Pagājušā gada laikā
dabas datu sistēmā “Ozols” Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde)
reģistrējusi teju tūkstoti jaunu dižkoku, ko savās apgaitās atraduši Pārvaldes eksperti un vides
inspektori vai pieteikuši iedzīvotāji.
Kopumā oficiāli valstī reģistrēto dižkoku skaits jau pārsniedzis
11 500 koku, no kuriem 954 šāds statuss piešķirts 2020. gadā.
“Dižkoki ir neatņemama Latvijas dabas vērtība. Kā dižākie
savas sugas pārstāvji tie ir vērtīgs zinātnisku pētījumu objekts un nozīmīga
ainavas sastāvdaļa. Dižkoki kalpo kā mājvieta dažādām retām un aizsargājamām
sugām. Daudzi no tiem ir vēstures notikumu liecinieki, līdz ar to uzskatāmi ne
tikai par dabas, bet arī kultūrvēsturisku vērtību,” pauž Dabas aizsardzības
pārvaldes ģenerāldirektors, dendrologs Andrejs Svilāns.
No pērn reģistrētajiem dižkokiem trešā daļa bija parastā
priede Pinus sylvestris, trešdaļa – parastais ozols Quercus robur.
Visraženākais koks bija 10,1 metru apkārtmēru sasniegusī papele Populus spp.,
ko apsekojot teritoriju Rēzeknes novada Sakstagala pagastā atklāja un reģistrēja
Pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore
Sintija Balode. Savukārt Vidzemes reģionālās administrācijas vecākā valsts
vides inspektore Rūta Zepa dabas liegumā Gaujienas priedes uzmērīja un
reģistrēja 46 valsts nozīmes dižkokus – parastās priedes apkārtmērā no 2,5 līdz
3,5 metriem.
Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves
telpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu un citu
organismu grupām. Koks dižkoka statusu iegūst, sasniedzot vienu no diviem
kritērijiem – apkārtmēru vai augstumu. Tas nozīmē, ka par dižkoku var kļūt ne tikai ozols, liepa,
kļava vai priede, bet gan jebkurš koks no Latvijā augošajām 54 vietējām vai
svešzemju sugām. Piemēram, lai kļūtu par dižkoku, baltajam vītolam Salix alba
jāsasniedz 4,5 metru apkārtmēru, bet
kadiķim Juniperus communis –
tikai 0,8 metru apkārtmēru un rietumu tūjai Thuja occidentalis – 1,5
metru apkārtmēru.
Atpazīstamības nolūkā jaunajiem dižkokiem Pārvalde
piestiprina informatīvu zīmi “Ozollapu” jeb dižkoka statusa apliecinājumu.
Jāpiebilst gan, ka aizsargājami ir arī tie koki, kas ir sasnieguši noteiktos
kritērijus, bet pie kuriem vēl nav piestiprināta informatīvā zīme. Lai novērstu
dižkoka augšanai nelabvēlīgu apstākļu radīšanu, arī teritorija zem koka
vainaga, kā arī 10 metru plata josla ap to, ir noteikta kā īpaši aizsargājama
teritorija. Aizsargājamā koka nociršana pieļaujama tikai gadījumos, ja tas
kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst apdraudējumu, piemēram, apzāģēt
zarus, izveidot atbalstus. Nociršanai nepieciešama Pārvaldes rakstiska atļauja.
Ziņot par potenciālajiem dižkokiem var gan zemes īpašnieks,
gan jebkurš iedzīvotājs, kurš atrodoties dabā ir novērojis statusam atbilstošu
koku. Iesniegt savu pieteikumu iespējams Pārvaldes veidotajā dižkoku
reģistrācijas rīkā.
