Covid-19 pandēmijas laikā nu jau vairāk nekā gadu
iedzīvotāji tiek aicināti visu darīt attālināti. Strādāt attālināti, mācīties
attālināti, pasākumus rīkot attālināti un arī iepirkties attālināti. Tieši šī
pēdējā aicinājuma dēļ uzņēmumiem, kuru pamatdarbība saistīta ar kaut kā
tirgošanu internetā vai attālinātu tirdzniecību, 2020.gads daudzējādā ziņā bija
uzplaukuma laiks. Pretēji daudzām citām nozarēm, kurām Covid-19 pandēmija
devusi pamatīgu triecienu. Tie nav tikai ierastie internetveikali, bet arī
kurjerpakalpojumu sniedzēji un, galu galā, arī pārtikas tirgotāji.
Oficiālie dati pret realitāti
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie oficiālie dati par
strauju izaugsmi interneta tirdzniecībā pagājušajā gadā gan neliecina.
Tiesa, apskatot šā gada pirmo trīs mēnešu mazumtirdzniecības
datus interneta veikalos un pa pastu un salīdzinot tos ar attiecīgajiem mēnešiem
pirms gada, kad Covid-19 pandēmija Latvijā nebija tā īsti ieskrējusies,
redzams, ka šie rādītāji ir kāpuši. Šā gada janvārī, salīdzinot ar 2020.gada
janvāri, pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās šis rādītājs ir
kāpis par 11,9%, februārī – par 20,5%, bet martā – pat par 41,7%, salīdzinot ar
attiecīgo mēnesi pirms gada. Tas, visticamāk, saistāms ar to, ka šajos mēnešos
Latvijā klātienē drīkstēja strādāt tikai ļoti nedaudzu veidu veikali un
iedzīvotājiem daudzas lietas nācās iegādāties internetā.
Tajā pašā laikā astoņos no 2020.gada mēnešiem, salīdzinot ar
attiecīgajiem mēnešiem 2019.gadā, attālinātās mazumtirdzniecības apmēri bija
kritušies. Arī 2020.gadā kopumā, salīdzinot ar gadu iepriekš, lai cik tas
nebūtu pārsteidzoši, mazumtirdzniecība internetveikalos un pa pastu bija
kritusies par 3,6%.
Atbilde ir meklējama tajā, kur ir reģistrēti interneta
veikali, kuros pašlaik iepērkamies. Pat dodoties uz labi zināma veikala, kurš
atrodas tepat netālā tirdzniecības centrā, mājaslapu, kura pat visbiežāk ir
labā latviešu valodā, vienā mirklī nākas saprast, ka pirkums tiek noformēts ar
uzņēmumu, kurš ir reģistrēts Igaunijā, Polijā vai Vācijā. Te ir jāatceras, ka
daudzi tirgotāji ietilpst starptautiskās grupās un Latvijas meitasuzņēmums
apsaimnieko tikai fiziskos veikalus un algo vietējos pārdevējus. Taču interneta
veikali netiek veidoti katrā valstī, un pārsvarā gadījumu tāds ir viens visai
grupai un atrodas turpat, kur ir reģistrēts mātesuzņēmums. Lieki piebilst, ka,
augot tirdzniecības apjomiem internetā, tas nekādi neatspoguļojas šādu Latvijas
uzņēmumu darbības rādītājos un arī Latvijā nomaksātajos nodokļos.
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norādījis,
ka arī globālajos interneta tirdzniecības uzņēmumos pirkto preču īpatsvara
pieaugums var būt palielinājis atšķirību starp Latvijas iedzīvotāju faktiski
nopirkto preču apjomu un mazumtirdzniecības datiem. Bažas par to, ka Latvijas
tirgotāji zaudē starptautiskajiem interneta milžiem, iepriekš vairākkārt paudis
arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Kopā ar kaimiņiem
Tikmēr pandēmijas laiks pārmaiņas nesis arī ierasto
internetveikalu segmentā. No diviem lielajiem Latvijas internetveikaliem marta
beigās nāca klajā būtisks paziņojums, kas, iespējams, varētu mainīt konkurenci.
Proti, “220.lv” un “Xnet.lv” kopā ar grupu uzņēmumiem
Baltijā un Somijā veidos vienotu platformu.
