Ziemassvētku
brīvdienas un gada nogale kopumā daudziem asociējas ne vien ar īpašu
ģimeniskuma sajūtu, bet arī bagātīgāk klātu galdu un dažādiem kārumiem. Tomēr
jāuzmanās, lai našķēšanās nekļūtu par ikdienas sastāvdaļu, neizjauktu ēšanas
režīmu un neaizstātu pilnvērtīgu uzturu.
Aptaujas rezultāti atklāj, ka 95% Latvijas iedzīvotāju starp
galvenajām ēdienreizēm mēdz ēst našķus (14% – bieži, 46% – dažkārt, 35% –
reti), kamēr 5% aptaujāto starp ēdienreizēm nenašķējas.
Aptaujā secināts, ka ar našķēšanos starp galvenajām
ēdienreizēm vairāk aizraujas sievietes un jaunieši. 11% aptaujāto vīriešu
atzinuši, ka starp ēdienreizēm našķējas bieži, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs
ir 17%. Starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 28% atbildēja, ka starp
ēdienreizēm mēdz bieži našķēties, bet gados vecāku cilvēku vidū tas tiek darīts
krietni retāk, piemēram, vecumā no 35 līdz 44 gadiem ar našķēšanos bieži
aizraujas 13% iedzīvotāju, bet vecumā no 64-75 gadiem – 9%. Interesanti, ka
starp ēdienreizēm vairāk našķējas cilvēki ar augstāko izglītību. Gan
pamatizglītību, gan vidējo izglītību ieguvušo vidū starp ēdienreizēm bieži
našķējas 12% aptaujāto, savukārt starp cilvēkiem ar augstāko izglītību bieži ar
našķēšanos aizraujas 16% respondentu.
Našķēšanās – kāpēc to
darām?
Neskaitot garšas kārpiņu palutināšanu, našķēšanās, tostarp
konfekšu, šokolādes, cepumu un smalkmaizīšu ēšana starp galvenajām ēdienreizēm,
laika gaitā var kļūt par neveselīgu ieradumu. Sertificētā uztura speciāliste
Liene Sondore uzsver: kāds mazs našķis nevienam ļaunumu nenodarīs, bet
jāuzmanās no situācijas, kad našķēšanās notiek visas dienas garumā. Bieža
našķēšanās var būt saistīta ar to, ka pamata ēdienreižu laikā nepietiekami ir
uzņemtas svarīgākās uzturvielas – olbaltumvielas, saliktie ogļhidrāti un tauki.
Tāpat maltītes, iespējams, tiek ēstas steigā un porcijas lielums un ēdiena
sastāvdaļas neatbilst cilvēkam nepieciešamajam enerģijas līmenim. Arī stress ir
viens no biežākajiem cēloņiem, kas izraisa gan pārēšanos, gan biežu našķēšanos.
Pārmērīga stresa vai nesakārtotu attiecību apstākļos našķis pirmajā brīdī tiek
uztverts kā “plāksteris”, lai vismaz uz brīdi uzlabotos pašsajūta.
L.Sondore, skaidrojot, kādēļ ar našķēšanos biežāk aizraujas
jaunieši, norāda, ka nereti jauniešiem ir steidzīgāks un mazāk sakārtots dienas
režīms, tostarp ilgs nomodā pavadītais laiks un viedierīču lietošana. Tā
rezultātā tiek izlaistas maltītes un pilnvērtīgs uzturs biežāk tiek aizstāts ar
našķiem. Savukārt gados vecākiem cilvēkiem parasti ir noteikts darba ritms un
ģimene, tādēļ ir nepieciešama dienas un arī maltīšu plānošana gan sev, gan
ģimenei. Nereti tieši ģimene ir tā, kas uzturam liek pievērst pastiprinātu
uzmanību.
Veselīgās
alternatīvas
Bieža našķēšanās ar produktiem, kuros ir daudz cukura, sliktas
kvalitātes pārstrādātu tauku un vienkāršo ogļhidrātu, ne vien veicinās liekā
svara parādīšanos, bet ilgtermiņā var arī saasināt vielmaiņas problēmas,
paaugstināt sirds un asinsvadu slimību riskus, kā arī pastiprināt nogurumu,
nemieru un galvassāpes. Ja ir nepārvarama vēlme kaut ko uzkost starp
ēdienreizēm, vispirms ir jāatrod “savs našķis” – jāsaprot, kas garšo un ir pēc
iespējas veselīgs un jācenšas našķēšanos kontrolēt, to savlaicīgi plānojot un
paņemot līdzi uz darbu vai skolu. L. Sondore atgādina: lai arī ik pa laikam
kāds apēsts kārums par ļaunu nenāks, tomēr ikdienā saldumus labāk aizstāt ar
riekstiem, žāvētiem augļiem, graudu batoniņu, mājās ceptu auzu cepumu,
burkāniem, ķiršu tomātiņiem vai kādu siera šķēli.
