Ik gadu 29. oktobrī tiek atzīmēta
Pasaules Insulta diena, lai pievērstu uzmanību šīs saslimšanas riskiem un
iespējamajai profilaksei. Insults ir viena no tām saslimšanām, kuras
ārstniecībā laiks ir izšķirošs, – lai glābtu cilvēku, palīdzība jāsniedz
pirmajās stundās pēc simptomu parādīšanās. Tādēļ ir īpaši svarīgi mācēt atpazīt
insulta simptomus un zināt, kā rīkoties. Par insulta atpazīšanu, riskiem,
ārstniecību un profilaksi neiroloģe dr. Elīna Pūcīte un farmaceite Ilze
Priedniece.
Saslimstība ar insultu nepieaug, bet diemžēl arī nesamazinās
– tā saglabājas nemainīgi augsta, liecina SPKC dati. Insults ir viens no
biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā. Diemžēl Latvija ierindojas pirmajās vietās
starp Eiropas Savienības valstīm saslimstībā un mirstībā ar insultu,
neskatoties uz mūsdienās pieejamo ārstēšanu un pacientu informēšanas un
izglītošanas kampaņām, stāsta neiroloģe dr. E. Pūcīte. Turklāt SPKC dati
atklāj, ka no insulta ik gadu mirst vairāk nekā 2000 cilvēku Latvijā un 15% no
tiem 2019. gadā bijuši vecumā līdz 64 gadiem.
Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas rodas un attīstās
asinsvada nosprostojuma dēļ (išēmiskais insults vai cerebrālais insults) vai
asinsvada plīsuma dēļ (hemorāģiskais insults). Išēmiska insulta attīstība visbiežāk
saistīta ar aterosklerozi un sirds ritma traucējumiem, kas rada trombus
asinsvados, savukārt hemorāģiska insulta viens no biežākajiem cēloņiem ir
augsts asinsspiediens.
Galvenie riska faktori
Insultu veicinošos jeb riska faktorus
var sadalīt divās lielās grupās: ietekmējamie (jeb modificējamie) un
neietekmējamie (jeb nemodificējamie), skaidro ārste. Saslimstība ar insultu
pieaug līdz ar vecumu, un tas ir riska faktors, ko mēs nevaram ietekmēt. Taču
ir ļoti daudz citu riska faktoru, kurus gan mēs paši varam ietekmēt un
attiecīgi sevi pasargāt vai pilnīgi pretēji – būt līdzatbildīgi par saslimšanām
ne tikai ar insultu, bet arī ar miokarda infarktu, ja paši nerūpējamies par
savu veselību.
Riska faktori, kurus varam ietekmēt un kontrolēt:
- smēķēšana, pārmērīga
alkohola lietošana; - ar taukvielām bagāts, bet šķiedrvielām (dārzeņiem un augļiem) nabadzīgs
uzturs, kas palielina holesterīna līmeni asinīs; - liekais svars, īpaši
jauniem cilvēkiem, kuriem trūkst zināšanu par veselīgu uzturu, kas var būt
arī garšīgs; - mazkustīgs dzīvesveids,
tas ir, neveicam papildus regulāras pastaigas vai citas fiziskas
aktivitātes savā ikdienā ārpus darba; - nekontrolēts vai slikti
kontrolēts paaugstināts asinsspiediens; - neārstētas sirds un asinsvadu
saslimšanas, un ritma traucējumi.
Jāatceras, ka insults nav atsevišķa saslimšana pati par
sevi, bet gan visbiežāk kādas citas neārstētas saslimšanas sekas (piemēram,
neārstēts paaugstināts asinsspiediens, neārstēts paaugstināts glikozes jeb
cukura līmenis asinīs vai neārstēta sirds aritmija), uzsver dr. E. Pūcīte. Ja
šie riska faktori un slimības tiks kontrolētas, tad cilvēkam būs tikai viena
saslimšana, nevis, piemēram, cukura diabēts un insults vai sirds aritmija un
insults.
