Atbalstot
līdzcilvēkus Latvijā, kuri ikdienā cieš no fiziskas, ekonomiskas, emocionālas
un seksuālas vardarbības, vairākas nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi, mūziķi
un mediji aicina ziedot vardarbībā cietušajiem, portālu “Ziemeļlatvija”
informēja Latvijas Radio sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Konošonoka.
No ceturtdienas, 3. decembra, sākas ziedošana tīmekļa vietnē
www.dodpieci.lv, izvēloties mīļāko dziesmu, kas tiks atskaņota maratona norises
laikā pirms Ziemassvētkiem, no 17. līdz 23. decembrim.
Statistikas dati liecina – katra trešā sieviete Latvijā
atzinusi, ka ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību ģimenē. Tas ir
viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Pagājušajā gadā Latvijā
sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēmuši 1970 no vardarbības cietuši
bērni, no kuriem 81% cietuši ģimenē. Saskaņā ar Valsts policijas datiem, pēdējo
piecu gadu laikā varmākas nošķiršanas gadījumu skaits Latvijā palielinājies
vidēji desmit reižu. To pamatā visbiežāk bijusi vardarbība, kas notikusi
nereģistrētā laulībā, starp vīru un sievu, māti un dēlu. Pēdējo piecu gadu laikā
Latvijā par 60% pieaudzis arī tiesu nolēmumu skaits par upura pagaidu
aizsardzību.
Labdarības maratons “Dod pieci!” rūpīgi apsver un izvēlas
atbalsta tēmu sabiedrības ziedojumu vākšanai. Jau septīto gadu tas mediju
dienaskārtībā ceļ neērtas tēmas, iestājoties par cilvēciskāku vidi un pārmaiņām
sabiedrībā. Šogad sabiedrība tiek aicināta ziedot ātrās reaģēšanas jeb krīzes
fonda izveidei, kas sniegs finansiālu atbalstu cilvēkiem, kuri grib izrauties
no vardarbīgām attiecībām, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.
“Dod pieci!” ziedojumi sniegs tiešu palīdzību vardarbības
upuriem. Ziedot.lv, sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām Latvijā, nodrošinās
atbalstu akūtu un neatliekamu situāciju risināšanai, piemēram, īslaicīgai
pajumtei, medicīniskai palīdzībai, ekspertīžu apmaksai, ēdienam, transportam,
mentoram. Par ziedojumiem tiks sniegta palīdzība, kas vardarbības upuriem
nepieciešama šeit un tagad, bet ko nenodrošina valsts vai pašvaldība, un uz ko
nevar gaidīt ilgstoši. Labdarības maratona “Dod pieci!” partneri būs ikviena
biedrība, organizācija, sociālais dienests vai policija, kas palīdz vardarbības
upuriem.
Paplašina ziedošanas
iespējas
Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka ziedo gan dažādu
paaudžu cilvēki, gan mazi un lieli uzņēmumi, kas augstu vērtē sociālo
atbildību.
Labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta
saka: „Vēlos no sirds atgādināt, ka labdarības atbalstītājs var ziedot tik, lai
maciņā nejustu, ka ir par maz, lai tas neapgrūtina ikdienu. Ziedot nav
pienākums, tā ir iespēja padarīt pasauli labāku.”
Ziedojumi vardarbībā cietušajiem tiek vākti dažādos veidos.
No 3. decembra, atbilstoši maratona idejai – labs tiek atdarīts ar labu –,
ikviens var ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļākās dziesmas atskaņošanu Latvijas
Radio 5 – “Pieci.lv” ēterā. “Dod pieci!” labdarības maratona laikā no 17. līdz
23.decembrim radio skanēs tikai par ziedojumiem izvēlētās dziesmas. Ziedojumus,
sākot no EUR 5, var veikt mājaslapā www.dodpieci.lv.
No 14. līdz 27. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi
tiks pieņemti arī „Circle K” degvielas
uzpildes stacijās visā Latvijā. Pirmo reizi labdarības maratona vēsturē tiek
nodrošināta ziedošanas iespēja klātienē arī ārpus galvaspilsētas.
No 17. līdz 23. decembrim skaidras un bezskaidras naudas
ziedojumus būs iespējams veikt arī labdarības maratona “Stikla studijā”
Vecrīgā, Doma laukumā. Ziedojot klātienē, maratona organizētāji lūdz ievērot
drošības ierobežojumus un 2m distanci.
Uzņēmumi, kuri augstu vērtē sociālo atbildību, tiek aicināti
sazināties ar “Ziedot.lv”. Ziedojumu veicēji, kuru ziedojums ir vismaz EUR 1500
apmērā, maratona noslēgumā tiek aicināti uz “Dod pieci!” Čeku parādi.
“Šis gads ir bijis sarežģīts mums visiem – pandēmijas dēļ
grūtībās nonāca gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji. Taču vissmagāk ir tiem, kuru
grūtības neviens neredz un skaitļos izmērīt nevar, jo visbiežāk tās paliek aiz
slēgtām durvīm. Vardarbība ģimenē nav tikai ģimeņu, kas ar to ir saskārušās,
problēma, tāpēc pievienojamies “Dod pieci!” šī gada labdarības maratonam, lai
palīdzētu izgaismot šo tematu. Mēs, “Luminor”, uzskatām, ka ikvienam būtu jābūt
iespējai dzīvot mierā un drošībā. Vēlamies palīdzēt tiem, kas grib izrauties no
sāpēm un vardarbības paši savās ģimenēs un mājās, tāpēc esam nolēmuši šī gada
klientu un partneru Ziemassvētku dāvanām paredzētos līdzekļus veltīt labdarības
maratona “Dod pieci!” atbalstam,” saka Kerli Gabrilovica, “Luminor” vadītāja
Latvijā.
