Kopumā 29% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka
pandēmijas laikā ir sākuši ēst vairāk (11% – Covid-19 laikā ēd ievērojami
vairāk, 18% – mazliet vairāk), secināts “Gemius” veiktajā aptaujā. Tāpat 58%
respondentu ēšanas paradumi pandēmijas laikā nav mainījušies, 9% atbildējuši,
ka pašlaik ēd mazāk nekā normālos apstākļos, kamēr 4% konkrētu atbildi sniegt
nevarēja.
Sievietes ēd nedaudz vairāk, vīrieši – mazkustīgāki!
Sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši atbildējušas, ka
pandēmijas laikā ēd vairāk nekā parasti (30% pret 29%). Bet jāizceļ, ka vīriešu
vidū ir novērojams lielāks fiziskās slodzes samazinājums – 41% aptaujāto
vīriešu atzinuši, ka kopš Covid-19 sākuma viņiem ir mazāk fizisko aktivitāšu, bet
starp sievietēm šādu atbildi sniedza 33%. Fizisko aktivitāšu daudzums Covid-19
laikā ir palielinājies 20% sieviešu, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 12%. Tāpat
aptaujā secināts, ka vīrieši mazāk uzturas svaigā gaisā – 31% vīriešu apgalvo,
ka Covid-19 laikā svaigā gaisā dodas retāk nekā iepriekš, kamēr sieviešu vidū
šis rādītājs ir 23%.
Jaunieši – ēd vairāk, kustas mazāk!
Līdztekus tam, ka 29% pandēmijas laikā sākuši ēst vairāk, ir
svarīgi piebilst, ka vairāk nekā katrs trešais jeb 37% aptaujāto ir atzinuši,
ka viņi Covid-19 laikā ir samazinājuši fizisko aktivitāšu daudzumu. Analizējot
datus pēc vecuma, secināms, ka Covid-19 laikā visvairāk sākuši ēst jaunieši
vecumā no 18 līdz 24 gadiem (36%), kam seko vecuma grupa no 25 līdz 34 gadiem
(35%) un respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem (30%). Īpaši mazkustīgāki kopš
Covid-19 sākuma ir tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem 46%
šobrīd fizisko aktivitāšu daudzums ir mazāks nekā iepriekš. Tāpat šajā
iedzīvotāju grupā 35% aptaujāto kopš Covid-19 sākuma mazāk uzturas svaigā
gaisā, kamēr pārējās vecuma grupās šis samazinājums ir 10% līdz 13% robežās.
Speciālista skaidrojums
Satraukumu rada fakts, ka daļa iedzīvotāju, īpaši jaunieši,
pandēmijas laikā mazāk uzturas ārā, mazāk kustas, bet ēd vairāk. Psihoterapeits
Andris Veselovskis norāda, ka laikā, kad ir pastiprināts spiediens uz garīgo
veselību, fiziskās aktivitātes un svaigs gaiss var būtiski uzlabot emocionālo
labsajūtu, savukārt ilgstoši pārmērīga vai pārlieku pazemināta apetīte ir
brīdinājuma signāls, kas liecina par trauksmes un depresijas izpausmēm.
Eksperts skaidro, ka situācijās, kad cilvēks netiek galā ar
dzīvi, īpaši krīzes situācijās, tiek meklēti veidi, kā sevi mierināt, tostarp
ēdot, dzerot vai smēķējot. Sajūtot diskomfortu ķermenī, piemēram, trauksmi,
bezcerību un bailes, cilvēks meklē labas sajūtas – ēdiena sajūta mutē ir
pazīstama, patīkama un mazina diskomfortu ķermenī. Jaunieši pašlaik visvairāk
izjūt ikdienas socializācijas trūkumu, savukārt vēl daļai sabiedrības ir
iestājusies bezcerības sajūta, kas tiek mierināta ar biežāku ledusskapja
atvēršanu.
Vēl viens iemesls lielākam ēdiena patēriņam pandēmijas laikā
ir salīdzinoši vieglā piekļuve pārtikai, jo, strādājot no mājām, ēdiens atrodas
“rokas attālumā,” bet, dodoties uz darbu, ir jāapmeklē veikals, kā arī jātērē
nauda un laiks, kas daļu cilvēku tomēr attur no lielāka ēdiena daudzumu
patēriņa.
Psihoterapeits aicina meklēt šim laikam atbilstošus mērķus
un mācīties sadzīvot ar šiem apstākļiem, jo nav zināms, cik ilgi tie
turpināsies. Pieņemot situāciju, ir daudz vieglāk virzīties uz priekšu. Tāpat,
protams, ir būtiski regulāri kustēties, doties svaigā gaisā, priecāties par to,
kas ir, un fokusēties uz labajām lietām dzīvē.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”,
aptaujājot 1713 respondentus.