Tādēļ insulta riska grupā ietilpst cilvēki gados ar iepriekš
minētām saslimšanām, kā arī gados jaunāki, šķietami veseli cilvēki, kuri smēķē,
kuriem ir liekais svars, kuri neveselīgi ēd un neveic vienkāršas veselības
pārbaudes vismaz reizi gadā pie ģimenes ārsta.
Kas ikvienam būtu jāzina par insultu?
1. Insults ir saslimšana, ko cilvēks pats daļēji tomēr var
ietekmēt!
2. Insults ir saslimšana, kuras dēļ cilvēks var nomirt,
neskatoties uz vecumu, bet visbiežāk – var tikt paralizēts, kļūt aprūpējams vai
gulošs un kopjams.
3. Insulta gadījumā nepieciešama steidzama rīcība! Laiks
ir izšķirošs! Ja parādās insulta simptomi, ir NEKAVĒJOTIES jāsauc ātrā
palīdzība! Pacientiem var palīdzēt jeb uzsākt ārstēšanu tikai pirmajās 4,5-6
stundās no notikuma sākuma! Tas ir laiks no simptomu parādīšanās brīža, taču ir
jāierēķina arī laiks, līdz atbrauc ātrā palīdzība un aizved pacientu uz
slimnīcu, kā arī laiks slimnīcā, kas nepieciešams ārstam, lai diagnosticētu un
veiktu visus nepieciešamos izmeklējumus pirms ārstēšanas uzsākšanas, lai
ievadītais medikaments būtu efektīvs, bet nekaitētu slimniekam. Turklāt, lai
palīdzētu pacientam, slimnīcā jābūt speciāli veidotai nodaļai: insulta vienībai.
Pirmās pazīmes, pie kurām jārīkojas
Insulta izpausmes ir dažādas. Tās atkarīgas, kurš asinsvads
ir nosprostots vai plīsis, skaidro dr. E. Pūcīte. Visi simptomi sākas pēkšņi
(nevis pāris dienu vai ilgākā laika posmā) – pats cilvēks vai piederīgie var
pateikt precīzi, cikos palika slikti.
Galvenie simptomi, ko var pamanīt apkārtējie:
- vājāka viena ķermeņa puse
(roka un kāja vai tikai roka, vai tikai kāja); - šķība seja;
- runas traucējumi;
- jušanas traucējumi vienā
ķermeņa pusē; - galvas reibonis ar sliktu
dūšu, vemšanu un dubultošanos; - redzes zudums vienā acī
vai abās; - pēkšņas asas galvassāpes;
- smagākos gadījumos:
samaņas traucējumi.
Lai iedzīvotāji šos simptomus atpazītu un attiecīgi rīkotos,
ir izveidota skala Ā.T.R.I. (starptautiskais FAST tests, kas adaptēts latviešu
valodā).
Ā – atsmaidi. Lūdz cilvēku pasmaidīt un vēro, vai sejas
vienā pusē acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju.
T – turi. Pārbauda, vai cilvēks spēj vienlaicīgi pacelt un
patstāvīgi noturēt abas rokas.
R – runā. Pārbauda, vai cilvēks spēj runāt un pateikt vai
atkārtot vienkāršus teikumus.
I – izsauc. Ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm
darbībām, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (113).
Neignorējiet arī pārejošos simptomus
Pastāv mīts, ka, ja bija parādījušies insulta simptomi, bet
stundas vai pāris stundu laikā tie pārgāja, tad nevajag vērsties pēc
medicīniskas palīdzības. Šis mīts ir pilnīgi aplams, uzsver neiroloģe. Šie ir
cilvēki, kuriem ir bijuši tā saucamie pārejošie galvas asinsrites traucējumi
jeb transitora išēmiska lēkme, kas ir kā brīdinošs stāvoklis un norāda uz to,
ka ir kāds insulta riska faktors, kurš tos izraisīja. Ja šis riska faktors nekavējoties
netiks ārstēts, galvas asinsrites traucējumi var atkārtoties tuvāko dienu laikā
vēlreiz, bet šoreiz nevis kā pārejoši asinsrites traucējumi, bet gan jau kā
insults, no kura patiesībā varēja izvairīties, ja vien cilvēks būtu
nekavējoties griezies pēc medicīniskās palīdzības.
