Latvijas tirgotāji arvien satrauktāki par situāciju darba tirgū. Kā atzīst priekšvēlēšanu laikā vadošie politiķi un organizāciju vadītāji, līdzšinējā reģionālā politika ir bijusi neefektīva.
Arvien lielākā ātrumā turpinās Latvijas iedzīvotāju darba emigrācija. Ja pagājušā gada pirmajā pusē izbrauca pāri 5000 iedzīvotāju, tad šā gada pirmajā pusgadā jau 8000. Uz 2011.gada 1.janvāri oficiāli vien ir reģistrēti 57.605 Latvijas valsts piederīgie ārvalstīs. It sevišķi novados sākt trūkt darba roku, pat relatīvi viegli apgūstamam pārdevēja amatam.
Tāpēc tirgotāji pieprasa nekavējošos valdības rīcību iedzīvotāju nostabilizēšanai dzimtenē. Ja vidējais sociālais slānis jūtas pietiekoši stabili, tad iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem un viņu darba devējiem steidzami jāpalīdz.
It sevišķi mūsu nozarē, kur saistībā ar lielo konkurenci un zemo pirktspēju nevaram palielināt cenas un attiecīgi darba algas, kas sastāda šobrīd piecenojumā vairāk kā 50 procentus. Tai pat laikā algas tirdzniecībā ir vienas no zemākām valstīm: pārdevēja saņem 220-260 latus, kas ir daudz zemāk par vidējiem 330 latiem.
Mūsuprāt, nekavējoši jāpārskata darba atalgojuma nodokļu un tuvāko mēnešu laikā nosakot to, ka uzņēmumā no darba algas, kas nepārsniedz iztikas minimumu nav apliekami ar ienākuma nodokli. Tā piemēram, palielinot neapliekamo minimumu (šobrīd 45 lati) līdz iztikas minimumam 195 latiem un minimālo algu līdz 220 latiem, pie tās paša nodokļu sloga strādājošie ar zemākiem ienākumiem saņems 40 latu mēnesī vairāk. Tas palīdzēs bremzēt vēlmi braukt peļņā uz ārzemēm, palielinās patēriņu valstī un mazinās kredītsaistības.
Laiks rīkoties, reālām pārmaiņām Latvijai jādzīvo ilgtspējā.
P.S. Taksija – no angļu valodas „taxation” – nodokļu politika.
