Vairāk nekā katrs
trešais jeb 37% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka Covid-19 laikā
viņiem ir samazinājies fizisko aktivitāšu daudzums, kamēr īpaši mazkustīgāki
kopš Covid-19 sākuma ir kļuvuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem
46% šobrīd fizisko aktivitāšu daudzums ir mazāks nekā iepriekš, secināts “Stresa
termometra” datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju “Gemius”.
16% aptaujāto Covid-19 laikā fizisko aktivitāšu daudzums ir
palielinājies, 43% tas nav mainījies, bet 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Sekojot sabiedrības veselības iestāžu aicinājumiem doties svaigā gaisā, 25%
aptaujāto norādījuši, ka kopš Covid-19 sākuma svaigā gaisā uzturas biežāk nekā
pirms tam (10% – ievērojami biežāk, 15% – nedaudz biežāk), 46% svaigā gaisā
pavadītā laika daudzums nav mainījies, bet 26% svaigā gaisā uzturas mazāk nekā
iepriekš.
Mazkustīgāki –
jaunieši un vīrieši
Fizisko aktivitāšu daudzums Covid-19 laikā ir palielinājies
20% sieviešu, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 12%. Vīriešu vidū ir novērojams
arī lielāks fiziskās slodzes samazinājums – 41% aptaujāto vīriešu atzinuši, ka
kopš Covid-19 sākuma viņi veic mazāk fizisko aktivitāšu, bet starp sievietēm
šādu atbildi sniedza 33%. Tāpat vīrieši mazāk uzturas svaigā gaisā – 31%
vīriešu apgalvo, ka Covid-19 laikā svaigā gaisā dodas retāk nekā iepriekš,
kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 23%.
Analizējot datus pēc vecuma, secināms, ka Covid-19 visvairāk
ir ietekmējis tieši jauniešu fizisko aktivitāšu īpatsvaru – 46% jauniešu vecumā
no 18 līdz 24 gadiem atzinuši, ka šobrīd ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas
mazāk nekā iepriekš. Tāpat satraukumu rada fakts, ka šajā iedzīvotāju grupā 35%
aptaujāto kopš Covid-19 sākuma mazāk uzturas svaigā gaisā, kamēr pārējās vecuma
grupās šis samazinājums ir 10-13% robežās.
Mentālajai veselībai
– kustība un svaigs gaiss
Viens no “CrossFit” kustības pamatlicējiem Latvijā, treneris
Kaspars Zlidnis atgādina, ka daba, svaigs gaiss un kustība ir labākie
risinājumi pret nomāktību un depresiju. Aktīva vienas stundas pastaiga mežā,
gar jūru vai pilsētas parkā palīdz sakārtot nervu, vielmaiņas un asinsrites
sistēmu. Kustība rada prieku un iekšēju brīvības izjūtu, neskatoties uz
pašreizējiem ierobežojumiem. Jāņem vērā, ka ilgstoša mazkustība var radīt gan
mentālās veselības sarežģījumus, gan arī izraisīt fiziskās veselības problēmas,
piemēram, aptaukošanos, muskuļu vājumu, kā arī izteiktas locītavu un muguras
sāpes. Kamēr sporta zāles ir ciet, K. Zlidnis aicina izmantot jebkuru iespēju,
lai kustētos gan mājas, gan āra apstākļos, piemēram, skrienot, vingrojot,
stiepjoties un dienas aizvadot maksimāli aktīvi un dinamiski.
Vai šogad būs
“pludmales sezonas” bums?
Līdz ar pavasara un siltāka laika iestāšanos varētu atkal
palielināties fizisko aktivitāšu daudzums, jo pieejamāki kļūs āra stadioni,
sporta laukumi un brīvdabas trenažieri. Tāpat katru gadu vismaz daļa cilvēku
pavasari uztver kā laiku, kad jāsāk intensīvi gatavoties pludmales sezonai.
Vienlaikus K. Zlidnis atgādina, ka nesamērīga pārslodze un dzīšanās pēc ātriem
rezultātiem, domājot tikai par ārieni, noved pie papildu stresa, kā arī var
izraisīt traumas un sirds pārslodzi. Jāņem vērā, ka organisms uzreiz nav gatavs
tik lielai piepūlei.
Eksperts atgādina, ka ikdienu ieteicams veidot tā, lai
fiziskās aktivitātes būtu regulāra tās sastāvdaļa. Veselīgs un fiziski aktīvs
dzīvesveids ir atslēga, lai stiprinātu ne vien ķermeni, bet arī mentālo
noturību un emocionālo labsajūtu!
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”,
janvāra beigās aptaujājot 1713 respondentus.