Tas plānots pēc investīciju fonda “Mid Europa
Partners” ieguldījuma, kura rezultātā kopīgu e-komercijas un interneta
veikalu platformu veidos “220.lv” un “Xnet.lv” Latvijā,
“pigu.lt” Lietuvā, “Hansapost” un “Kaup24”
Igaunijā, kā arī “HobyHall” Somijā. Visas kompānijas, kas pieder
“Hobby Hall” grupai Latvijā, Igaunijā un Somijā, kā arī “Pigu
Grupas” uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, apvienosies vienā grupā.
“Mid Europa Partners” kļūs par grupas vairākuma akcionāru. Darījuma
summa ir konfidenciāla.
Vienlaikus interneta veikalu zīmoli “Xnet.lv” un
“220.lv” tiks saglabāti. Tomēr prognozes, ka šādas vienotas
platformas izveide mazinās konkurenci vietējā tirgū, ir izskanējušas no
vairākām pusēm.
“220.lv” mārketinga un komunikācijas vadītāja Līga
Bubko, komentējot pandēmijas ietekmi uz tirdzniecību internetā, aģentūrai LETA
atzina, ka šis laiks viennozīmīgi ir stiprinājis iedzīvotāju paradumus
iepirkties tiešsaistē.
Pēc “220.lv” novērojumiem, pandēmijas gads
palielinājis tādu preču grupu iegādi internetā, par kurām iepriekš interese
bijusi mazāka. Piemēram, pērn, salīdzinot ar 2019.gadu, cilvēkus daudz vairāk
interesēja preces mājai – mazā sadzīves tehnika, piemēram, vafeļu pannas,
blenderi, elektriskās zobu birstes, attālinātajam darbam vai mācībām
nepieciešamie aksesuāri, piemēram, bezvadu austiņas, kā arī mēbeles, velosipēdi
un smaržas.
Savukārt trīs preču grupu kategorijas, kuras iedzīvotāji
joprojām aktīvi turpinās iegādāties internetā arī pēc pandēmijas,
“220.lv” ieskatā būs apģērbs un apavi, higiēnas un tīrīšanas preces,
kā arī pārtika.
Pārtikas grozs internetā
Tieši pārtikas attālinātās tirdzniecības apjomu lēcienu
pērn, domājams, nevar noliegt neviens. Īpaši tas bija novērojams pandēmijas
sākumposmā – pagājušā gada martā un aprīlī. Laikā, kad no visām pusēm
iedzīvotājus aicināja bez liekas vajadzības neiet uz vietām, kur pulcējas
nepazīstami cilvēki, ātra pārtikas pasūtīšana tobrīd divos viszināmākajos pārtikas
internetveikalos – “Barbora.lv” un “Rimi” e-veikalā – bija
gluži vai neiespējamā misija. Tas kā sēnēm pēc lietus lika sarasties arī
vairākiem mazajiem pārtikas tirgotājiem internetā.
Pandēmijas sākumu par izaicinošu aģentūrai LETA sauc arī
paši pārtikas tirgotāji.
Mazumtirgotāja SIA “Rimi Latvia” e-komercijas
formāta direktors Didzis Kirstuks prognozē, ka pieprasījums “Rimi”
e-veikalā šogad būs mērenāks un ar ne tik strauju pieaugumu kā 2020.gadā. Viņš
norādīja, ka “Rimi” kopš e-veikala atklāšanas tā attīstībā investējis
vairāk nekā divus miljonus eiro, un arī šogad plānots turpināt e-veikala
attīstību un paplašināt tā kapacitāti.
“[Pandēmijas] ierobežojumi ir ietekmējuši cilvēku
attieksmi pret tiešsaistes pirkumiem, pircēji ir apguvuši, kā tas notiek,
novērtējuši pakalpojuma ērtumu. Nodrošinot kvalitatīvu produktu piegādi,
redzam, ka pircēju pozitīvā pieredze turpmāk arvien vairāk un biežāk ļaus
e-veikalam būt par pārtikas un ikdienas preču pirkumu vietu,” atzina
Kirstuks. Pēc viņa sacītā, pašreiz “Rimi” e-veikalā ir reģistrējušies
vairāk nekā 100 000 lietotāju, un ik dienas veikto pirkumu apjoms ir
desmitkāršojies. Aptuveni 85% klientu e-veikalā iepērkas vairākas reizes
mēnesī.
