Dabas
aizsardzības pārvalde Ziemassvētku gaidīšanas laikā aicina būt atbildīgiem un
svētku rotā neizmantot retos un aizsargājamos augus, tos netirgot un neiegādāties,
kā arī neievākt materiālus dekorāciju veidošanai īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās.
Tuvojoties adventes laikam, daudzi tradicionāli gatavo dažādus
rotājumus ar kuriem izgreznot savus mitekļus, lai šo svētku gaidīšanas laiku
padarītu jaukāku. Daudz materiālu, rotājumu veidošanai, tiek iegūti dabā. Taču
ne vienmēr tie tiek ievākti dabai draudzīgā veidā. Ik gadu tiek konstatēts, ka
vācot dabas materiālus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās tiek izpostīta
zemsedze, nevajadzīgi nozāģēti koki, kā arī rotu veidošana tiek ievākti
aizsargājamie augi.
Daudzi augi mūsdienās ir kļuvuši reti sastopami, jo samazinājušās
vai izzudušas tiem piemērotās dzīvotnes. Lai tie neizzustu pavisam, šādiem
augiem piešķirts īpaši aizsargājamās sugas statuss, un to plūkšana un
tirdzniecība Latvijā ir aizliegta. Starp šīm aizsargājamām sugām arī ir dažādu
sugu staipekņi – zaļš vijīgs, augs, ko nereti izmanto svētku rotu
pagatavošanai. Latvijā aug 8 staipekņu sugas, tās visas ir aizsargājamas un to
plūkšana vai izrakšana ir aizliegta. Vainagu pīšanai bieži tiek ievākti baltie
ķērpji – zvaigžņveida kladīna un briežķērpis, kas nav aizsargājami, taču šo
sugu izplatība samazinās un to vākšanā būtu jāievēro mērenība.
“Klasiski sausie priežu meži ar sausām un nabadzīgām augsnēm ir
vienīgā vieta, kur baltie ķērpji aug un veido mums pierasto sila ainavu.
Palielinoties egļu īpatsvaram un lapu kokiem, mežā veidojas arvien vairāk
nobiru un biezāks lapu slānis, kā rezultātā baltajiem ķērpjiem vairs nav
iespējas augt. Tā ir ainava, kas lēnām izzūd,” pauž Dabas aizsardzības
pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas vecākais valsts vides inspektors
Kārlis Lapiņš.
Tā sauktajiem “baltajiem ķērpjiem” ir divi galvenie apdraudējumi –
eitrofikācijas jeb augsnes bagātināšanās kā rezultātā to izkonkurē sūnas, un
cilvēks, kas bieži tos vāc tā dekoratīvo īpašību dēļ. Lai šīs ainavas
saglabātu, ķērpjus nedrīkst ievākt vienlaikus lielās platībās, jo tādējādi tiek
bojāta zemsedze, kas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir aizliegta.
Pārvalde vērš uzmanību, ka krāšņa un iespaidīga svētku rota
izdosies arī bez aizsargājamiem augiem. Niedres, grimoņi, kārkli, mellenāji,
brūklenāji, virši, kā arī vairākas ķērpju un sūnu sugas, piemēram, ošu
ramalīna, spīdīgā stāvaine un lielā spuraine nav aizsargājamas, ir ļoti
dekoratīvas un plastiskas, lai tās izmantotu floristikā. Taču arī te jāievēro
mērenību un saudzība – augus nevajadzētu plēst ar saknēm un nemēģināt vienā
piegājienā salasīt pilnīgi visus.
“Vācot mētras, tās jāņem tikai tik cik nepieciešams rotājuma
pagatavošanai un tas jādara iespējami saudzīgi, jo augs neizaug vienā gadā.
Piemēram, mellenei no iesēšanās brīža ir vajadzīgi 7 gadi, lai dotu pirmās
ogas,” piebilst Kārlis Lapiņš. Vācot
egļu un priežu zarus, tos vislabāk iegūt no vēja izgāztiem kokiem. Nekādā
gadījumā zaru iegūšanai nevajadzētu zāģēt kokus, kuriem tiek nolauzti zari, bet
stumbrs tiek atstāts turpat mežā. Vācot materiālus, jāpatur prātā, ka daudzi
augi, tajā skaitā latvāņi un šāvējgurķi rotājumiem nebūtu jāizmanto, jo tās ir
invazīvas augu sugas, un to sēklas, nonākot jaunā vietā, ātri var pārņemt
plašas teritorijas izveidojot jaunas invazīvo sugu audzes.
Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. pantu ir
aizliegts īpaši aizsargājamos augus vai to daļas lasīt, noplūkt vai izrakt, kā
arī aizliegts pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt savvaļā ievāktus
aizsargājamos augus. Šādas aizliegtas darbības ir administratīvi sodāmas,
piemērojot naudas sodu kā fiziskām, tā juridiskām personām, līdztekus,
konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.
