Finanšu ministrija ierosinājusi, ka par darba devēja automašīnas izmantošanu privātajām vajadzībām gan darba laikā, gan ārpus tā darbiniekiem nodokļos vajadzētu maksāt 81,04 latu mēnesī.Ministrija skaidro, ka nodokļa aprēķināšanai ieviesta nosacīta vērtība – 150 latu mēnesī, kuru pieskaitīs darba attiecībās gūtajam ienākumam. Tas nozīmē, ka nodokļu summa, ko papildus vajadzēs nomaksāt no darbinieka algas, būs 44,90 latu.
Sabiedrība šo gaidāmo jauninājumu nodokļu sistēmā uztver ar dalītām jūtām. Politologi atzīst, ka patiesībā tas ir kārtējais krīzes nodoklis, lai arī kādus iemeslus tā nepieciešamībai minētu likumprojekta autori.
Protams, skaidrs ir tas, ka valsts iestāžu ierēdņiem dienesta automašīnas nav piešķirtas braukāšanai savās darīšanās, bet kā nošķirt savas un darba vajadzības uzņēmējiem un kaut vai zemniekiem, kuri, braucot pēc rezerves daļām, aizved sievu uz pilsētu pie daktera vai bērnus uz skolu.
Turklāt uzņēmējs un zemnieks atšķirībā no valsts ierēdņa saimniecībai vai firmai transportlīdzekļus ir pircis par savu naudu. Nodoklī paredzēta maksa arī par darba devēja automašīnas turēšanu pie mājas.
Tas nozīmē, ka gandrīz visi zemnieki dabūs maksāt, jo kur gan citur viņi turēs mašīnas, ja ne savā sētā. Pie mājas dienesta mašīnas atstāj arī mazo firmu darbinieki, jo šofera un garāžas nav.
Tātad valsts par pašas pieprasītās taupības ieviešanu grib likt maksāt, jo šofera pieņemšana un garāžas īrēšana un uzturēšana izmaksā ievērojamu summu. Šādi absurdi liek piekrist viedoklim, ka valsts vienkārši ķeras pie katras izdevības iekasēt no cilvēkiem pēc iespējas vairāk.
Turklāt ministrijas pārstāvji masu medijiem izteikušies, ka, tikai iespējams, nodokli vajadzēs maksāt arī parlamentāriešiem un ministriju darbiniekiem. Tātad tie, kuri visvairāk braukā turp un šurp ar lepniem autiņiem, varbūt vispār izspruks no nodokļa, ko maksās mazāk vienlīdzīgie.
Globālā mērogā maksa par dienesta auto izmantošanu savām vajadzībām nekāds jaunums nav. Tā ieviesta arī citās valstīs. Televīzijā Finanšu ministrijas pārstāve stāstīja, ka tāds nodoklis ir arī Igaunijā, bet kaimiņi no Valgas “Ziemeļlatvijai” apgalvo, ka tas tā nav.
Imants Šteins,
“Pepi Rer” valdes priekšsēdētājs:”Nomās privātās automašīnas.”
Vilis Jansons,
Ērģemes pagasta zemnieks:”Tālāk nav kur.”
Mareks Tihlaks, Laikraksta “Valgamaalane” direktors:”Visu nosaka firmas.”
No publicētā vēl nav skaidrs, kāds tas likums beigās izskatīsies un kā tas darbosies, tādēļ pagaidām grūti to vērtēt. Spekulāciju ap šo tēmu ir daudz, bet, kāda beigās būs kārtība un nodokļa iekasēšanas mehānisms, nav zināms.Pati par sevi šī ideja nav slikta, viss atkarīgs no nodokļa likmes. Ja tā būs tāda, kāda pašlaik tiek minēta, tad, visticamāk, uzņēmuma darbinieki braukās ar savām personīgajām automašīnām, bet darba devējs tās no viņiem nomās. Tas iznāks lētāk. Par to nodokļa summu, kāda pašlaik minēta, pēc dažiem mēnešiem var nopirkt jaunu automašīnu. Jāskatās, kāds tas likums beigās būs un tad varēs spriest konkrētāk.
Pēc manām domām, tā ir ļoti muļķīga valdības ideja. Tālāk jau vairs laikam nav kur iet, lai kaut ko vēl iekasētu no tautas. Kaut gan varbūt vēl var pielikt skaitītāju attiecīgā vietā un tad aprēķināt nodokli par gaisa bojāšanu. Man, par laimi, uz saimniecības vārda nav automašīnas, bet varu tikai teikt, ka arī saimniecībai piederošo transportu valsts zemniekiem nav dāvinājusi. Viņi mašīnas pērk par savu naudu, tātad tā būtībā ir tikai saimnieku čakarēšana. Turklāt nav skaidrs, kā un kas to visu izkontrolēs. Lielākoties zemnieki brauc darba darīšanās, protams, pa ceļam apstājas arī pie veikaliem, lai kaut ko nopirktu sev. Muļķīga ideja, vairāk nav ko teikt. Iznāk, ka zemniekam pašam sev vajadzēs rakstīt ceļazīmes.
Igaunijā nav tāda valsts likuma, kas noteiktu nodokli par dienesta automašīnas izmantošanu savām vajadzībām. To, par kādu summu šim nolūkam darbinieks var izmantot automašīnu, nosaka pati firma. Tā maksā arī kompensāciju par to, ka darbinieks savu mašīnu izmanto darbam. Piemēram, mūsu firmas divi darbinieki dzīvo apmēram 20 kilometrus no Valgas. Par to, ka viņi ik dienu ar savām mašīnām brauc uz darbu, mēs katram maksājam tūkstoš kronu (apmēram 45 lati) mēnesī. Ja cilvēkam vajag savām vajadzībām izmantot dienesta mašīnu, firma pati nolemj, cik daudz degvielas šim nolūkam viņš var iztērēt un par to norēķināties.
