Trešdaļa (33%) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ar
spēcīgām galvassāpēm pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies vismaz pāris reizes
mēnesī (6% — vairākas reizes nedēļā, 7% — reizi nedēļā, 20% — pāris reizes
mēnesī). 31% aptaujāto iedzīvotāju ir norādījuši, ka ar spēcīgām galvassāpēm
saskaras pāris reizes gadā, bet 16% — retāk. Savukārt 19% aptaujāto nekad nav
saskārušies ar spēcīgām galvassāpēm, secināts monitoringa datos, kas iegūti
sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Analizējot aptaujas datus pēc dzimuma un vecuma, redzams, ka
biežāk ar spēcīgām galvassāpēm saskaras sievietes un gados jaunākie respondenti.
Tā, piemēram, atbildes, ka ar stiprām galvassāpēm saskaras pāris reizes mēnesī
vai biežāk, snieguši 26% aptaujāto vīriešu un 39% sieviešu.
Ar stiprām galvassāpēm pāris reizes mēnesī vai biežāk
saskaras 49% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 30% – vecumā no 25 līdz 34
gadiem, 40% respondentu vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 35% vecumā no 45 līdz 54 gadiem,
29% respondentu vecuma grupā 55-63 gadi un 22% vecuma grupā 64-75 gadi.
Apmēram ⅔ respondentu (68%) spēcīgu galvassāpju gadījumā
lieto pretsāpju medikamentus. 40% respondentu dodas gulēt, bet 29% — iet
pastaigāties svaigā gaisā. Citi atbilžu varianti ir minēti ievērojami retāk.
Respondenti, kuri biežāk saskaras ar spēcīgām galvassāpēm, biežāk lieto
pretsāpju medikamentus.
Migrēnas – trešdaļai iedzīvotāju
Tāpat monitoringa dati atklāj, ka lielākajai daļai
respondentu (59%) pēdējo 12 mēnešu laikā nav bijusi migrēna. Tā ir bijusi
aptuveni ⅓ respondentu (reizi nedēļā vai biežāk – 2%, pāris reizes mēnesī – 7%,
reizi ceturksnī – 6%, reizi pusgadā – 5%, reizi gadā – 4%, retāk – 7%). Pēdējo
12 mēnešu laikā migrēna biežāk ir bijusi sievietēm (37% aptaujāto) nekā
vīriešiem (27% aptaujāto) un gados jaunākiem respondentiem, kā arī tiem, kuriem
biežāk ir spēcīgas galvassāpes.
Neiroloģe dr. Ruta Plotniece skaidro – migrēna ir
multietioloģiska saslimšana, kurai raksturīga gan nervu sistēmas, gan
endokrīnās, gan asinsvadu sistēmas iesaiste. Precīzas atbildes uz jautājumu,
kas ir migrēnas cēlonis, nav. Liela loma ir ģenētikai (tomēr dažādās paaudzēs
pārmantotība ir mainīga), kā arī pacientu izmainītai smadzeņu elektriskajai
aktivitātei, dažādu neirotransmiteru, hormonu mijiedarbībai.
Sāpju refleksa attīstībā piedalās arī trijzaru nervs un
pakauša nervs, kā arī galvas smadzeņu garoza un dažādi sāpju pārvades ķīmiskie
savienojumi. Pilnībā migrēnas cēloņi vēl nav noskaidroti, taču migrēnu
provocējošie faktori var būt: pārpūle, spilgti gaismas, skaņas kairinātāji,
spēcīgas emocijas, menstruālais cikls (estrogēni), produkti, kas satur tanīnus
un glutamātus. Svarīgs ir arī adekvāts dienas režīms, pietiekama sportiska
aktivitāte.
Biežāk migrēna skar sievietes, taču tā raksturīga arī
vīriešiem un bērniem. Migrēnas pacienti bieži ir emocionālāki, jutīgāki pret
dažādiem kairinātājiem, un to var novērot arī elektroencefalogrammā.
