Dabas aizsardzības
pārvalde (turpmāk – Pārvalde) pēdējā laikā arvien biežāk saskaras ar
situācijām, kad tiek apdraudēti seni un aizsargājami koki – cilvēku
nezināšanas, nepareizas apsaimniekošanas vai citu apsvērumu dēļ iznīcībai tiek
pakļautas dabas bagātības, bez kurām Latvijas ainavu grūti pat iedomāties.
Dižkoki ir viena no neatņemamām Latvijas dabas vērtībām, šie
senatnes liecinieki kalpo gan kā mājvieta dažādām retām un aizsargājamām sugām, gan arī ir
saistīti ar vēstures notikumiem, kā rezultātā daži no tiem ir ne tikai dabas,
bet arī kultūrvēstures vērtība.
Diemžēl par dižkoku un arī potenciālo dižkoku nozīmi dažkārt
tiek piemirsts. Pēdējā laikā Pārvalde arvien biežāk saskaras ar situācijām, kad
dižkoki tiek bojāti vai pretlikumīgi nozāģēti. Savukārt Tērvetes novadā,
kurinot ugunskuru, liesmas iemetās netālu esošā dižkoka dobumā un koks
aizdegās. Ugunsdzēsējiem izdevās liesmas apslāpēt, bet kokam nodarīti
ievērojami kaitējumi.
Bauskas novadā, pašvaldībai īstenojot ceļu pārbūves
projektu, izzāģēta koku rinda, tostarp arī 29 lieli un skaisti koki. Tikai
pateicoties Dāviņu pagasta pārvaldes vadītājai no nozāģēšanas pasargāts turpat
līdzās esošais dižkoks. Šādi gadījumi tiek konstatēti regulāri un par tiem
galvenokārt ziņo aculiecinieki. Katru gadījumu Pārvalde izskata atsevišķi un
strādā, lai šādas darbības vairs neatkārtotos.
Par aizsargājamo koku un aizsargājamās alejās un
aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos augošu koku patvaļīgu ciršanu vai
bojāšanu naudas sods fiziskai personai ir no 140 līdz 700 euro, bet
juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 eiro. Par dižkoku iznīcināšanu bez
atļaujas var tikt piemērots arī kriminālsods. Savukārt par koku patvaļīgu
ciršanu ārpus meža zemes administratīvās lietas izskata pašvaldības
administratīvā komisija vai apakškomisija, līdz ar to nereti veidojas
situācijas, kad gadījumos, ja pārkāpumu veikusi pašvaldība, to neviens nevar
sodīt, tādēļ uz koku ciršanu ārpus meža zemēm Pārvalde aicina pašvaldības būt
atbildīgākas.
“Dižkoki iet bojā
vecuma, slimību un cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā. Ļoti svarīgi ir
sargāt ne vien lielus un diženus kokus, kuri sasnieguši dižkoka apmērus, bet
arī kokus, kuri par tādiem vēl top,”
pauž Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode.
Lieli un diženi koki vairāk sastopami klajās vietās, senlejās un upju ielejās,
parkos, alejās, senās māju vietās, parkos un kāpās gar jūru. Dabas datu
pārvaldības sistēmā “Ozols” Latvijā reģistrēti vairāk nekā 10 000 dažādu sugu
dižkoku. Tomēr patiesais aizsargājamo koku skaits ir daudz lielāks, jo ne visi
dižkoki ir apzināti un arī koki, pie kuriem nav piestiprināta atpazīstamības
zīme “Ozollapa”, var būt dižkoki.
Mēdz būt situācijas, kad lieli un seni koki traucē
būvniecības iecerēm vai arī to apsaimniekošana prasa papildus rūpes un
izdevumus. Šādās reizēs nereti rodas vēlme koku likvidēt. Tomēr šāda rīcība,
raugoties gan no dabas daudzveidības saglabāšanas, gan no kultūrvēsturiskā
viedokļa, nav atbalstāma un pat vēl vairāk – ir sodāma. Izņēmums pieļaujams
tikai gadījumos, ja dižkoks kļuvis bīstams un to nav iespējams vairs saglabāt,
taču šādā gadījumā nepieciešama Pārvaldes rakstiska atļauja.
Ikviens koks ir sargājama dabas bagātība. Īpašnieks bez
saskaņošanas savā mežā drīkst cirst vien kokus līdz 12 cm diametrā, bet ārpus
meža, tostarp pie mājas – līdz 20 cm diametrā. Zemes īpašniekiem vai
tiesiskajiem valdītājiem, kuri savā īpašumā vēlas nocirst koku (izņemot augļu
kokus) un, ja tas atrodas pilsētas vai ciema teritorijā vai koks ir sasniedzis
ievērojamus apmērus, kā arī vēl citos atsevišķos gadījumos, kas minēti
Noteikumos par koku ciršanu ārpus meža, nepieciešams vērsties pašvaldībā pēc
atļaujas. Saņemot īpašnieka iesniegumu, pašvaldība apseko koku un gadījumos,
kad koks jau ir sasniedzis ievērojamus apjomus, lēmums vēl tiek saskaņots ar
Pārvaldi, un tikai pēc Pārvaldes atzinuma saņemšanas pašvaldība var izsniegt
koku ciršanas atļauju.
Pārvalde aicina ievērot normatīvajos aktos paredzēto kārtību
un pirms pieņemt lēmumu par koka nociršanu vērsties pašvaldībā pēc atļaujas. Tikai
ar pietāti izturoties gan pret esošajiem, gan topošajiem dižkokiem, Latvijas
ainavu arī nākotnē rotās šī krāšņā un varenā dabas rota.
