Pēdējo trīs gadu
laikā vairāk nekā puse uzņēmēju reģionos mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu
biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai, liecina SKDS pētījums. No tiem trešdaļai
finansējumu iegūt neizdevās, tādējādi plānotā saimnieciskā darbība tika
iesaldēta vai pilnībā pārtraukta. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo vēl
ir daļa mazo uzņēmumu, kuri, izvērtējot savas iespējas iegūt finansējumu,
pieteikumus aizdevumam neiesniedz vai nemaz nezina, kur pēc tā vērsties.
No tiem respondentiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir
mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai
attīstīšanai, lielākā daļa ir bijuši SIA jeb sabiedrības ar ierobežotu atbildību
(52 %), 20 % zemnieku saimniecības, bet 18 % – pašnodarbinātas personas.
Visbiežāk prasītā summa ir līdz 20 000 eiro gan apgrozāmo līdzekļu
palielināšanai, gan investīcijām.
Visbiežāk respondenti pēc aizdevuma vērsušies bankā (42 %),
pārējie – pie nebanku kredītdēvējiem, krājaizdevu sabiedrībām, LAD un LEADER
projektos, rakstījuši projektus grantiem paši, ALTUM un citur. Tie aptaujātie,
kuriem neizdevās iegūt finansējumu kā biežāko atteikuma iemeslu minējuši
nepietiekami kredītnodrošinājumu un līdzfinansējumu. Lai arī retāk, taču tiek
minēti arī citi iemesli – birokrātiskais slogs, jauns uzņēmums un zemi
novērtēta ideja.
Problēma ar finansējuma pieejamību reģionos nav tikai tāpēc,
ka bankas vai citi finansētāji atteiktu aizdevumu – ja bilance vai bizness nav
sakārtots pēc kreditētāja noteiktiem kritērijiem, tad tas ir tikai
pašsaprotami. Vienlaikus reģionos ir daudz mazo uzņēmēju, mājražotāju, kuri,
visticamāk, nekad netiks cauri esošam kritēriju sietam. Vēl viena reģionālas
tautsaimniecības problēma ir banku tehniska nepieejamība – jo tālāk no Rīgas,
jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Lai veicinātu Latvijas reģionu konkurētspēju un
ekonomikas izaugsmi, mazinātu emigrācijas riskus, ir nepieciešami jauni,
caurspīdīgi kreditēšanas mehānismi, kas ļautu par sapratīgiem procentiem saņemt
aizdevumus arī maziem uzņēmumiem.
“Šobrīd Latvijas reģionos faktiski vienīgie nebanku sektora
aizdevēji ir kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, tomēr arī to darbība ir
ierobežota, nespējot pilnībā apmierināt reģiona uzņēmēju vajadzības. Vienlaikus
citās ES valstīs likumiskas alternatīvā finansējuma formas jau daudziem
uzņēmumiem lauku teritorijās ļāvušas atsperties, kāpinot ražošanas jaudas,
paplašinot piedāvāto pakalpojumu vai produktu portfeli, kā arī modernizējot
procesus. Ja var tepat kaimiņos – Lietuvā, tad vajadzētu varēt arī Latvijā,”
stāsta projekta Reģiona Finanses Reģiona Uzņēmējdarbībai vadītāja un biedrības
Lauku Attīstības Partnerība padomes priekšsēdētāja Kristīne Ragaine-Volnianko.
Viens no faktoriem, kas kavējis jaunu kreditēšanas formu
attīstību, ir izpratnes trūkums visos līmeņos – gan politikas veidotāju, gan
pašu patērētāju vidū par situāciju reģionos. Turklāt nereti alternatīvie
aizdevēji tiek uzskatīti nevis par pilnvērtīgu
finanšu pakalpojumu partneri, kas var sniegt savu labumu finanšu tirgum kopumā,
bet gan par vienkārši lētu un šaubīgu finansējuma avotu.
Lai sekmētu finanšu resursu pieejamību reģionos un reģionālo
attīstību kopumā, būtisks ir valsts un likumdevēju atbalsts – vienots virziens
un attiecīgi izstrādāti instrumenti, kas likumiski ļautu darboties un izsniegt
konkrēti uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai paredzētus, komercbankām līdzvērtīgus
aizdevumus arī citiem, alternatīviem aizdevējiem.
Viens no praktiskiem risinājumiem, kas popularitāti ieguvis
citviet pasaulē, ir aizņemšanās uzņēmējam no uzņēmējam. Piemēram, Lielbritānijā
jau 2005. gadā tika reģistrēta pirmā savstarpējo aizdevumu platforma “Zopa”,
vēlāk arī “Funding Circle”, kas piedāvā alternatīvus aizdevumus vairāk kā 40
000 mazo uzņēmumu. Pateicoties EFLA projekta “Reģiona Finanses Reģiona
Uzņēmējdarbībai” finansējumam, arī Latvijā ir tapusi pirmā šāda veida publiskā
platforma www.segums.lv, kurā vienuviet varēs atrast informāciju par
alternatīviem aizdevumiem reģionu uzņēmumiem. Vienlaikus mājaslapa noderēs
tiem, kuri jau nodarbojas vai tikai vēl plāno iesaistīties alternatīvo
aizdevumu izsniegšanā reģionu uzņēmējiem.
“Finansiāla atbalsta
nepieciešamība uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai” pētījums tapis
sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot
izlases kārtībā 314 respondentus – fiziskas un juridiskas personas vecumā no 18
līdz 80 gadiem. Aptaujāto ģeogrāfiskais pārklājums iekļauj Latvijas novadus
ārpus Rīgas. Pētījums veikts ar mērķi noskaidrot reģiona uzņēmēju vajadzības un
iespējas saņemt finansējumu komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai.
