Vērtējot savu svaru, 73% Latvijas iedzīvotāju atzinuši,
ka viņiem ir paaugstināts svars (27% – palielināts par 1 līdz 5 kg, 29% –
palielināts par 6 līdz 15 kg, 17% – palielināts par vairāk nekā 15 kg), 25%
savu svaru vērtē kā optimālu, bet 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts
aptaujā, kas veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru
SKDS.
Analizējot aptaujas datus pēc dzimuma, biežāk par
paaugstinātu svaru atbildējušas sievietes. Starp aptaujātajiem vīriešiem savu
svaru kā paaugstinātu vērtē 68% respondentu, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs
ir 76%. Pēc vecuma izteikti parādās tendence, ka, palielinoties vecumam, pieaug
respondentu īpatsvars, kuri savu svaru vērtē kā paaugstinātu. Interesanti, ka
iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni biežāk savu svaru vērtē kā optimālu.
Starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību 23% uzskata, ka viņiem ir optimāls
svars, iedzīvotāju vidū ar vidējo vai vidējo profesionālo izglītību šādi domā
27%, bet ar pamatizglītību – 44%. Tāpat veidojas tieša sasaiste starp
respondentu svara pašvērtējumu un to, cik bieži viņi nodarbojas ar fiziskām
aktivitātēm.
Dzīvesveids un ģenētika
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka pamatā liekā svara
veidošanos ietekmē dzīvesveids – mazkustīgums, alkohola lietošana un neveselīgi
ēšanas paradumi, tomēr lieko svaru var veicināt arī vielmaiņa, kas ir mantota
ģenētiski, tādēļ paaugstinātu svaru vismaz daļēji var saistīt ar iedzimtību.
Liekais svars ir bīstams sirds un asinsvadu veselībai, jo tas, piemēram,
paaugstina asinsspiediena problēmu riskus un holesterīna līmeni, kas var novest
pat līdz insultam. Paaugstināts svars var veicināt arī elpošanas traucējumus,
piemēram, krākšanu un miega apnoju (īslaicīga elpošanas apstāšanās miega
laikā). Liekais svars ir arī nozīmīgs riska faktors 2. tipa cukura diabētam, kā
arī tas veicina žultsakmeņu rašanos un paaugstina risku saslimt ar dažādiem
vēža veidiem. Tāpat nereti cilvēki, kuriem ir liekais svars, izjūt arī
emocionālos sarežģījumus, jo viņi nejūtas ērti vai pat kaunas par savu ķermeni.
Ilgstoša neapmierinātība ar savu ārējo izskatu var pazemināt pašvērtējumu,
pasliktināt dzīves kvalitāti, veicināt nomāktību vai pat depresiju.
Optimālā svara formula
Lielākajā daļā gadījumu optimāls svars ir tāds, kas atbilst
veselīgam ķermeņa masas indeksam (ĶMI). Protams, var būt gadījumi, kad ĶMI nav
optimāls, bet pacienta svars ir veselīgs (piemēram, ja ir ļoti liela muskuļu
masa), bet šādi gadījumi ir reti. ĶMI aprēķina, ķermeņa svaru (kilogramos)
dalot ar auguma garumu (metros) kāpinātu kvadrātā. Normāls ĶMI ir 18,5-25. Ja ĶMI
ir lielāks par 25, ir lieka ķermeņa masa.
Z. Zitmane uzsver, ka svara kontroles pamatnoteikums ir
veselīgs dzīvesveids. Jālieto veselīgs uzturs – jāēd daudz dārzeņu un augļu,
arī graudaugu produktu, bet jāizvairās no saldumiem, balto miltu produktiem, kā
arī trekniem ēdieniem un cukurotiem dzērieniem. Nav ieteicams arī aizrauties ar
alkoholisku dzērienu lietošanu. Katru dienu jāizdzer vismaz 1,5-2 litri ūdens.
Nedrīkst aizmirst arī par fiziskām aktivitātēm – katru dienu zemas vai mērenas
slodzes fiziskām aktivitātēm (piemēram, pastaigām) jāvelta vismaz 60 minūtes.
Tāpat speciāliste norāda, ka nav vēlams uz savu galvu uzsākt
diētas, badoties vai pēkšņi daudz sportot – ja pacients vēlas samazināt svaru,
vispirms vajadzētu konsultēties ar dietologu, uztura speciālistu vai ģimenes
ārstu, kas ieteiks, kā zaudēt svaru, nekaitējot veselībai.
