Ziemāju stāvoklis Latvijā kopumā vērtējams kā labs.
Savukārt vasarāji rada bažas, jo ievērojamo nokrišņu dēļ valsts austrumos tos
pilnā apmērā nav izdevies pat iesēt, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un
izglītības centra (LLKC) augkopju veiktā ražas prognozēšana.
Ziemāju lauku apskates un sējumu novērtēšanu LLKC augkopības
konsultanti veica maijā, secinot, ka ražas potenciāls prognozējams no laba līdz
augstam. Tik labvēlīgs vērtējums iespējams tādēļ, ka 2020. gada rudenī ziemāji
labi saceroja un sagatavojās ziemai. Sējumus ziemā pasargāja sniegs. Saņēmušies
arī tie ziemāju lauki, kuros pavasarī bija vērojams sniega pelējums un
izsušana.
Dažviet Zemgalē ziemājos vēl manāmas pārziemošanas sekas –
pleķaini lauki, kuros kvieši ir īpaši gaišāki. Ziemas rapsis visā valstī
pārziemojis labi, vienīgi Zemgalē un Kurzemē tas vairāk cietis no salnām un
sausuma. Vidēji valstī rapša ražīgums pašlaik tiek prognozēts nedaudz vairāk kā
3t/ha. Taču ražas galīgos apjomus izšķirs pareizs agrotehnikas pielietojums
tagad – mēslojums un augu aizsardzība pret kaitēkļiem un balto puvi, kuras
risks šogad ir lielāks kā citus gadus.
Savukārt ziemas mieži, kas šogad tiek vērtēti pirmo reizi, jau sākuši vārpot. Arī šajos sējumos pēc
pārziemošanas manāmi pleķi, taču mitrums tiem tagad kaitē mazāk. Ziemas miežu
vidējā ražība valstī pašlaik tiek prognozēta nedaudz vairāk kā 4 t/ha.
Maijs, pretēji ierasti sausam mēnesim, šogad bija gana
mitrs, lai augi labi izmantotu mēslojumu, palīdzot saglabāt augstu ražas
potenciālu. Tomēr dažviet valsts austrumu un centrālajos rajonos lauki ir
pārmitri – ziemājus tas ietekmēs mazāk, bet saimnieki bažījas par vasarājiem.
Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs:
“Pārmitrais laiks krietni aizkavējis vasarāju sēju – tiem labākais sējas laiks bija aprīļa beigas,
maija sākums. Taču lietavas šo darbu neļāva veikt. Pašlaik ir skaidrs, ka daži
saimnieki neapsētos vasarāju laukus atstās un gatavosies ziemāju sējai.”
Anita Dzene, LLKC Rēzeknes biroja augkopības konsultante: “
Liela daļa lauku ir mitri, šur tur mazliet dzeltē lapu gali, šur tur palikuši
gaišāk zaļi plankumi, taču pagaidām zemnieki nav ziņojuši, ka būtu slikti.
Mūspusē pabeidz vasarāju sēju, veic miglošanu. Kur nestrādā meliorācija, tur,
protams, stāv ūdens. Šādas vietas laukos,
kas pārplūst , iesakām iezīmēt un ilgtermiņā domāt par risinājumiem
meliorācijas kopšanai vai remontam.”
Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu biroja augkopības
konsultante: “Pārmitrie vasarāju lauki, kas saņēmuši tikai pamatmēslojumu, pēc
iespējas ātrāk jāmēslo ar slāpekli.
Artajos laukos ātri vien saules un vēja ietekmē izveidosies “garoza” un
samazināsies slāpekļa iedarbība uz
augsni.”
