Fizisko aktivitāšu daudzums pandēmijas laikā ir
samazinājies 31% Latvijas iedzīvotāju, secināts Stresa termometra datos, kas
iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1747 respondentus.
24% šajā laikā sākuši kustēties vairāk, 43% fizisko aktivitāšu daudzums nav
mainījies, bet 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Tāpat aptaujas rezultāti atklāj, ka 27% Covid-19 laikā
lielāku uzmanību pievērš uzturam (6% – ēd ievērojami veselīgāk, 21% – nedaudz
veselīgāk nekā pirms Covid-19), 53% uztura paradumos nekas nav mainījies, 16%
ēd neveselīgāk, kamēr 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Pandēmija ir ietekmējusi arī ēšanas režīmu kopumā – 27%
maltītes ietur neregulārāk nekā pirms Covid-19 sākuma, 17% ēšanas režīms ir
kļuvis regulārāks, 49% ēšanas paradumos nekas nav mainījies, bet vēl 7%
konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Mazkustīgāki – vīrieši un jaunieši
Aptaujas rezultāti parāda, ka pandēmija īpaši negatīvi
ietekmējusi vīriešu un jauniešu dzīvesveidu. Vīriešu vidū 33% atzinuši, ka ar
fiziskajām aktivitātēm nodarbojas mazāk nekā pirms Covid-19, kamēr sieviešu
vidū šis rādītājs ir 29%. Fizisko aktivitāšu daudzums īpaši ir samazinājies
starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 39% jauniešu norādījuši, ka
Covid-19 laikā kustas mazāk nekā iepriekš. Arī attiecībā uz ēšanas paradumiem
BENU Aptiekas Stresa termometra dati parāda, ka sievietes par uzturu domā
vairāk nekā vīrieši – 28% sieviešu sniedza atbildi, ka Covid-19 laikā ēd
veselīgāk nekā pirms tam, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 24%. Viens no
CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā, treneris Kaspars Zlidnis pēc savas
pieredzes skaidro, ka kopumā sievietēm vairāk rūp viņu izskats un labsajūta,
tādēļ Covid-19 situācija viņu dzīvesveidu ietekmē mazāk. Tāpat sievietes ir elastīgākas
un labāk pielāgojas ārējo apstākļu izmaiņām – ātrāk maina savus ikdienas
paradumus, piemēram, vingrojot ar tiešsaistes trenera palīdzību, kamēr vīrieši
nereti turpina gaidīt, kad atgriezīsies ierastā kārtība – darbosies trenažieru
zāles un būs iespējams apmeklēt klātienes nodarbības.
Iestājoties vasarai, situācija uzlabojas
Salīdzinājumā ar šī gada sākumā iegūtajiem datiem, situācija
ir nedaudz uzlabojusies. Janvāra beigās 37% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka
viņi kustas mazāk nekā pirms Covid-19 sākuma. К. Zlidnis skaidro, ka rezultāti
attiecībā uz fizisko aktivitāšu daudzumu, visticamāk, turpinās uzlaboties, jo,
iestājoties vasarai, gaišie rīti un vakari sniedz iespēju sportot ārā gan
pirms, gan pēc darba dienas, kā arī siltās nedēļas nogales ļauj vairāk laika
pavadīt ārā. Tāpat kopumā vispārējais noskaņojums pavasarī un vasarā uzlabojas,
kā rezultātā cilvēki vēlas būt kustībā, labāk justies un izskatīties.
Sportot atsāc pakāpeniski!
Fiziskās aktivitātes ilgtermiņā veicina normālu nervu
sistēmas darbību, palīdz sakārtot vielmaiņu un uzlabo miega kvalitāti. Tāpat K.
Zlidnis norāda, ka, uzsākot fiziski aktīvāku dzīvesveidu, nereti uzlabojas arī
citi dzīvesveida paradumi – cilvēks sāk lielāku uzmanību pievērst uzturam,
ūdens patēriņam, atpūtai, kā arī ierobežo kaitīgos ieradumus. Vienlaikus, ja
sportošana tiek atsākta pēc ilgāka pārtraukuma, speciālists aicina slodzi
palielināt pakāpeniski. Ieteicams būtu sākt ar mērenas intensitātes un slodzes
treniņiem vai arī mainīt ikdienas pārvietošanās paradumus, vairāk ejot kājām
vai izvēloties velosipēdu un ar kāju minamo skrejriteni. Tāpat silta laika
iestāšanās sniedz iespēju brīvdienas pavadīt svaigā gaisā pie dabas, kas uzlabo
gan fizisko, gan mentālo labsajūtu.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju
GEMIUS, aptaujājot 1747 respondentus.