Jāpatur prātā, ka insults var piemeklēt arī gados jaunus
cilvēkus, tādēļ insulta pazīmes ir vienmēr jāuztver nopietni, neatkarīgi no
pacienta vecuma vai citiem faktoriem. Jārīkojas ir nekavējoties!
Profilaktiskie pasākumi
Dr. E. Pūcīte uzsver profilaktisko pasākumu nozīmi un
uzsver, ko paši varam darīt savā labā:
- Atmetiet smēķēšanu!
- Sekojiet līdzi, lai uzturs būtu veselīgs un ēsts
netiktu par daudz! - Esiet fiziski aktīvi – veiciet vismaz 30 minūšu
pastaigu papildus tam, ko noejiet ikdienā. - Ja jums ir citas saslimšanas, kontrolējiet tās un
regulāri lietojiet ārsta rekomendētos medikamentus. - Ja jums nav citu saslimšanu, veiciet
profilaktisku apskati pie ģimenes ārsta, lai izvērtētu un novērtētu iespējamos
riska faktorus (izmērītu asinsspiedienu, noteiktu glikozes jeb cukura līmeni un
holesterīna līmeni asinīs, veiktu elektrokardiogrammu).
Farmaceita padoms
Farmaceite Ilze Priedniece novērojusi, ka aptiekā saistībā
ar insultu cilvēki vairāk vēršas ar jautājumiem par pareizu medikamentu
lietošanu, kas nozīmēti pašu vai tuvinieku ārstēšanai. Tāpat bieži ir arī ar
profilaksi saistīti jautājumi, piemēram, par holesterīna līmeni, kāda ir norma
un ko lietot, lai to samazinātu.
Insulta profilaksei klīniskā farmaceite iesaka regulāri
kontrolēt asinsspiedienu un pulsu – optimāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg, bet
pulsam miera stāvoklī jābūt 60-80 sitieniem minūtē. Tāpat regulāri jānosaka savs
holesterīna un glikozes līmenis un vajadzības gadījumā tas jāsamazina. Atmetiet
smēķēšanu un ierobežojiet alkohola patēriņu. Rūpējieties par veselīgu,
pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu ikdienā, kā arī samaziniet sāls patēriņu.
Neaizmirstiet par fiziskām aktivitātēm – vismaz 30 min dienā veiciet staigāšanu,
peldēšanu, braukšanu ar riteni, nūjošanu vai citas līdzīgas intensitātes
aktivitātes. Samaziniet lieko svaru, ja tāds ir.
Tāpat atcerieties, ka svarīgs ir veselīgs miegs un stresa
līmeņa samazināšana! Miegam diennaktī jāatvēl 7-8 stundas. Ja ārsts jums ir
nozīmējis lietot medikamentus, tad tie ir jālieto regulāri – katru dienu
nozīmētajā devā un režīmā, bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu pārtraukt un
mainīt devas nedrīkst.
No uztura bagātinātājiem ieteicams lietot zivju eļļu, kas
satur vērtīgās Omega-3 taukskābes. Tās ir nepieciešamas daudzu organisma
funkciju nodrošināšanai – labvēlīgi ietekmē gan sirds un asinsvadu sistēmu, gan
redzi un smadzeņu darbību. Savukārt, lai palīdzētu uzturēt normālu holesterīna
līmeni, noderīgs ir no sarkanā rauga rīsiem iegūtais monakolīns K.
Ārstniecības augi ar nomierinošu iedarbību noderēs stresa
mazināšanai un miega veicināšanai. Te var minēt vilkābeli, māteri, melisu,
baldriānu, vīgriezi, kumelītes un piparmētru.
Rūpējieties par veselību atbildīgi!