Tikmēr “Barbora.lv” vadītāja Sanita Bērziņa
aģentūrai LETA stāstīja, ka kopš pagājušā gada “Barbora” piedzīvoja
ļoti strauju izaugsmi, gan ceļot esošo kapacitāti apkalpošanas ziņā, gan arī
paplašinot savu darbību reģionos.
Viņa atzīmēja, ka 2020.gadā “Barboras” apgrozījums
ir audzis 2,3 reizes un no 7,7 miljoniem eiro 2019.gadā palielinājies līdz 17,9
miljoniem eiro pērn. Pagājušajā gadā vairāk nekā trīs reizes palielinājies arī
“Barboras” klientu skaits, bet 3,4 reizes pieaudzis darbinieku skaits
– no 99 darbiniekiem 2019.gadā līdz 339 darbiniekiem 2020.gadā.
“Runājot par nākotni, jau tagad redzam, ka šī brīža
pieprasījums ir augstāks par pagājušā gada attiecīgo periodu, kā arī lielāks
par uzņēmuma prognozēm šim gadam, un mēs paredzam, ka liela daļa esošo klientu
saglabāsies, kā arī turpinās augt jaunu klientu datubāze,” sacīja Bērziņa.
Tādēļ
“Barbora” tuvākajā nākotnē plāno paplašināt savu
piegādes teritoriju.
Darba vairāk arī pakomātiem
Domājot par attālināto tirdzniecību, nevar nepieminēt arī
pakomātus un kurjerus. Šo pakalpojumu sniedzēju slodze pagājušajā gadā pieauga
vairākkārtīgi, un pasūtījumu apmēri nekrītas arī šogad.
Sūtījumu piegādes uzņēmuma SIA “DPD Latvija”
valdes priekšsēdētājs Jānis Grants aģentūrai LETA atzina, ka pandēmijas laikā,
strauji attīstoties e-komercijai, sūtījumu apjoms patiešām ir būtiski audzis.
Kopš pandēmijas sākuma “DPD Latvija” sūtījumu apjoms paku skapju
tīklā ir palielinājies vairāk nekā piecas reizes, salīdzinot ar iepriekšējo
gadu.
“Neskatoties uz līdzšinējo tirdzniecības ierobežojumu
mīkstināšanu, iedzīvotāji joprojām aktīvi izmanto iespēju iegādāties preces
attālināti. Lai gan ir pagājis gads, joprojām sūtījumu apjomi turpina augt, it
īpaši mainoties sezonalitātei,” atzina Grants. Pēc viņa sacītā,
iestājoties siltajam laikam, iedzīvotāji daudz aktīvāk iegādājas ne tikai
ikdienai nepieciešamās preces, bet arī preces savas dzīvesvietas un pagalma
labiekārtošanai, kā, piemēram, dārza mēbeles, bērnu rotaļlaukumus, sporta
inventāru un citas lielizmēra preces.
“Tā ir pandēmijas laika iezīme, ka iedzīvotāji šobrīd
attālināti iegādājas preces, ko iepriekš izvēlējās tikai uz vietas
tirdzniecības vietā. Turklāt iedzīvotāji novērtē, ka tas ir ērti un droši –
lielizmēra preces kurjers pieved turpat pie mājas durvīm, un pašiem vairs nav
jālauza galva par transporta piegādēm,” klāstīja uzņēmuma vadītājs.
Viņš atzīmēja, ka iedzīvotāji šī gada laikā ir iepazinuši
e-komercijas priekšrocības un lietošanas ērtības, kas nereti ietaupa gan laika,
gan finanšu resursus. “Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka līdz ar Covid-19
saslimstības ierobežošanu būtiski kritīsies sūtījumu apjomi. Visticamāk,
iedzīvotāju jauniegūtie attālinātas iepirkšanās paradumi ir uz palikšanu,”
sacīja Grants.
Tikmēr SIA “Omniva” Pārdošanas nodaļas vadītājs
Māris Kuļikovskis aģentūrai LETA stāstīja, ka šogad, salīdzinot ar pagājušā
gada martu, kopējais “Omniva” pasūtījumu skaits ir palielinājies 2,4
reizes. Vislielākais pieaugums – teju 2,8 reizes – redzams tieši B2C segmentā
jeb juridisko personu sūtījumi privātpersonām. Savukārt C2C segmentā jeb
privātpersonu sūtījumi privātpersonām palielinājušies par 66%, un unikālo
sūtītāju skaits pieaudzis par 45%.
