Pēdējo četru gadu
laikā par ceturtdaļu pieaudzis to cilvēku skaits, kuri atzīst, ka tiem piemīt
vismaz viens kaitīgs ieradums, liecina veiktie pētījumi. Tādiem kaitīgiem
ieradumiem kā smēķēšana un alkohola lietošana nākusi klāt arī neizgulēšanās,
aizraušanās ar virtuālo vidi un neveselīgi ēšanas paradumi.
Kopumā 70 % respondentu atzinuši, ka tiem ir kāds kaitīgs
ieradums. Latvijas iedzīvotāju vidū visbiežāk minētie ir regulāra smēķēšana (26
%), neizgulēšanās (24 %) un neveselīga ēšana (23 %), kam seko pārmērīga
aizraušanās ar virtuālo vidi (10 %) un regulāra alkohola lietošana (6 %).
“Straujo lēcienu no 44 % iedzīvotāju ar kaitīgiem ieradumiem
2017. gadā līdz 70 % šogad var skaidrot ar to, ka ik gadu arī jautājumā par
kaitīgiem ieradumiem piedāvājam papildu izvēles iespējas. Cilvēks, kas nesmēķē
un nelieto alkoholu, var uzskatīt, ka tam nepiemīt neviens kaitīgs ieradums,
tomēr, ja paskatās plašāk, tad izrādās, ka pārmērības novērojamas citur,
piemēram, pārlieku ilga laika pavadīšana virtuālajā vidē, nekontrolējama
seriālu skatīšanās vai regulāra pārēšanās. Taču pozitīvi, ka šobrīd cilvēki
labāk apzinās un spēj atpazīt tos ieradumus, kas var kaitēt veselībai, un līdz
ar to arī laikus meklēt risinājumus,” stāsta farmaceite un “Tukuma Centra
aptiekas” vadītāja Agnese Ritene.
Smēķēšana: bieds arī
jauniešiem
Nemainīgs “līderis” kaitīgo ieradumu jautājumā pēdējos gados
ir smēķēšana. Ikdienā visvairāk regulāri smēķē iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā
vecumā no 25 līdz 63 gadiem. Augstākais smēķētāju īpatsvars ir vīriešu vidū –
39 %, turklāt visbiežāk tie ir cilvēki ar zemiem ienākumiem un iegūtu
pamatizglītību. Savukārt visretāk smēķē sievietes (15 %) un jaunieši vecumā no
18 līdz 24 gadiem (14 %). Narkoloģe un Vivendi veselības centra speciāliste
Ilze Maksima gan norāda uz satraucošu tendenci – tabakas izstrādājumu ražotāji
un pārdevēji meklē arvien jaunus veidus, kā uzrunāt jauniešus un sievietes,
veidojot tādus produktus, kas raisa interesi un neizskatās kaitīgi.
“Jaunieši ir radoši un ar interesi pieņem izaicinājumus
eksperimentēt, lai pašapliecinātos. Ja tas nav iespējams veselīgā veidā,
piemēram, sportojot vai pievēršoties saviem hobijiem, tad tādas “interesantas
lietiņas” kā krāsainas elektroniskās cigaretes, kas viegli paslēpjamas, jau
pašas par sevi veicina adrenalīnu. Lai arī jaunieši, salīdzinot ar citām vecuma
grupām, smēķē visretāk, šādas krāsainas elektroniskās cigaretes rada nopietnu
risku nākotnē pieaugt smēķējošo jauniešu skaitam. Būtiski, ka gan ar jaunieti,
gan jebkuru citu cilvēku ir jārunā par kaitējumu – nevis baidot, bet kopīgi
meklējot alternatīvas brīvā laika pavadīšanai, spējai pašapliecināties un
veidiem, kā tikt galā ar stresu. Lai arī elektronisko cigarešu kaitējums
veselībai vēl ir izpētes procesā, tomēr jau ir pirmie pierādījumi par to
negatīvo ietekmi uz augšējiem elpceļiem un to spēju pretoties infekcijām.
Jautājums, ko varam uzdot sev vai jaunietim – vai vēlamies būt šī eksperimenta
sastāvdaļa, kurai var nākties vēlāk cīnīties vai samierināties ar sekām?”
skaidro narkoloģe I. Maksima.
