Piena kooperatīvu pārstāvji līdz 20.oktobrim plāno vienoties par sava pārstrādes uzņēmuma iegādes vai izveides variantu, aģentūru LETA informēja Lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs Andrejs Kārklis.
Vakar Rīgā notika piena kooperatīvu pārstāvju tikšanās, kuras laikā tika turpinātas diskusijas par savas pārstrādes attīstīšanas iespējām.
Klātesošie tika iepazīstināti ar “Edo Consult” izstrādātajiem piena kooperatīvu attīstības variantiem – iebiezināšanas kā industriālas izejvielas rūpnīcas būvniecību, jaunas piena pārstrādes būvniecību ikdienas patēriņa produktu ražošanai vai esoša piena pārstrādes uzņēmuma iegādi.
“Ekonomiski visizdevīgākais risinājums būtu jauna piena pārstrādes uzņēmuma būvniecība, taču šajā gadījumā traucē laika faktors. Jauna uzņēmuma būvniecība aizņem 1,5-2 gadus, bet mums ir jāstrādā jau tagad. Iespējams, ka tiks veidots kombinēts risinājums starp diviem pārējiem variantiem, bet par tiem būs jālemj visiem kooperatīviem, kuri iesaistīsies šajā projektā,” sacīja Kārklis.
Kooperatīvu pārstāvji apsvēra piedāvājumu stiprās puses un trūkumus un vienojās, ka ilglaicīgu piensaimniecības attīstību būtu iespējams nodrošināt tikai tad, ja konsolidētos vismaz puse Latvijas piena ražotāju. Stabilitāte nozarē dos iespēju attīstīties arī katrai individuālai piena ražotāju saimniecībai.
Kārklis stāstīja, ka patlaban notiek juridiskās dokumentācijas veidošana kopīgam pārstrādes uzņēmumam, tiek apzināti banku kredītpiedāvājumi šādam projektam. “Plānojam ar savu ieceri iepazīstināt arī Zemkopības ministriju, jo šādam lielam projektam būs nepieciešamas kredītgarantijas,” sacīja Kārklis.
Jau ziņots, ka vairāki piensaimnieku kooperatīvi ir parakstījuši konceptuālu vienošanos par sadarbību nākotnē un kopīga uzņēmuma radīšanu, kas nodrošinātu operatīvāku un ekonomiskāku piena savākšanu, pārstrādi un realizāciju.
Kārklis uzskata, ka, apvienojoties piensaimnieku kooperatīviem, tie spētu sakoncentrēt 300 000 tonnu piena gadā. Šāds piena apjoms ir pietiekami liels, lai, ekonomiski pareizi un efektīvi to izmantojot, bez liela riska varētu domāt par savas pārstrādes izveidošanu un attīstīšanu, ceļot jaunu vai iegādājoties kādu no esošiem pārstrādes uzņēmumiem.
“Apsaimniekojot šādu piena apjomu un novirzot pārstrādes attīstībai kaut vai vienu santīmu no katra piena kilograma, gadā iegūtu līdz pat trīs miljoniem latu. Tas būtu pietiekami nopietna pārstrādes projekta realizācijai. Koncentrējot spēkus un attīstot efektīvu piena savākšanu, pārstrādi un realizāciju, ekonomiskais ieguvums būtu katram piena ražotājam.
Turklāt tiktu iegūta neatkarība no citiem pārstrādes uzņēmumiem, kas līdz šim diktējuši savus noteiktumus piena sagādes jomā,” uzsver Kārklis.
Piena kooperatīvu grupa pētīja finansiālās grūtībās nonākušā piena pārstrādes uzņēmuma AS “Bauskas piens” iegādes iespējas.
“Dzēses” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics informēja, ka tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums par “Bauskas piena” maksātnespēju.
