Sausa un plaisājoša āda, tulznas un kārpas ir tikai dažas
no problēmām, par kurām īpaši satraucamies, tuvojoties pludmales un sandaļu
sezonai. Kādas ir sešas biežākās pēdu problēmas, kā izvairīties no tām un
nepieciešamības gadījumā ārstēt, farmaceite Zane Melberga.
Kas visbiežāk traumē pēdas?
Cilvēks vidēji katru dienu aptuveni četras stundas pavada
stāvot vai veicot aptuveni 5000 soļus, taču ikdienā reti kurš aizdomājas par
to, cik trauslas patiesībā ir pēdas. Katrā pēdā ir 26 kauli, 33 locītavas un
vairāk nekā 120 muskuļu, saites, cīpslu un nervu. Savukārt tā kā pēdas, salīdzinot
ar visu ķermeni, ir neliela izmēra, tās ar katru soli gūst milzu triecienu, kas
palielina iespējamību gūt kādus savainojumus, traumas.
Interesanti, ka visbiežāk pēdu traumas tiek gūtas no slikti
piegulošiem apaviem. Šauri, neatbilstoša izmēra apavi, augstpapēžu apavi vai
apavi, kas nenodrošina nekādu pēdas aizsardzību vai atbalstu, piemēram,
pludmales čības, var izraisīt gan nopietnas traumas, gan palielina risku
iedzīvoties infekciozās saslimšanās, gan radīt citas problēmas kā pēdām, tā arī
nagiem. Lai no tā izvairītos, jāseko līdzi ne tikai piemērotiem apaviem, bet
arī atbilstošai pēdu kopšanai ikdienā, lai no iespējamām traumām izvairītos jau
savlaicīgi. Sešas biežākās pēdu kaites ir varžacs, nagu sēnīte, tulznas,
kārpas, ieaudzis nags un sasprēgājusi papēžu āda.
Varžacs – nopietna, pastāvīgas berzes radīta problēma
Varžacis ir neinfekciozs ādas veidojums – sabiezējis ādas
raga slānis, ko rada pastāvīga mehāniska berze, kas veidojas kā dziļāko ādas
slāņu aizsardzība pret pastāvīgu berzi. Visbiežāk varžacis rodas uz kāju pēdām
vai pirkstiem, bet dažreiz arī uz roku pirkstiem. Varžacis var rasties no
nepiemērotu apavu valkāšanas, kas ir cieši vai par mazu. Īpaši piesardzīgām
jābūt dāmām, kuras valkā kurpes ar spiciem purngaliem un augstiem papēžiem, kas
uz atsevišķām pēdas vietām var palielināt spiedienu, tādējādi radot varžacis.
Varžacis ir ārstējamas, taču svarīgi atcerēties, ka, jo
ātrāk sākta to ārstēšana, jo ātrāk tās var noņemt. Farmaceite norāda, ka ar
ārstēšanu mājās ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo svarīgākais ir zināt, kas uz
pēdas ir – varžacs vai vīrusa kārpa, jo šie abi veidojumi pēc izskata ir
līdzīgi, bet to ārstēšana atšķiras. Mājas apstākļos uz varžacīm var likt
mīkstinošas ziedes un ar maigu pēdu vīlīti noņemt ādas sabiezējumus. Aptiekās
pieejami arī dažādi līdzekļi, kas palīdzēs izvairīties no varžacu iegūšanas –
gan atslogojošas zolītes, kas mazina mehānisko spiedienu uz pēdām, gan arī uz
skābes bāzes radītie plāksteri varžacu likvidēšanai, taču ar to lietošanu jābūt
ļoti piesardzīgiem, jo neuzmanīga to lietošana var sabojāt veselās ādas audus.
Savukārt, ja no varžacs pašrocīgi neizdodas atbrīvoties un tā sagādā sāpes, ir
jāvēršas pie podologa, citādi pašdarbības rezultātā neapzināti varam bojāt
audus un radīt iekaisumu.
Nagu sēnīte – sekas, staigājot ar basām kājām
Nagu sēnīti iespējams iegūt no jau inficēta cilvēka ar
mikroskopiskām ādas plēvītēm vai nagu drupatām, jo sēnīte izplatās ar sporu
palīdzību. To ir viegli iegūt, valkājot svešus apavus, uzturoties basām kājām
pludmalē, kopīgās dušās, baseinos vai citās koplietošanas telpās, kurās cilvēki
nereti staigā ar basām kājām. Nagu sēnīti iespējams atpazīt pēc tā, ka vispirms
mainās nagu izskats, nags maina krāsu – kļūst bāli dzeltenīgs, var parādīties
arī svītras, kļūst ciets, sabiezēts, veidojas nelīdzenas virsmas, kā arī nags
var pat sadrupt.
