Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzticēta darba grupas izveide, lai
skatītu iniciatīvu par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju
tuvumā, otrdien lēma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijā.
VARAM noteikta par atbildīgo ministriju darba grupas izveidē,
kas skatīs iniciatīvu par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju
tuvumā, savukārt par līdzatbildīgām ministrijām noteiktas Zemkopības
ministrija, Veselības ministrija, Ekonomikas un Finanšu ministrijas.
Līdztekus darba grupā tiks iekļauti sabiedrības veselības un
lauksaimniecības nozaru pārstāvji.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija lēma turpmāk darba grupai un atbildīgajām ministrijām iesniegt
komisijai ziņojumus par jautājuma risināšanas attīstību.
“Manabalss.lv” savākti vairāk nekā 10 000
parakstu, lai ieviestu aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvotu lauku māju
tuvumā. Parakstu vākšana tika sākta 2018.gada nogalē.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Pāvels Melnis. Viņaprāt,
lai pasargātu laukos dzīvojošo personu veselību, būtu jāaizliedz lietot
pesticīdus viņu dzīvesvietu tuvumā.
Iniciatīvā piedāvāts noteikt, ka Aizsargjoslu likums ir
jāpapildina ar normu, kas aizliedz lietot pesticīdus viena kilometra rādiusā ap
vietu, kur kaut vienai personai ir deklarēta dzīvesvieta. Lauku atbalsta
dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir jāveic uzlabojumi, kas ļaus
lauksaimniekiem redzēt platības (apļus) ap deklarētām dzīvesvietām, kur ir
noteikts aizliegums lietot sintētiskus pesticīdu. Datu iegūšanai varētu
izmantot Iedzīvotāju reģistra datus.
Iniciatīvas autori skaidro, ka lauksaimnieki platībās, kur
ir aizliegts miglot sintētiskus pesticīdus, var lietot bioloģiskus pasākumus
augu aizsardzībai, piemēram, dabīgus pesticīdus, var veikt papildu kultivēšanu
pret nezālēm. Vēl lauksaimnieki deklarēto dzīvesvietu tuvumā var ierīkot
platības “zaļināšanas” maksājuma saņemšanai, kur pesticīdu lietošana
nebūtu nepieciešama.
Tāpat iniciatīvas paskaidrojumā teikts, ka līdz ar
attiecīgās iniciatīvas ieviešanu dzīvē samazināsies riski, ko personu veselībai
var radīt pesticīdi un to atliekvielas. Uzlabosies bioloģiski sertificētas
produkcijas kvalitāte, ja to ražo maza saimniecība, kas ir intensīvās
lauksaimniecības platību ieskauta. Tāpat faktiski laukos dzīvojoši cilvēki, kas
kaut kāda iemesla dēļ ir deklarēti citur, būs motivēti deklarēties savā
faktiskajā dzīvesvietā laukos.
