Lai rastu atbildes uz jautājumiem par savu veselību,
gandrīz katrs trešais jeb 31% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju informāciju
pārsvarā meklē internetā, 43% primāri vēršas pie sava ģimenes vai ārstējošā
ārsta, 8% jautā padomu ģimenes locekļiem vai draugiem, 4% vispirms vēršas pie
farmaceita, kamēr 10% informāciju par veselības jautājumiem nemeklē vispār, bet
vēl 4% konkrēti atbildēt nevarēja, secināts monitoringa datos, kas iegūti
sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Par riskiem, kas saistīti ar “ārstēšanos internetā” un
veselības padomu jautāšanu tuviniekiem, stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane.
Internetā nav atbilžu visam
Cilvēks pats saviem spēkiem vairumā gadījumu nevar adekvāti
izvērtēt savas veselības stāvokli un noteikt potenciālās problēmas. Tikai ārsts
var novērtēt reālo veselības stāvokli un zina, kā risināt veselības problēmas,
ja tādas tiek diagnosticētas. Pašārstēšanās bieži ir ne vien nelietderīga, bet
var būt pat bīstama un radīt draudus veselībai, uzsver Z. Zitmane. Piemēram,
nepareizi nosakot saslimšanu, veselības problēmas var ieilgt un kļūt smagākas.
Tāpat arī nepareizu medikamentu lietošana var izraisīt nopietnus traucējumus.
Attiecībā uz “ārstēšanos internetā” vēl viens būtisks aspekts ir cilvēku spēja
izvērtēt konkrētā informācijas avota uzticamību. “Informācijas meklēšana
internetā pēc būtības nav slikta, tomēr jāseko līdzi, jāpārbauda un attiecīgā
informācija noteikti jāpārrunā ar speciālistu,” piebilst Z. Zitmane.
Speciālistes pieredzē internetā visvairāk tiek meklētas
atbildes par slimībām, kuras visbiežāk parādās publiskajā telpā, – mentālajām
problēmām, diabētu, astmu un citām, kā arī kopš pandēmijas sākuma – par
Covid-19.
Arī tuvinieki ārsta konsultāciju neaizstās
Lai arī var likties, ka tuvinieki reizēm ir pieredzējuši vai
arī biežāk saskārušies ar dažādu veselības jautājumu risināšanu, tomēr
jāatceras, ka ārstiem ir medicīniskā izglītība, kā arī viņi regulāri pilnveido
savas zināšanas (apmeklē kursus, seminārus) un seko medicīnas aktualitātēm,
savukārt tuviniekiem un draugiem vairumā gadījumu šādu zināšanu nav un viņu ieteikumi
var nebūt atbilstoši. Šeit arī pašiem tuviniekiem un draugiem jāpatur prātā,
ka, ar labiem nodomiem vēloties sniegt veselības padomus, iznākums var būt
neprognozējams, tādēļ labākais, ko tuvinieki un draugi var darīt šādās
situācijās, ir aicināt doties pie ārsta. “Ārstēšana vienmēr tiek pielāgota
konkrētā pacienta veselības stāvoklim, ņemot vērā vecumu, dzimumu, iepriekšējās
saslimšanas un citus aspektus, tādēļ arī tad, kad šķiet, ka slimība ir tāda
pati kā tuviniekam, noteikti ir jākonsultējas ar ārstu,” uzsver Z. Zitmane.
Kas ar pašārstēšanos aizraujas visbiežāk?
Aptaujas dati atklāj, ka atbildes par veselību internetā
biežāk meklē sievietes. Vīriešu vidū informāciju par dažādiem ar veselību
saistītiem jautājumiem pārsvarā tieši internetā meklē 29% respondentu, kamēr
sievietēm šis rādītājs ir 33%. Vienlaikus vīrieši biežāk konsultējas ar ģimenes
locekļiem un draugiem – kad runa ir par veselības jautājumiem, šādi pārsvarā
rīkojas 10% vīriešu un 6% sieviešu, savukārt primāri pie ģimenes vai sava
ārstējošā ārsta vēršas 40% vīriešu un 46% sieviešu.
Interesanti, ka, analizējot datus pēc apdzīvotās vietas
tipa, tieši galvaspilsētas iedzīvotāji salīdzinoši biežāk atbildes par dažādiem
veselības jautājumiem meklē internetā un retāk primāri vēršas pie sava ģimenes
vai ārstējošā ārsta. Rīdzinieku vidū ar jautājumiem par savu veselību primāri
pie ģimenes vai ārstējošā ārsta vēršas 39%, starp iedzīvotājiem, kuri dzīvo
citās Latvijas pilsētās, šis rādītājs ir 43%, bet lauku iedzīvotāju vidū – 48%.
Z. Zitmane atgādina, ka, lai arī pandēmijas laikā piekļuve
veselības aprūpes pakalpojumiem var būt apgrūtināta, ir ļoti svarīgi sekot
līdzi ārstu rekomendācijām un nenodarboties ar pašārstēšanos, jo vēlamā
rezultāta vietā var rasties nevajadzīgas veselības problēmas.
Monitorings veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas
pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus
vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