Aptiekās pieejami vairāki pretsēnīšu līdzekļi, tostarp
šķidrumi, kas tiek uzklāti ar otiņu vai aplikatoru uz tīra naga. Farmaceite
norāda, ka šie līdzekļi dezinficēs, reģenerēs un aizsargās nagu un stiprinās
naga struktūru. No nagu sēnītes diemžēl nevar atbrīvoties tūlītēji –
nepieciešami seši vai pat divpadsmit mēneši, kamēr nags pilnībā nomainās. Taču,
lai katram izvēlētos piemērotāko ārstēšanas metodi un līdzekļus, ieteicams
konsultēties ar podologu.
Tulznas – sekas pārāk ciešiem vai šauriem apaviem
Tulznas rodas berzes rezultātā un ir kā dabīgs spilventiņš,
ko organisms izveido, lai pasargātu traumēto vietu. Arī sāpes, ko izjūtam, ir
organisma aizsargreakcija, lai traumēto vietu nenoberztu līdz kaulam. Tulznas
rodas no pārāk ciešiem vai šauriem apaviem, atsevišķās vietās veidojot ādas
sabiezējumus, kas mēdz pārvērsties sāpīgās tulznās. Tulznās var arī viegli
iedzīvoties, velkot kurpes uz mitrām pēdām pēc peldēšanās vai lietainā laikā.
Vienkāršākais veids, kā izvairīties no tulznām, ir
atteikties no šaurām, neērtām kurpēm un lietot aizsargājošus plāksterus. Taču,
ja tulznas pūslītis ir radies, to nepieciešams pārdurt ar tīru, dezinficētu
adatiņu, lai tajā esošais šķidrums iztecētu un nerastos iekaisums. Farmaceite
norāda, ka pēc pūslīša pārduršanas, ādas plēvīti nekādā gadījumā nedrīkst
noraut, jo pēc pāris dienām tā atdalīsies pati, pretējā gadījumā tiks traumēta
āda un var rasties infekcija. Pēc tam ieteicams lietot ādu mīkstinošu un dziedējošu
gēlu vai krēmu, kas ievainotajā vietā veidos aizsargājošu plēvīti un veicinās
tulznas dzīšanas procesu, kā arī ieteicams valkāt ērtus un brīvus apavus, kas
atkārtoti netraumētu bojāto ādu. Farmaceite norāda, ka aptiekās iespējams
iegādāties arī speciālus, ūdensnecaurlaidīgus plāksterus, kas nodrošina dabisku
mitruma līmeni zem plākstera un pasargā ādu no baktēriju iekļūšanas ātrākam un
dabiskam dzīšanas procesam, kas var turēties pat vairākas dienas.
Kārpas – papilomas vīrusa izraisīts ādas bojājums
Kārpas izraisa cilvēka papilomas vīruss, kuram ir vairāk
nekā 150 dažādi šī vīrusa tipi un kas iekļūst ādā caur sīkām skrambiņām vai
plaisiņām. Visbiežāk kārpas skar cilvēkus, kuriem ir novājināta imūnsistēma, kā
arī bērnus un pusaudžus. Kārpas var atpazīt pēc raupjas, ziedkāpostam līdzīgas
virsmas, kas mēdz būt ādas krāsā vai pelēki brūnas, uz kuras reizēm redzami arī
melni punktiņi. Visbiežāk kārpas rodas uz pēdām, plaukstām un elkoņiem.
Ja uz ādas parādījusies kārpa, svarīgi reaģēt un uzsākt tās
ārstēšanu jeb likvidēšanu uzreiz pēc tās parādīšanās, lai mazinātu infekcijas
izplatīšanās risku. Farmaceite norāda, ka kārpu likvidēšanu iespējams veikt arī
mājas apstākļos, izvēloties aptiekā nopērkamus līdzekļus, kuru sastāvā ir
salicilskābe. To lietojot tikai vienu reizi dienā kārpas virsējais slānis
nolobīsies. Iespējams lietot arī skudrskābi, kura ātri uzsūcas kārpā, to
izsausina un pēcāk arī izzūd pavisam, nodrošinot arī, ka tā neveidojas
atkārtoti.