Mūziķi atbalsta
ziedojumu vākšanu vardarbībai
Labdarības maratonā „Dod pieci!” iesaistījušies arī vairāki
Latvijā un pasaulē zināmi mūziķi – Iveta Apkalna, Renārs Kaupers, Jānis
Šipkēvics, Ksenija Sidorova, Linda Leen, Kristīne Balanas, Intars Busulis,
Valters Pūce, Laima Jansone, Aija Andrejeva, Dons, Reinis Sējāns, Ralfs
Eilands, Māra Upmane-Holšteine, Jānis Aišpurs, Goran Gora, Evija Vēbere, “Tautumeitas”,
Aminata, Agnese Rakovska, Patrisha, “Carnival Youth”, Viņa. Mūziķi aicina
pievērst sabiedrības uzmanību vardarbības izplatībai Latvijas sabiedrībā un
ieskaņojuši dziesmu „Es zinu, tu esi”, kas pasludināta par šīgada maratona
himnu.
11 izplatītākie mīti
par vardarbību
Vardarbības tēmas aktualitāti sabiedrībā atbalstījušas arī
nevalstiskās organizācijas, kas ikdienā strādā ar dažāda vecuma cilvēkiem,
kurus skārusi vardarbība – centri „MARTA”, “Skalbes”, „Centrs Dardedze”. “Dodpieci.lv”
lapā izveidota sadaļa „Palīdzība Latvijā”, kur publicēti dažādu Latvijas
organizāciju atbalsta sniegšanas kontakttālruņi.
Lai veicinātu
sabiedrības izpratni, krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” apkopojis 11
izplatītākos mītus par vardarbību, kas neatbilst reālajai situācijai:
1. Vardarbība ģimenē skar ļoti mazu sabiedrības daļu – nav
taisnība. Tas ir viens no biežāk sastopamiem vardarbības veidiem Latvijā, taču
oficiāli par to ziņo visretāk.
2. Vardarbība ir raksturīga tikai noteiktās ģimenēs – nav
taisnība. Vardarbība ir novērojama visos sociālajos slāņos.
3. Vardarbība attiecībās mēdz gadīties nejauši – nav
taisnība. Vardarbība ir apzināts
uzvedības modelis, lai kontrolētu partneri, izmantojot bailes.
4. Upuris vienmēr var aiziet no attiecībām – nav taisnība.
Aiziet nav tik vienkārši un viegli, nepieciešams atbalsts, finanšu līdzekļi,
laika plānošana, lai vardarbīgās attiecības atstātu droši;
5. Upurim pašam piemīt tādas personības īpatnības, kas
veicina vardarbību – nav taisnība. Par vardarbības veikšanu ir atbildīgs
varmāka, nevis upuris.
6. Ja varmāka apsolīs mainīties, vardarbība tiks pārtraukta
– nav taisnība. Piedošanas lūgšana ir manipulatīva uzvedība no varmākas puses.
7. Bērniem labāk dzīvot pilnā ģimenē, nevis bez tēva – nav
taisnība. Redzot vardarbīgas attiecības starp vecākiem, bērni tiek psiholoģiski
traumēti. Svarīgāka ir bērna drošības sajūta un attiecību emocionālā kvalitāte.
8. Vardarbība attiecībās izpaužas vienīgi kā fiziska
aizskaršana – nav taisnība. Bieži varmāka izmanto citus veidus, kā ietekmēt
partneri, tostarp psiholoģiski, seksuāli, ekonomiski u. c.
9. Sitiens vai grūdiens nav nekas īpašs – nav taisnība.
Jebkurš fizisks aizskārums var radīt bailes, aizvainojumu, trauksmi, emocionālu
pārdzīvojumu.
10. Alkohola un narkotisko vielu lietošana izraisa
vardarbību – nav taisnība. Varmākas izmanto savas atkarības kā attaisnojumu.
11. Tikai sievietes cieš no vardarbības – nav taisnība. Arī
sieviete var būt vardarbīga pret vīrieti, izmantojot līdzīgu vardarbības
taktiku.
Papildu statistikas
dati
Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa vērtējums vardarbības
jomā Latvijai ir 38,2, kas ir augstāks
nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs (27,5).
Latvijā sievietes biežāk nekā vidēji Eiropas Savienībā
cietušas no fiziskas vardarbības sekām – 84 % sieviešu, kuras pēc 15 gadu
vecuma sasniegšanas ir piedzīvojušas fizisku un/vai seksuālu vardarbību, tās
rezultātā saskārās ar veselības problēmām, psiholoģisku vardarbību piedzīvoja
atkārtoti no esošā vai bijušā partnera, kā arī retāk ziņoja par vardarbības gadījumu,
liecina Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa dati.
Spriedzes dēļ Covid-19 ārkārtas situācijas laikā, pavasarī
par 35% pieauga policijas izsaukumu
skaits uz ģimenes konfliktiem – dienā bija vidēji 32 izsaukumi, bet pērn 21.
