Skrituļslidotājs Nils Jansons, kurš pasaulē vadošā
frīstaila skrituļslidošanas medija “Be-Mag” vērtējumā atzīts par 2020. gada
labāko skrituļslidotāju, jau daudzus gadu iztiku pelna ar šo sporta veidu.
Sarežģīti triki un adrenalīna pilnas sacensības ir viņa ikdiena, un varētu
domāt – uz skrituļslidām Nils vienmēr jūtas tikpat droši, kā rāmi pastaigājoties
parkā. Tomēr arī pieredzējušiem profesionāļiem ir vajadzīgas ķiveres. Kāpēc tās
lietot pat tad, ja ar savu braucamo jūties kā labākais pasaulē, stāsta Nils Jansons.
Ķiveri liek galvā arī profesionāļi
“Ķiveri galvenokārt lietoju sacensībās. Tajās ir augstāks
risks nekā treniņu režīmā – cits adrenalīna līmenis, noskaņa ir sakāpināta,
sportisti iet uz maksimumu, un līdz ar to arī traumu risks ir daudz lielāks,”
stāsta Nils Jansons. Tomēr viņš atzīst – ķivere ne reizi vien ir izrādījusies
ļoti noderīga arī treniņos, apgūstot jaunus trikus, kas vēl nav iegūlušies
muskuļu atmiņā un nostiprinājušies apziņā. Darot kaut ko ārpus savas komforta
zonas un pāri savām spējām, ķermenis nepaspēj laikus reaģēt, un pat vispieredzējušākajam
sportistam var gadīties ļoti sāpīgi sasisties, un to uz savas ādas ir izjutis
arī Nils.
“Protams, katrs profesionālis pats izvērtē, cik pārliecināts
par sevi jūtas noteiktā situācijā, un zina, kuros brīžos ķivere tiešām ir
nepieciešama. Taču jauniešiem, kuri vēl tikai apgūst dažādus sporta veidus, kas
saistīti ar sarežģītiem trikiem un lielu ātrumu, gan noteikti iesaku lietot
ķiveri,” saka Nils.
Viņš ķiveri liek galvā arī tad, kad nodarbojas ar
aktivitātēm, kurās nejūtas simtprocentīgi pārliecināts par sevi vai kuras nav
atkarīgas tikai no viņa. Piemēram, braucot ar kalnu velosipēdu vai motociklu. “Piedaloties
satiksmē, lielākais risks ir tieši mijiedarbība ar citiem satiksmes
dalībniekiem. Viss nav atkarīgs tikai no manām prasmēm vien, turklāt jārēķinās,
ka Latvijā auto vadīšanas kultūra varētu būt labākā līmenī – mums ir daudz
nepacietīgu, dusmīgu, pat agresīvu šoferu, un ne vienmēr mazāk aizsargāto
satiksmes dalībnieku spēkos ir situāciju ietekmēt,” norāda Nils Jansons.
Vairāk ķiveru – drošāka satiksme
Labas pilsētvides aktīvistu domas par ķiveru lietderīgumu
dalās, tomēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) tās iesaka lietot visiem
velosipēdistiem, un bērniem līdz 12 gadu vecumam pie velo stūres tās ir
obligātas. Arī Nils drīzāk sliecas piekrist tiem, kuri uzskata, ka pilsētas
satiksmē ķiveres būtu jālieto.
Mani iepriecina tas, ka mazāk aizsargāto satiksmes
dalībnieku savstarpējās attiecības pamazām uzlabojas un uz ietvēm atrasties
kļūst drošāk visiem. Pozitīvi, ka to aktualizē ne tikai CSDD, bet arī dažādi
zīmoli. Pilsētas infrastruktūra ir tāda, kāda tā ir, tāpēc ietvi nākas dalīt
gan gājējiem, gan velosipēdistiem, skrejriteņotājiem, skeiteriem un
skrituļotājiem, taču ne visi ir saprotoši. Tāpēc ir jāmācās savstarpēji cienīt
vienam otru. Tikai tā pilsēta patiešām kļūs drošāka,” rezumē Nils Jansons.
