Pilnvērtīgai
organisma funkcionēšanai katru dienu ir nepieciešams uzņemt aptuveni 2 litrus
ūdens, jo tas regulē virkni veselībai un dzīvībai nozīmīgu procesu. Vienlaikus Veselības
monitoringa dati atklāj, ka vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas iedzīvotāju dienā
izdzer vidēji 1 litru ūdens vai pat mazāk, un tikai katrs trešais jeb 35%
respondentu dienā izdzer aptuveni 2 litrus ūdens. Aptaujā secināts, ka 5%
aptaujāto dienā vidēji izdzer 3 litrus ūdens vai pat vairāk, savukārt 3%
snieguši atbildi, ka ūdeni ikdienā faktiski nelieto.
Pētījumā atklāts, ka mazāk ūdeni uzņem sievietes. Vīriešu
vidū dienā vidēji 2 litrus ūdens izdzer 40% aptaujāto, kamēr sievietēm šis
rādītājs ir 31%. Raugoties pēc iedzīvotāju vecuma, ūdeni kopumā vairāk ikdienā
uzņem gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem vidēji 2 litrus dienā
izdzer 45% aptaujāto, vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem – ir 37%, vecumā no 35
līdz 44 gadiem – 41%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem – 33%, vecumā no 55 līdz 63
gadiem – 28% un vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 32%.
Ūdens neatsveramā
nozīme
Cilvēka organisms sastāv aptuveni no 60% ūdens. Tādēļ
regulāra un pietiekama ūdens uzņemšana ir nepieciešama, lai organismā
nodrošinātu homeostāzi jeb iekšējās vides nemainīgumu. Ģimenes ārste Zane
Zitmane skaidro, ka pietiekama ūdens uzņemšana palīdz regulēt organisma
temperatūru, izvadīt vielmaiņas gala produktus caur svīšanu, urināciju,
defekāciju, uzlabot fizisko stāvokli un gremošanas procesus, kā arī vitamīnu,
minerālvielu un citu nozīmīgu barības vielu uzsūkšanos. Tāpat pietiekama ūdens
uzņemšana uzlabo metabolismu, palīdz zaudēt svaru, uzlabo kognitīvās spējas un
vispārējo garastāvokli, aizsargā audu un locītavu veselības stāvokli, uzlabo
šķidruma cirkulāciju organismā, kā arī samazina dažādu saslimšanu attīstību,
piemēram, nierakmeņu veidošanos, aizcietējumu rašanos, hipertensiju un urīnceļu
infekciju attīstību. Samazināts ūdens patēriņš var radīt dehidratāciju. Vieglos
gadījumos parādās slāpes, sausa mute, samazināts urīna daudzums un tumša urīna
krāsa, kā arī samazinās darbaspējas un apetīte, var būt galvassāpes, nogurums,
pasliktinās ādas, audu un locītavu stāvoklis. Smagākos gadījumos tiek traucēta
termoregulācija, paātrinās elpošana, sirdsdarbība, kam var pievienoties
apjukums, šoks, krampji, akūta nieru mazspēja un pat nāve, norāda speciāliste.
Vēlamais ūdens
daudzums
Vidēji dienā pieaugušam cilvēkam ieteicams izdzert 8 līdz 13
glāzes ūdens, kas atbilst aptuveni 2 litriem ūdens dienā. Vienlaikus Z. Zitmane
uzsver, ka ūdens uzņemšanas daudzumu ietekmē vairāki faktori:
klimata josla,
vides temperatūra – ūdens patēriņš
pieaugs karstās, mitrās vai sausās, kā arī kalnainās vietās;
diēta –
lietojot uzturā kofeīnu saturošus dzērienus, asus, sāļus vai saldus ēdienus,
nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu;
aktivitātes līmenis
– fizisko aktivitāšu laikā ūdens ir jāuzņem pastiprināti;
veselības stāvoklis
– paaugstinātas temperatūras, vemšanas, šķidras vēdera izejas gadījumā
nepieciešams papildu šķidrums;
grūtniecības un
krūts barošanas periodā nepieciešams uzņemt papildu šķidrumu, ar krūti
barojošas sievietes šķidrumu var uzņemt līdz pat 4 litriem dienā;
uzmanīgiem
jābūt ar kafiju, saldinātiem dzērieniem,
alkoholu – lietojot šos dzērienus, būtu vēlams uzņemt papildu šķidrumu.
Attiecībā uz pārmērīgu ūdens uzņemšanu Z. Zitmane norāda: ja
ūdens tiek uzņemts vairāk, nekā organisms spēj to izvadīt, var attīstīties
elektrolītu disbalanss, samazinās nātrija jonu daudzums, kā rezultātā var
parādīties galvassāpes, slikta dūša, vemšana un apjukums. Smagākos gadījumos
arī krampji, muskuļu vājums, bezsamaņa un koma. Par uzņemtā šķidruma daudzumu
organismā var liecināt urīna krāsa – koncentrēts urīns jeb tumša urīna nokrāsa
liecina par nepietiekamu šķidruma uzņemšanu, bet hiperhidratācijas gadījumā
urīns ir caurspīdīgs. Ja hidratācija ir pietiekamā līmenī, urīns ir viegli
dzeltens.
Kā ar kafiju?
Kopumā 79% Latvijas iedzīvotāju ikdienā dzer kafiju. No
aptaujātajiem 24% dienā vidēji izdzer vienu kafijas tasīti, 28% – 2, 15% – 3,
8% – 4, 4% – 5 un vairāk tasītes, kamēr 18% kafiju ikdienā nelieto, bet 3%
konkrētu atbildi sniegt nevarēja, atklāj Veselības monitoringa rezultāti. Z.
Zitmane skaidro, ka dienā atļautā kofeīna deva ir līdz 400 mg, kas atbilst
aptuveni 4 kafijas krūzēm. Pārmērīgi lietojot kafiju vai kofeīnu saturošus
dzērienus, var rasties miega traucējumi, nervozitāte, aizkaitināmība, nogurums,
paātrināta sirdsdarbība, muskuļu trīce un galvassāpes. Kafija un kofeīnu
saturoši dzērieni var pastiprināt arī atsevišķu medikamentu efektu. Eksperte
atgādina, ka kafiju nav ieteicams lietot vakarpusē, jo tā var izraisīt un
pastiprināt miega traucējumus, izjaucot miega ciklus. Tā rezultātā naktī var
nenākt miegs, bet nākamajā dienā var būt nogurums un miegainība.