Migrēnas fāzes
Kopumā migrēnai raksturīgas četras fāzes, kuras gan var
nepiedzīvot visi migrēnas pacienti, stāsta speciāliste. Priekšvēstnešu fāzē,
kas var ilgt 1-2 diennaktis pirms sāpju fāzes, pacienti bieži sajūt nogurumu, trauksmainību,
velkošu sajūtu spranda apvidū, garastāvokļa svārstības (bieži šie ir arī PMS
simptomi hormonālas migrēnas gadījumā). Pēc tam var sekot auras fāze, kas
parasti ilgst dažas minūtes līdz vienai stundai. Tā bieži izpaužas ar redzes
traucējumiem – miglošanos, mirgošanu acu priekšā, dažkārt redzes lauka zudumu,
var būt arī tirpšanas, runas traucējumi, veģetatīvi simptomi (bieži – bērniem).
Tad seko sāpju fāze, kas var ilgt pat vairākas dienas, bet biežāk ilgst 4-72
stundas. Un, visbeidzot – atlieku parādības pēc migrēnas, kas var ilgt vēl vairākas
stundas un parasti raksturojas ar nogurumu un miegainību. Ārste vērš uzmanību,
ka migrēna ar auru patiesībā ir retāk sastopama par migrēnu bez auras.
Migrēnai raksturīgās pazīmes ir iepriekš aprakstītās fāzes,
nepatika pret gaismu un trokšņiem lēkmes laikā, bieži pacienti atzīmē, ka
slikti panes alkoholu, īpaši sarkanvīnu, kā arī dzimtā ir raksturīgas migrēnas.
Bez tam lēkmes ir salīdzinoši stipras vai ļoti stipras – to laikā pacientiem ir
grūti veikt gan fiziskas, gan garīgas aktivitātes. Pacienti bieži sūdzas, ka
sāpes rada pat niecīgas galvas kustības. Tomēr, neskatoties uz it kā skaidriem
kritērijiem, gadās, ka migrēnas lēkmi ir grūti atšķirt no cita rakstura
galvassāpēm. Turklāt dažādas galvassāpju formas vienam cilvēkam var
kombinēties, kā arī migrēna var kļūt par hronisku, var pievienoties medikamentu
atkarīgās galvassāpes, saspringuma tipa, cervikogēnas (galvassāpes, kuru
rašanos ietekmē izmaiņas mugurkaula kakla daļā ar blakus esošo nervu saknīšu un
muskuļu – saišu aparāta iesaisti) un citas galvassāpes. Jāuzmanās, ja
galvassāpes ir mainījušas raksturu, tad ar steigu jāmeklē neirologs un jāveic
izmeklējumi.
Migrēnai var būt būtiska ietekme uz pacienta ikdienu. Aptaujas
dati liecina – lai arī aptuveni ⅔ jeb 68% no tiem respondentiem, kuri pēdējo 12
mēnešu laikā ir saskārušies ar migrēnu, tās dēļ nav nācies kavēt darbu, tomēr
12% respondentu ir kavējuši darbu migrēnas dēļ (vismaz reizi nedēļā – 1%,
vismaz reizi mēnesī – 1%, vismaz reizi pusgadā – 3%, retāk – 7%).
Diagnosticēšana un ārstēšana
Migrēna ir klīniska diagnoze. Izmeklējumus veic, lai
izslēgtu citas galvassāpju formas, ja ir nepieciešams, stāsta neiroloģe R.
Plotniece. To, kādus izmeklējumus veikt un vai vajag, izvērtē ārsts, apskatot
pacientu. Migrēnu ārstē atkarībā no lēkmju smaguma un biežuma. Ja lēkmes ir
reti un ne pārāk smagas, iesaka parastos pretsāpju līdzekļus, kas aptiekā
nopērkami bez receptes. Savukārt smagāku lēkmju gadījumā iesaka triptānus, ko
izraksta ārsts. Ja lēkmes ir ļoti smagas vai kļūst biežākas, ieteicams griezties
pie neirologa un apsvērt profilaktisku ārstēšanu.
Ārste iesaka laicīgi vērsties pie speciālista, jo bieži vien
pacientiem šī slimība kļūst hroniska, tai pievienojas medikamentu izraisītas
galvassāpes, un šajos gadījumos ārstēšana kļūst sarežģītāka.
