Ilgstošs darbs un mācības pie datora ķermenī rada
saspringumu un nogurumu. Nepieciešamas regulāras kustības un pareiza ķermeņa
izvingrināšana. Tomēr var gadīties, ka iekustināt skolēnu nemaz nav tik viegli.
Attālinātās mācības saplūst ar izklaidi pie datora, un bieži atrašanās pie
datora izvēršas visas dienas garumā, neatstājot laiku un motivāciju fiziskām
aktivitātēm.
Vingrošana nav tikai muskuļu audzēšanai vai slaida auguma
iegūšanai – vingrošana un kustības ir nepieciešamas pamata veselības
uzturēšanai. Vairāk par to, kādi var būt riski no pārlieku ilgstošas darbošanās
pie datora, kuras muskuļu grupas no tā cieš visvairāk, un kā motivēt bērnu vairāk
kustēties, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sertificēta
fizioterapeite Jana Gutkina.
Kas ar mums notiek, ja nekustamies?
Sekas no mazkustīga dzīvesveida var būt paliekošas, un tie
nebūs tikai iesīkstējuši muskuļi vai stīvums. Ilgstoša atrašanās vienveidīgā
pozā bez kustībām var radīt stājas traucējumus un no tiem izrietošas sekas,
piemēram, mugurkaula deformāciju un iekšējo orgānu nepareizu stāvokli. Tāpat
samazinās slodzes tolerance jeb izturība, kas var provocēt kardioloģiskas problēmas.
Tas izpaudīsies kā nespēja veikt līdz šim ierastas darbības bez aizdusas –
kāpjot pa trepēm, straujāk ejot vai kustoties. Un, protams, lielai daļai bērnu
un pieaugušo mazkustīgs dzīvesveids rada aptaukošanos, kas arī var atstāt
negatīvu iespaidu uz veselību. No aptaukošanās izriet dažādas sirds un
asinsvadu slimības, iekšējo orgānu aptaukošanās.
Kurām zonām jāpievērš īpaša uzmanība pēc darba ar datoru
Esot ilgstošā sēdus pozīcijā pie datora, gan bērniem, gan
pieaugušajiem sāpes, stīvums un diskomforts visbiežāk var parādīties muguras
jostas daļā, krūšu daļas un plecu joslas muskuļos, kā arī kakla daļas
muskulatūrā. Kakla nepareizs stāvoklis var radīt galvassāpes, reiboņus, sliktu
pašsajūtu un traucētu miegu. Tāpat saspringums var parādīties plaukstas un plaukstas
pamatnes locītavā. Ilgstoša datora peles lietošana var traucēt plaukstas
asinsapgādi un radīt sāpes.
Kā iekustināt bērnu?
Pirmais, kas nepieciešams, lai motivētu kustēties bērnu, ir
zinoši un motivēti vecāki, kuri ar savu piemēru var mudināt kustēties arī
bērnus. Sāciet ar mazumiņu un jaunus ieradumus kustēties un vingrot veidojiet
pamazām. Ieraduma nostiprināšana prasīs vairāk laika, bet, visticamāk,
ieradums, kas neizraisīs lielu piespiešanos, saglabāsies uz ilgāku laiku.
1. Uzkodas un ūdeni turiet citā telpā, nevis tajā,
kur mācās bērns, – tas mudinās bērnu vismaz stundu starplaikā piecelties un
izkustēties. Tāpat stundām visu nepieciešamo turiet citā telpā, lai starp
stundām skolēnam būtu jāpieceļas un jāaiziet pēc mācību grāmatas un burtnīcas.
Iepriekšējā vakarā kopā ar bērnu varat sagatavot materiālus stundām un salikt
tos kaudzītē, taču citā istabā.
2. Rosiniet bērnus reizi dienā vingrot stundu
starplaikos kopā ar draugiem vai klasi – piemēram, katru dienu viens bērns
no klases sagatavo vingrojumu kompleksu un rāda to pārējiem, kas vingrojumus
atkārto. Pat 3 – 5 minūšu izkustēšanās un problemātisko zonu izvingrināšana un
izstiepšana dos vēlamo efektu.
3. Ik darbdienu kopā ar bērnu izvingriniet
pirkstus un plaukstas. Tas aizņems laiku līdz piecām minūtēm, bet to varat
darīt, ejot pastaigā, skatoties TV pārraidi, pēc vakariņām vai kādā citā
mierīgākā brīdī.
4. Sadaliet kustību aktivitātes mazos notikumos.
Iespējams, ja bērns saņems uzdevumu vismaz stundu dienā staigāt vai vingrot,
šāds liels mērķis nebūs motivējošs. Ieviesiet fiziskās aktivitātes pa daļām –
10 minūšu pastaiga ap māju no rīta, neliela problemātisko zonu izvingrināšana
stundu starplaikos un vakarā kopīga pastaiga ar ģimeni. Ir noteikts cilvēkam
nepieciešamais minimālais kustību daudzums, kas mainās atkarībā no cilvēka
vecuma, bet aptuveni tas ir ap 40 minūtēm dienā.
5. Vingrošana un aktivitātes parkos. Vakaros, pēc
mācībām un darba, vingrošana parkā ir piemērots veids, kā ģimenei pavadīt laiku
kopā un izkustēties. Pastaigas apvienojums ar problemātisko zonu izvingrināšanu
nodrošinās labāku organisma pašsajūtu un uzlabos garastāvokli.
6. Bērniem patiks izkustēties divatā, tāpēc
skolēnu var motivēt tikšanās un pastaiga ārā ar draugu.
7. Runājiet ar bērnu un stāstiet, kāpēc nepieciešamas
kustības, meklējot savam bērnam piemērotāko veidu, kā viņu motivēt. Kādam
bērnam būs svarīgi saglabāt skaistu augumu un veselīgu fizisko formu, kāds
negribēs piedzīvot sāpes, kas rodas no mazkustīga dzīvesveida vai aptaukošanās.
Citus motivēs apsolījums, ka pēc pastaigas un izvingrināšanās būs kopīga spēles
spēlēšana, iemīļotā TV raidījuma skatīšanās vai kāda garduma apēšana.
Ar kādiem vingrojumiem sākt?
Sāciet ar vienkāršiem, īsiem vingrojumiem, kas neaizņems
daudz laika, bet sniegs vēlamo efektu un atslogos saspringušās zonas.
Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas “Mācos Pats” vietnē
www.macospats.lv publicēti vingrojumu video skolēniem – plaukstu un pirkstu,
plecu zonas un kakla daļas izvingrināšanai, kā arī krūšu muskuļu stiepšanai.
Ieskats
vienā no vingrojumu video, plaukstu un pirkstu izkustināšanai. Ar šiem video var ērti vingrot kopā.Mudiniet bērnu vismaz reizi dienā izpildīt pāris vingrojumu!
