Vairāk nekā puse
Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā mēdz pārsniegt pieļaujamās alkohola
normas, liecina pētījuma rezultāti. Turklāt līdz ar pulcēšanās ierobežojumiem
arvien biežāk tiek organizētas tiešsaistes ballītes, kas iezīmē risku alkohola
lietošanai vienatnē un lielākās devās.
Teju katrs desmitais vīrietis (9 %) atzinis, ka alkoholu
lieto regulāri un pārmērīgās devās; sieviešu vidū šis rādītājs ir trīs reizes
zemāks – 3 %. Aptaujas dati rāda, ka sievietes arī vairāk piedomā pie tā, lai
nepārsniegtu pieļaujamās alkohola normas (50 %), kamēr vairākums vīriešu ( 67
%) norāda, ka tās mēdz pārsniegt. Visbiežāk no alkohola atkarības cieš
iedzīvotāji ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem (10 %) vecumā no 35 līdz 44
gadiem, savukārt visretāk – jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (2 %).
Narkoloģe Ilze Maksima norāda: “Šobrīd, kad pulcēšanās ir
ierobežota un cilvēki organizē tiešsaistes ballītes, nereti grādīgā dzēriena
pudele, kas ierasti bija paredzēta vairākiem cilvēkiem, nu ir tikai vienam.
Turklāt vīriešu un arī sieviešu alkohola lietošanas tendence norāda, ka
informācijas par devām un pārmērīgas alkohola lietošanas riskiem joprojām ir
par maz vai tā nesasniedz noteiktas sabiedrības grupas. Tāpēc būtiski, ka
cilvēkam informācija par pieļaujamām alkohola devām ir tikpat viegli atrodama
un pieejama kā alkoholiskie dzērieni veikalu plauktos.”
Tiešsaistes ballītēs
risks izdzert vairāk
Pēdējo mēnešu laikā, kad cilvēki biežāk pavada laiku mājās,
pieaugusi socializēšanās nozīme. Tiešsaistes satikšanās ir viens no veidiem, kā
turpināt vienam ar otru komunicēt arī attālināti, tomēr narkoloģe I. Maksima
iezīmē arī pāris riskus. Lai arī pati komunikācija ir nepieciešama, jo sarunas
ir uzticēšanās un labu attiecību pamats, kas pozitīvi ietekmē cilvēka veselību
kopumā, tās fons var novest pie pārmērībām.
“Šobrīd, kad alkoholu var iegādāties arī internetā, redzu
papildu draudus pārmērīgam alkohola patēriņam. Brīdī, kad iepriekš sagādātais
alkohola daudzums ir izdzerts, kurjers līdz pat mājas durvīm var atvest papildinājumu.
Tāpēc pirms tiešsaistes ballītēm ieteiktu atstāt sev zināmas un saprotamas
zīmes telpā, telefonā vai datorā par to, cik plānots izdzert. Vēlams
nepārsniegt 2–3 devas (300 ml vīna, 1,0 l alus, 120 ml stiprā alkohola),
maksimāli – piecas, taču tas jau saistās ar risku zaudēt kritisku attieksmi
pret alkohola lietošanu. Svarīgi atcerēties, ka alkoholiskie dzērieni nav
organismam nepieciešami, tāpēc alkohola devu pārkāpšana jau laikus jāapzinās kā pavisam reāla iespēja
nonākt riska zonā,” saka speciāliste.
Smalkā robeža starp
izklaidi un atkarību
Speciāliste skaidro, ka atkarība rodas, ja regulāri tiek
atkārtota uzvedība, kas pēc pirmreizējās lietošanas atmiņā ir palikusi kā
baudas sniedzoša lieta. Ja šo “piedzīvojumu” cenšas vēlreiz izdzīvot reti vai
nelielos apjomos, tad negatīvas sekas var arī neiestāties. Tomēr, ja sāk
gribēties iedzert biežāk un vairāk, lai gūtu īslaicīgu labsajūtu, psiholoģiska
atkarība jau varētu būt iestājusies. Nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas
svarīgi uzdot sev kontroljautājumus – vai ir laba pašsajūta, vai nav iztērēta
nauda pāri sava budžeta robežām, izraisīts strīds, iegūtas traumas – šie visi
ir signāli, kas liecina, ka vairs nav
labi.
“Vēlams veikt inventarizāciju saviem alkohola lietošanas
paradumiem – cik bieži, cik daudz, kādas ir sekas – un salīdzināt ar atmiņām
par iepriekšējā gada, diviem periodu. Ja tendence ir pieaugusi, tad ir jānorauj
rokas bremze – ja to laikus neizdara pats saviem spēkiem, vai vēršoties pie
speciālista, tad arī līdz fiziskai atkarībai vairs nav tālu,” stāsta I.
Maksima.
Kā pašam jau laikus
noteikt potenciālos atkarības riskus?
Cilvēka veselības stāvokli nosaka 25–30 % ģenētiskās
informācijas, bet atkarību gadījumā šis skaitlis ir stipri lielāks – no 40 līdz
pat 60 %. Viens no veidiem, kā labāk saprast sevi un savus resursus, ir izpētīt
dzimtas koku – uzzināt par vecāku, vecvecāku veselību un kaitīgiem ieradumiem.
Atkarību klātesamība ģimenē rada problēmas bērna individuālās attīstības
virzienā, kā rezultātā var rasties dažādi stāvokļi, piemēram, grūtības
adaptēties, kas vēlāk var veicināt vieglāku pakļaušanos dažādiem kairinātājiem.
Ja atklājas, ka kādam ģimenē bijusi atkarība, ieteicams noskaidrot tās iemeslus
– tas var palīdzēt izvērtēt pašam savus paradumus un jau laikus pievērst
uzmanību tiem procesiem, kas var traucēt bremzēt alkohola lietošanu.
“Atkarību veicinošie faktori pastāv kopā ar pasargājošiem
faktoriem, turklāt tie var būt arī vieni un tie paši, tikai vest dažādos
virzienos – piemēram, ģimene. Ja attiecības ar tuviniekiem ir atbalstošas,
iedrošinošas un cieņpilnas, tad risks attīstīties alkohola piesaistei ir
neliels. Savukārt, ja ģimenē ir jāpiedzīvo fiziska vai emocionāla vardarbība,
tad persona kādā dzīves posmā var justies apjukusi un tiekties “atrisināt”
visas iekšā gruzdošās problēmas ar alkohola palīdzību. Ja cilvēkam rodas šaubas
vai tiek atpazīti kādi riska momenti, tad alkohola devu skaitīšana ir ļoti
svarīga. Cik daudz un cik bieži – atzīmēt kalendārā vai aplikācijā telefonā,
paralēli risināt apzinātos un, iespējams, vēl arī neapzinātos sarežģījumus pie
profesionāļa – psihologa, psihoterapeita, psihiatra vai narkologa,” norāda I.
Maksima.
