AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) attīstības projektā
“Igaunijas – Latvijas trešais 330kV starpsavienojums” ir pabeigti
visi būvniecības darbi un jaunizbūvētā 330 kV līnija no Igaunijas uz Rīgas TEC-2
Latvijā ir ieslēgta darbā, informē AST interneta mājas lapa.
Ekspluatācijā to plānots nodot līdz
nākamā gada vidum, bet jau no 1. janvāra līnija tiks ņemta vērā, aprēķinot
elektroenerģijas tirgum atvēlētās pārvades jaudas.
“Šī projekta pabeigšana ir
būtisks solis Latvijas un Baltijas energoneatkarības stiprināšanā ceļā uz
elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu 2025. gadā. Jaunās līnijas izbūve ļaus
mums uz rekonstrukcijas laiku atslēgt divas citas savu laiku nokalpojušās
pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados būvētās līnijas no Valmieras uz Tartu un
Tsirgulīnu Igaunijā, lai pēc to pārbūves Latvijas un Igaunijas starpsavienojumi
būtu pilnībā sagatavoti darbam Baltijas sinhronā režīmā ar kontinentālo
Eiropu”, projekta svarīgumu uzsver AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.
Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta
330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas
robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28
kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas
koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru
gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem. Savukārt tālāk līnija ir
izvietota blakus topošajam “Rail Baltica” dzelzceļam. Projekta ietvaros arī
veikta apakšstacijas Rīgas TEC-2 paplašināšana, savukārt Igaunijas pārvades
sistēmas operators “Elering” izbūvēja šīs līnijas daļu Igaunijas teritorijā
līdz 330 kV apakšstacijai Kilingi-Nōmme, un drošai starpsavienojuma darbībai
izbūvēja jaunu 330 kV līniju
Harku-Sindi.
Kopumā 3.starpsavienojuma projekta
izmaksas 330 kV līnijai starp apakšstacijām Rīgas TEC-2 Latvijā un
Kilingi-Nōmme Igaunijā un Igaunijas iekšējai 330 kV līnijai Harku-Sindi ir
170milj. EUR, no kuriem 112 milj. EUR Eiropas Savienības Infrastruktūras
savienošanas finanšu instrumenta (CEF) piešķirtais līdzfinansējums. Latvijā
projekta “Igaunijas – Latvijas trešais 330kV starpsavienojums”
būvniecībā ieguldīti 80 milj. EUR, no kuriem ap 65% ir CEF piešķirtie līdzekļi.
Jaunā līnijas pārvades jauda ir 600
MW, kas papildina pašreizējo Igaunijas – Latvijas šķērsgriezuma pārvades jaudu.
Līdz šim tā nebija pietiekama, lai nodrošinātu pieprasīto elektroenerģijas
tirdzniecības apjomu starp Latviju un Igauniju, kā rezultātā noteiktās stundās
veidojās sastrēgumi un elektroenerģijas cenu starpība. Pilnībā pārvades jaudu
deficītu Igaunijas-Latvijas šķērsgriezumā plānots likvidēt līdz 2024. gadam,
kad noslēgsies līniju Valmiera – Tartu un Valmiera – Tsirgulīna
rekonstrukcijas. Projekts “Igaunijas – Latvijas trešais 330kV
starpsavienojums” ir arī nozīmīgs energoapgādes drošumam un stabilai elektropārvades
tīkla darbībai gan Latvijā, gan arī Baltijā kopumā.
Elektropārvades līnijas
projektēšanas un izbūves darbus veica pilnsabiedrība “EE-LV
Interconnection”, ko veido Latvijas SIA “Elko”, Polijas AS
“SELPOL” un Igaunijas AS “LEONHARD WEISS ENERGY”, savukārt
darbus apakšstacijā RīgasTEC-2 veica “Empower AS filiāle Latvijā”.
Darbs pie jaunās līnijas projekta
tika aizsākts 2012. gadā, iesniedzot pieteikumu Vides pārraudzības valsts
birojam un 2014. gadā tika uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums un notika
projekta sabiedriskās apspriešanas. Balstoties uz AST un “Elering”
kopīgi iesniegto pieteikumu, 2014. gada oktobrī projektam tika piešķirts 65% līdzfinansējums no
Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem (CEF – Connecting Europe
Facility). 2016. gadā tika izsludināts konkurss par projektēšanas un būvniecības
darbiem un Ministru kabinets, ņemot vērā projekta nozīmīgumu, projektam
piešķīra nacionālo interešu objekta statusu. Jaunās līnijas būvniecības
projekts tika aizsākts 2018. gada sākumā, parakstot projektēšanas un
būvniecības darbu līgumu, pirmais balsts pacelts 2019. gada maijā, savukārt
līnijas būvniecība tikai pabeigta 2020. gada decembrī. Ekspluatācijā jauno
līniju plānots nodot līdz 2021. gada vidum.
