Bieži dzirdēts par B, C un D vitamīnu, dzelzs un pat joda
nozīmi bērnu attīstībā, taču retāk runā par cinka un selēna lomu uztura
sabalansēšanā. Skaidrs, ka sabalansēts uzturs ir
pamats bērna veselīgai attīstībai. Taču, kā atklāj sertificēta uztura
speciāliste Olga Ļubina, sevišķa nozīme imunitātes veidošanā ir tieši cinkam un
selēnam.
Uzturvielas, minerālvielas, vitamīni, ko bērns uzņem ar
ēdienu, ietekmē imūnās sistēmas darbību, kas tālāk pasargā no vīrusiem un saslimšanām. Pētot ar infekcijas slimībām stacionēto pacientu veselības stāvokli, atklājies, ka tieši cinka un selēna nepietiekamība bija
viens no visbiežāk atklātajiem deficītiem. 60%
pacientu tika konstatēts cinka deficīts, bet gandrīz pusei
diagnosticēja selēna deficītu, norāda uztura speciāliste Olga Ļubina.
Kāpēc vajadzīgs selēns, un kā to apēst?
Selēns ir mikroelements, kas cilvēka organismā nodrošinātu normālu imūnsistēmas darbību un vairogdziedzera funkcijas darbu, piedaloties to enzīmu darbībā, kas atbild par galvenā vairogdziedzera hormona pārstrādi bioloģiski
aktīvā formā un nodrošina šūnu
aizsardzības mehānismus. Ikdienā cilvēkam nepieciešamo selēna devu vajadzētu uzņemt ar pārtiku.
Selēna saturs
produktos ir atkarīgs no selēna
koncentrācijas augsnē. Piemēram, ja govs ēd zāli, kas aug augsnē, kur ir maz
selēna, tad arī govs pienā un gaļā būs zems selēna saturs. Izteikts selēna deficīts
var būt cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, hroniskām gremošanas trakta
slimībām, imūnsupresīvām slimībām, nieru mazspēju.
Selēna ieteicamās
vidējās devas:
- zīdaiņiem – 15 µg;
- 1–6 g.
v. –
22–27 µg; - 7–10 g. v.
– 35 µg; - 11–14 g. v. zēniem – 50 µg;
- 11–14 g. v. meitenēm – 45µg;
- 15––18 g. v. zēniem – 60µg;
- 15––18 g. v. meitenēm – 50µg.
Ar selēnu bagāti
produkti
Brazīlijas rieksti. Tikai 6–8 rieksti satur ap 550 µg selēna
Zivis un jūras veltes
Gaļa (cūkgaļa, liellops, tītars)
Siers
Olas
Saulespuķu sēklas
Grūtības uzņemt šo mikroelementu pietiekamā daudzumā varētu rasties bērniem un
pusaudžiem, kuriem ir ļoti vienveidīgs uzturs un izvēlīga ēšana. Pārējiem
bērniem bez veselības problēmām par iespējamo selēna deficītu nevajadzētu
satraukties.
Kāpēc ir vajadzīgs cinks?
Cinks ir
mikroelements, kura organismā ir ļoti, ļoti maz, bet cinka nozīme veselības uzturēšanā ir milzīga. “Ar
cinka palīdzību organismā notiek hormonu sintēze, tas ietekmē bērna augšanu
un attīstību, ietekmē brūču
dzīšanu, uztur imūnsistēmas un
gremošanas sistēmas darbību. Cinkam piemīt arī antioksidatīva iedarbība. Tas
nozīmē, ka ar cinka palīdzību organisms cīnās ar brīvajiem radikāļiem un mazina iekaisīgos procesus organismā,” cinka nozīmi atklāj speciāliste.
Cinka deficīts var
attīstīties cilvēkiem, kas ierobežo savā uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus,
piemēram, veģetāriešiem, vegāniem,
cilvēkiem ar hroniskām slimībām un vecāka
gadagājuma cilvēkiem, kuriem var būt slikta uzturvielu uzsūkšanās jeb malabsorbcija,
kā arī bērniem, pusaudžiem un sievietēm bērniņa barošanas periodā.
Cinka ieteicamās
vidējās devas
- zīdaiņiem – 5 mg;
- 1–6 g. v. – 6–7 mg;
- 7–10 g. v. – 8 mg;
- 11–14 g. v. zēniem – 11 mg;
- 11–14 g. v. meitenēm – 9 mg;
- 15–18 g. v. zēniem – 10 mg;
- 15–18 g. v. meitenēm – 8 mg.
Ar cinku bagāti produkti
Sarkanā gaļa. 100 gramos gaļas ir puse no dienas ieteicamās
devas jeb 4,8 mg
Jūras veltes
Pākšaugi
Arī sēklas satur cinku, bet tā
koncentrācija sēklās ir nedaudz zemāka. Piemēram, termiski apstrādātas lēcas satur ap 1,2 mg cinka uz 100 gramiem
produkta.
“Lai izvairītos no cinka
un selēna deficīta, būtu jācenšas nodrošināt bērnam daudzveidīgu, sabalansētu uzturu.
Būtiski iekļaut ikdienas ēdienkartē ne
tikai miltu un piena izstrādājumus, bet arī gaļu, zivis,
pilngraudu produktus, pākšaugus, riekstus un sēklas,” aicina Olga Ļubina.
