2020. gadā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekoja
28,5 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas ir par 16,1 ha jeb 2,3 reizes
vairāk nekā 2001. gadā un par 7 ha vairāk nekā 2010. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes
(CSP) apkopotie 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas[i]provizoriskie rezultāti.
Kopš 2001. gada,
kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atgūšanas, lauku
saimniecības kļuvušas lielākas gan pēc izmantotās zemes platības, gan pēc
ekonomiskā lieluma – standarta izlaides[ii].
Vidēji vienas lauku saimniecības platība ir 41 ha, tajā apsaimnieko 28,5 ha
lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ), un saimniecībā nodarbināti 2,3 cilvēki.
Kopš 2001. gada pieaug lielo saimniecību skaits. 2020. gadā
73,8 % no kopējās lauksaimniecības zemes apsaimnieko saimniecībās, kuru izmantotā
zemes platība vienā saimniecībā pārsniedz 50 ha. Šo
saimniecību skaits ir pakāpeniski palielinājies no 4,3 tūkstošiem 2001. gadā
līdz 6,5 tūkstošiem 2020. gadā (par 53,5%). Vidēji vienā lielajā saimniecībā
apsaimnieko 222 ha lauksaimniecības zemes, kas ir par 79,4 ha vairāk nekā 2001. gadā
un par 40 ha vairāk nekā 2010. gadā.
To skaitā ir 3,7 tūkstoši lauku saimniecību, kas apsaimnieko
vairāk nekā 100 ha, un to vidējā izmantotās lauksaimniecības zemes platība ir
335,9 ha. Pirms 20 gadiem šīs grupas saimniecībās vidējā lauksaimniecības zemes
platība bija 281,7 ha un 2010. gadā – 324,5 ha.
Mazo saimniecību (izmanto līdz 5 ha
lauksaimniecības zemes) skaits un to apsaimniekotā lauksaimniecības zemes
platība samazinās. 2020. gadā 32,6 tūkst. lauku saimniecību apsaimniekoja
70 tūkst. jeb 3,6 % lauksaimniecības zemes. Vidējais saimniecības lielums šajā
grupā ir 2,2 ha.
2020. gadā kopējā lauku saimniecību standarta izlaide bija 1,3
miljardi eiro, un pēdējo 10 gadu laikā tā pieaugusi par 67 %. Lielo saimniecību
grupā dubultojies gan saimniecību skaits, gan apsaimniekotās lauksaimniecības
zemes platība, gan kopējā standarta izlaide.
Lielo saimniecību skaits, salīdzinot ar 2010. gadu,
palielinājies par 1,2 tūkstošiem, un lauksaimniecībā izmantojamā zeme – par
423,8 tūkst.ha. Standarta izlaide palielinājusies par 480,6 miljoniem eiro,
salīdzinot ar 2010. gadu.
Mazo saimniecību īpatsvars ir salīdzinoši augsts arī 2020.
gadā, tomēr to apsaimniekotās platības un kopējā standarta izlaide ir
ievērojami samazinājusies, salīdzinot ar 2010. gadu. Mazājās saimniecībās
apsaimnieko 447,7 tūkst. ha lauksaimniecības zemes, kas ir par 42,2 % mazāk
nekā 2010. gadā, un to kopējā standarta izlaide ir samazinājusies par 21,7 %.
Pēdējo 20 gadu laikā, samazinoties saimniecību skaitam, samazinājies
arī kopējais lauksaimniecībā nodarbināto skaits. 2020.
gadā lauksaimniecībā bija nodarbināti 185,5 tūkst. personu, no kurām 156,5
tūkst. bija pastāvīgi nodarbinātie. Salīdzinot ar pastāvīgi nodarbināto
skaitu 2001. gadā, tas ir samazinājies par 109 tūkst. jeb par 41,1 %.
Kopš 2010. gada pastāvīgi nodarbināto skaits samazinājies
par 24,5 tūkst. jeb 13,5 %. Lauku saimniecībās galvenokārt strādā īpašnieki un
viņu ģimenes locekļi, tomēr kopš 2001. gada viņu īpatsvars samazinās. 2020. gadā
86,1 % jeb 134,8 tūkst. nodarbināto bija īpašnieki un viņu ģimenes locekļi, kas
ir 1,8 reizes mazāk nekā 2001. gadā. 93 % jeb 64,2 tūkstošos lauku saimniecību
īpašnieks bija arī vadītājs un 5,2 % jeb 3,6 tūkstošos saimniecību vadīja īpašnieka
ģimenes loceklis.
Lielajās lauku saimniecībās, kurās apsaimnieko vairāk nekā
100 ha lauksaimniecības zemes, 2020. gadā tika nodarbināti 18,5 tūkst. personu
jeb 11,8 % no visiem pastāvīgi nodarbinātajiem.
2020. gadā visvairāk lauku saimniecību (42,2 tūkstoši)
specializējušās laukkopībā, apsaimniekojot 1,1 milj. ha jeb 57 %
lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Galvenais specializācijas virziens bija
laukkopība, un šo saimniecību īpatsvars pieaudzis no 38,4 % 2001. gadā
līdz 61,2 % 2020. gadā.
Pārsvarā lauku saimniecības specializējušās kādā konkrētā jomā,
tāpēc pēdējos 20 gados 3,5 reizes samazinājies jauktajā augkopībā un lopkopībā
specializēto saimniecību īpatsvars. Pērn gan jauktajā augkopībā un lopkopībā,
gan piena lopkopībā bija specializējušās 10,7 % no saimniecību kopskaita. Pirms
10 gadiem piena lopkopība bija otrs svarīgākais specializācijas virziens
(21,5 % saimniecību).
7,2 % saimniecību savukārt specializējušās ganāmo
mājlopu audzēšanā, izņemot piena lopkopību, un to skaits palielinājies par 24,5 %,
salīdzinot ar 2001. gadu, bet samazinājies par 6,3 %, salīdzinot ar
2010. gadu. Citās lauksaimniecības jomās specializējušās no 1,2 % līdz
3 % lauku saimniecību, tomēr šajās salīdzinoši mazajās nozarēs notikušas
būtiskas pārmaiņas – pēdējos 20 gados ievērojami pieaudzis lauku saimniecību
skaits, kas specializējušās dārzeņkopībā (7,4 reizes) un ilggadīgo kultūraugu
audzēšanā (2 reizes).
Plašāka 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskā
informācija par lauku saimniecību skaitu, vidējiem lielumiem, zemes
izmantošanu, lauksaimniecības dzīvniekiem un nodarbinātajiem lauksaimniecībā
statistiskajos reģionos ir pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Nozares
/ Lauksaimniecība
[i] Pirmā lauksaimniecības
skaitīšana notika tieši pirms 100 gadiem – 1920. gadā reizē ar pirmo tautas
skaitīšanu. Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas.
Pēc valsts neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001.,
2010. un 2020. gadā.
[ii] Standarta
izlaide (SI) – standartizēts lielums, kurš raksturo saimniecības ekonomisko
aktivitāti, t.i., no viena lauksaimniecības kultūras hektāra vai
lauksaimniecības dzīvnieku vienības iegūtās produkcijas vērtība, novērtēta
attiecīgā reģiona cenās un izteikta eiro.