Ieaudzis nags – nepareizas nagu kopšanas sekas
Ieauguša naga dēļ cilvēks nevar valkāt izvēlētos apavus,
pavadīt ilgāku laiku uz kājām, jo tas sagādā stipras sāpes, traumē mīkstos
audu, provocējot iekaisumu. Ieaudzis nags rodas no naga plātnītes sānmalas
iespiešanās zem naga valnīša vai naga valnītī, radot iekaisumu, kam raksturīgs
izteikts apsārtums, tūska, lokālas sāpes un, iespējams, pat paaugstināta
temperatūra. Viens no galvenajiem cēloņiem tam ir nepareiza nagu kopšana un
stūrīša izgriešana, nepiemērotu apavu izvēle. Kāju nagi pastāvīgi tiek traumēti
arī nodarbojoties ar sportu vai dejošanu, kad pēdas priekšējai daļai rodas
pastiprināta slodze, kas var veicināt naga ieaugšanu.
Ja nags tomēr ir ieaudzis un radies apsārtums, tad pirmais,
ko darīt mājas apstākļos ir uztaisīt sāls vanniņu. Nepieciešams silts ūdens (ne
karsts), kas sniegtos līdz potītēm, kurā nepieciešams pievienot sāli. Siltais
ūdens mīkstinās ādu, savukārt sāls iztīrīs un dezinficēs brūci. Pēdas šādā
vanniņā ieteicams mērcēt divas, trīs reizes dienā pa 5-10 minūtēm. Pēc tam
nepieciešams vērsties pie podologa, bet ne pie pedikīra speciālista, jo
ieauguša naga izgriešana ir ārstniecisks process, kas jāveic speciālistam ar
medicīnisko izglītību. Podologs arī konsultēs, kā pareizi kopt un apgriezt
nagus, lai zinātu, kā paša spēkiem turpmāk rūpēties par saviem nagiem un
izvairītos no atkārtotas nagu ieaugšanas. Papildu tam jāatceras par atbilstošu
nagu šķērīšu vai knaibļu izvēli, kā arī nepieciešams sekot līdzi, vai nav
nepieciešama to nomaiņa uz jaunām un asākām, lai izvairītos no iespējamas nagu
traumēšanas.
Sasprēgājusi āda – ādas sausuma radīts izaicinājums
Pēdu ādas sausums un plaisāšana ir saistīta ar ādas sausumu,
tādēļ to nepieciešams regulāri mitrināt gan no ārpuses, gan iekšķīgi, lietojot
pietiekamu daudzumu šķidruma. Jo īpaši to veicina siltie laikapstākļi, kad
pēdas biežāk tiek pakļautas ārējo faktoru ietekmei, kad ar basām kājām
staigājam pa zemi vai smiltīm, veicinot pēdu sausuma rašanos un pat ādas
plaisāšanu. Tāpat pēdu plaisāšana var būt saistīta ar vitamīna A, cinka un
omega-3 taukskābju nepietiekamu daudzumu organismā.
Ikdienas pēdu kopšanai mājas apstākļos farmaceite iesaka
izvēlēties krēmus, kuru sastāvā ir urea jeb urīnskābe vai salicilskābe, kuri
mitrinās un mīkstinās ādu, pasargājot to no plaisāšanās. Sausu pēdu gadījumā
ieteicams izmēģināt arī pīlinga pēdu masku, kas ir kā papīra zeķītes, kas
piesūcinātas ar aktīvajām vielām, augļskābēm un efektīvi noņems pārragojušos
ādas slāni. Savukārt, ja tomēr papēži jau ir saplaisājuši, pēdu plaisiņas var
paskalot un patīrīt ar ūdeņraža pārskābi un saudzīgi ar speciālu vīlīti novīlēt
plaisas maliņas, kas atrodas tām blakus un pēc tam sasmērēt ar pantenolu
saturošu ziedi. Nekādā gadījumā sabiezējumus nedrīkst griezt ar šķērēm, jo šādā
veidā iespējams iegūt infekcijas. Sausu papēžu ārstēšanai var izmantot arī
eļļas, piemēram, propolisa eļļas šķīdumu. Var veikt arī rīcineļļas procedūras
un uz nakti papēžiem uzlikt kompresi – siltā rīcineļļā samērcētu marli.
Savukārt, ja papēžu plaisas ir dziļas, sāpīgas un asiņo, kā arī pašu spēkiem
tās neizdodas saārstēt, tad nepieciešam vērsties pie speciālista – podologa.
