Savu imunitāti jeb
organisma spēju pretoties dažādām saslimšanām un vīrusiem Latvijas iedzīvotāju
vidū kā nepietiekamu vērtē vairāk nekā katrs desmitais jeb 12 %, bet vēl 4 %
savu imunitāti raksturo kā vāju, noskaidrojies rīkotajā iedzīvotāju aptaujā
oktobrī.
Zīmīgi, ka savu imunitāti kā nepietiekamu novērtējuši
galvenokārt jauni cilvēki, vecumā no 18 līdz 29 gadiem, bet vismazāk šādu
atbildi snieguši 40 – 49 gadus veci iedzīvotāji. Vairumā jeb 53 % gadījumu
aptaujas dalībnieki imunitāti vērtējuši kā normālu.
Vairāk nekā katrs piektais, proti, 23 % iedzīvotāju savu
imunitāti vērtē kā labu – šādu atbildi visbiežāk snieguši respondenti, kuru
ikmēneša ienākumi ir robežās starp 751 – 1000 eiro. Aptaujāto vidū 8 % atklāja,
ir grūti atbildēt par savas imunitātes stiprumu.
Pensionāru vidū vairums jeb 51 % uzskata, ka viņu imunitāte
ir normāla, bet vēl 15 % to raksturo kā labu. Starp pensionāriem teju katrs
desmitais jeb 9 % uzskata, ka viņu imunitāte ir nepietiekama, bet vēl 5 %
atzīst, ka tā ir vāja. Starp aptaujātajiem katrs piektais jeb 21 % no
pensionāriem atzina, ka ir grūti vērtēt savas imunitātes spēku.
“Iestājoties gada tumšajam laikam, padomāt par savu veselību ir sevišķi
svarīgi, jo vīrusu izplatība pieņemas spēkā, un mūsu organisms, arī dabīgi
zaudējot D vitamīnu, var kļūt novājināts. Uzturā būtiski ir uzņemt pietiekami
daudz augļu, dārzeņu un šķiedrvielu, kā arī izvairīties no alkohola un ēdieniem
ar paaugstinātu tauku saturu. Svarīgi arī regulāri doties ārā, jo saules gaisma
ir tā, kas aktivizē imūnsistēmas īpašās šūnas, bet kustība un vingrošana
uzlabos ķermeņa spējas cīnīties ar baktērijām,” norāda ģimenes ārsts Veselības
centru apvienībā Ingars Burlaks.
“Normāla imunitāte ir reaktīva. Tas nozīmē, ka, saskaroties
ar mūsu organismam svešu antigēnu, piemēram, vīrusu vai baktēriju, organisma
iedzimtā imunitāte izmanto plašu aizsarglīdzekļu arsenālu cīņā ar svešo
ienaidnieku. Mēs to piedzīvojam kā iesnas, sāpošu kaklu vai paaugstinātu
ķermeņa temperatūru pāris reizes gadā. Tas neliecina par vāju imunitāti, bet
gan gluži pretēji – norāda, ka mūsu imūnsistēma ir modra. No smagām un
potenciāli bīstamām slimībām mūs palīdz pasargāt vakcinācija. Mūsdienās
vakcinācija ir droša un efektīva,” stāsta infektoloģe Anna Žilde. “Ja slimojam pārāk
bieži un simptomi ieilgst vai pievienojas komplikācijas, būtu jāvēršas pie
ģimenes ārsta un jāveic izmeklēšana. Vismaz reizi dzīvē katram vajadzētu
pārbaudīt HIV infekcijas klātbūtni, kas Latvijā diemžēl nebūt nav reta.”
Vakcinējot veselos cilvēkus, tiek pasargāti tā dēvētie
imūnkompromitētie pacienti (tie, kuru imunitāte ir novājināta), kuru imūnā atbilde uz vakcīnu nav pietiekama, lai
sniegtu aizsardzību. Šai pacientu grupai pieder slimnieki ar iedzimtu vai
iegūtu imūndeficītu (HIV), pacienti pēc orgānu transplantācijas un onkoloģiski
slimnieki. Sevišķi būtiski par
savlaicīgu vakcināciju domāt hronisku, tostarp autoimūnu, arī onkoloģisku
slimību pacientiem, kā arī cilvēkiem, kas ikdienā lieto imunitāti nomācošus
medikamentus, gatavojas transplantācijai.
Iedzīvotāju aptauju veica pētījumu aģentūra “Norstat” šī
gada oktobra sākumā, visā Latvijā aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz
74 gadiem.
