, lai izvairītos no pārēšanās riska – 30 minūtes pirms ēdienreizes
ieteicams izdzert 1-2 glāzes ūdens. Dienā uzņemamā ūdens daudzums jāizvēlas arī
pēc tā, kādi produkti tiek ēsti. Piemēram, ēdot olbaltumvielām bagātu pārtiku –
gaļu, sieru, zivis, olas – mūsu organisma vajadzība pēc ūdens pieaug, jo
jāizvada vairāk slāpekli saturošu vielmaiņas produktu. Tāpat jādzer vairāk
ūdens, ja uzturā lietoti saldumi un konservi. Ēdot daudz augļu un dārzeņu,
ūdeni var dzert mazāk.
Ja dienā tomēr netiek izdzerts pietiekošs daudzums ūdens,
tad biežāk izvēlāmies treknu un saldu ēdienu. Šāds efekts rodas arī, lietojot
dzērienus ar augstu cukura daudzumu, kuru svētkos parasti ir pietiekami –
sulas, limonādes.
5. Ļauj vēderam
atpūsties
Pēc labas maltītes vienmēr nepieciešama atpūta, tāpēc
nākamajā dienā pēc svētku maltītes ieteicams lietot vairāk augļus un dārzeņus,
jo tie uzlabos vielmaiņu un atvieglos pašsajūtu. Pašsajūtu uzlabot palīdzēs arī
mierīga pastaiga un labs miegs.
Ko darīt, ja tomēr
gadījies pārēsties?
Pārēšanās var izpausties dažādi atkarībā no patērēto
produktu veida un organisma īpatnībām. Piemēram, cilvēku nomoka smaguma sajūta
vēderā, vēdera uzpūšanās, dedzināšana, miegainība un nogurums, slikta dūša,
vemšana, vēdera izejas traucējumi. Ja nepalīdz ne mierīga pastaiga svaigā
gaisā, ne ūdens dzeršana vai tādas vēdera likstās iedarbīgas zāļu tējas kā
ķimeņu, fenheļa, piparmētru vai kumelītes uzlējums.
