Ik gadus 30.novembrī tiek
atzīmēta Andrejdiena, tā ir diena, kad noslēdzas veļu laiks, tiek ēsts gaiļa
cepetis un zīlēta nākotne.
Tradicionāli šajā dienā tika kauts gailis un pagatavots tā
cepetis, ēsti mieži ar cūkgaļu. Galdā tika celtas arī putras, zirņi ar speķi,
cūkas šņukurs un rauši.
Latviešu mitoloģijā Andrejdiena tiek pielīdzināta
saulgriežiem, kad saules un mēness novietojums dod spēcīgu enerģiju, tāpēc
laiks ir piemērots nākotnes zīlēšanai un buršanai.
Andrejdienas
ticējumi:
- Kādi Andreji, tāda visa ziema. Ja Andrejos salst – ziemā
sagaidāms stiprs sals. Ja līst – ziema būs maiga un atkušņaina. - Ja ap Andrejiem skaidras
pilnmēness naktis, tad ziema būs sniegaina, bet maijs silts un lietains. - Ja Andreja vakarā noēd
ābolu ar visu kātiņu, tad sapnī redzēs savu nākošo vīru/sievu. - Andreja naktī jāsaraksta uz
papīra gabaliņiem pazīstamo puišu vārdi. Rītā neskatoties jāizvelk kāds papīra
gabaliņš. Kura vārdu izvelk, tas būs nākamais vīrs. - Ko sapņo Andreja nakti, tas
piepildās. - Andreja vakarā jānovāra vistas ola, jāpārgriež gareniski uz
pusēm un jāliek iecerētajam paslepus pagalvī – varēšot to pielabināt. - Vakarā jāizgriež no patīkama puiša biksēm poga un
trīsdeviņas reizes ar to jāvelk pa melna kaķa muguru, pēc tam poga atkal
jāpiešuj vecā vietā – tad iegūst to puisi par vīru. - Andrieva vakarā jāliek zem spilvena ābols, kurā iegriezti
vairāku puišu vārdi. Rītā, tiklīdz mostas, tūlīt jākož ābolā. Kur nu uzkož, tas
ir īstais. - Andreja dienā meitām jāliek ķiršu zari ūdenī un jāiedomājas
nākamais līgavainis. Ja ķirši līdz Ziemassvētkiem uzzied, iedomātais līgavainis
būs nākamais vīrs.