Sievietes biežāk cieš
no miega traucējumiem
Miegs ir tikpat svarīgs kā ēšana un gaiss, ko elpojam, jo
tas ne tikai palīdz uzturēt normālu organisma darbību, bet arī laikus novērst
dažādas saslimšanas. Pretēji uzskatam, ka organisms naktī atpūšas, patiesībā
tas aktīvi strādā un palīdz ķermenim atjaunoties. Miega traucējumi būtiski
ietekmē arī dažādu hormonu darbību, piemēram, bezmiega gadījumā cilvēki retāk
izjūt sāta sajūtu, vairāk izdalās insulīns, palielinot aptaukošanās un diabēta
risku. Miega deficīts negatīvi ietekmē arī cilvēka psihoemocionālo veselību –
ikdienā jūtams nogurums, garastāvokļa maiņas, aizkaitināmība.
Dažādi pētījumi liecina, ka sievietēm miega traucējumi ir raksturīgāki
nekā vīriešiem, jo miega kvalitāti mēdz pasliktināt dažādi hormonālie
traucējumi, tomēr nereti problēmas ir saistītas ar psiholoģisko stresu –
pārlieku liela atbildības sajūta par pienākumiem mājās vai darbā.
Grēko arī ar
neveselīgu uzturu
Sievietes uzskata, ka ēd veselīgāk nekā vīrieši, tomēr
redzams, ka ar pārmērīgu saldumu ēšanu un miltu produktu lietošanu uzturā
biežāk aizraujas sievietes, savukārt vīrieši vairāk iecienījuši gāzētu un
saldinātu dzērienu lietošanu. Vienlīdz bieži aptaujātās sievietes un vīrieši
regulāri pārēdas (7 %), taču eksperti norāda, ka šis skaitlis varētu būt
lielāks, jo nereti cilvēki paši neapzinās, ka regulāri apēd par daudz.
“Cilvēka ķermenī ir saistība starp ēšanas paradumiem un
baudas centriem smadzenēs – ēšana ir viens no labsajūtas iegūšanas veidiem –
īpaši saldi, stimulējoši ēdieni un dzērieni. Tāpat kā ar atkarību izraisošām
vielām, arī atmiņas par apēsto ietekmē centrālo nervu sistēmas darbību, un
rodas ilūzija, ka tas liek justies vieglāk, priecīgāk. Saldus mirkļus noteikti
ir jāpiedzīvo, jo tas ir tikai dabiski, tomēr jāseko līdzi, lai šo baudu
nesabojātu ar pārmērību un sliktu ēdiena kvalitāti,” stāsta I. Maksima.
Mazāk laika ekrānos,
vairāk – sarunās
Vēl 10 % aptaujāto atzinuši, ka lielu daļu sava brīvā laika
pavada virtuālajā vidē, no tiem ceturtā daļa (26 %) ir jaunieši vecumā no 18–24
gadiem, un kopumā biežāk tie ir vīrieši (13 %), retāk – sievietes (8 %).
Savukārt vecāki cilvēki internetā laiku pavada mazāk, taču katrs desmitais
iedzīvotājs vecumā no 55 līdz 63 gadiem pārlieku aizraujas ar seriālu un filmu
skatīšanos. Var šķist, ka virtuālā vidē pavadītais laiks veselībai tieši
nekaitē, tomēr pārmērības var nodarīt kaitējumu. Jo vairāk cilvēks aizraujas ar
virtuālo pasauli, jo mazāk tiek komunicēts ar ģimeni, draugiem, samazinās arī
vēlme pievērsties aktīvam dzīvesveidam.
Sekas var būt bīstamas – no mazkustīga dzīvesveida, kas var radīt dažādas
fiziskas saslimšanas, līdz pat tādiem psihoemocionāliem traucējumiem kā
depresija un trauksme.
I. Maksima norāda, ka ir vērts atcerēties vienkāršu patiesību
– ja, kaut ko darot, nākas secināt, ka tas dzīvei rada pievienoto vērtību gan
īstermiņā, gan ilgtermiņā, tad viss ir labi. Ja izvēle dod tikai īslaicīgu
prieku vai palīdzību, taču vēlāk kaitē, tad ieradums vai nu ir jāmaina, vai
jākontrolē tā lietošana.
