Finanšu nozares
asociācijas veiktais eksperiments rāda, ka finanšu krāpšanas mēģinājumam
atsaucas vidēji katrs desmitais uzrunātais*. Visbiežāk cilvēki uzķeras
ziņkārības vai steigas dēļ, vai arī dēļ vēlmes saņemt kādu it kā apsolītu
labumu. Pēc banku aplēsēm pērn ar finanšu krāpšanu saistīto mēģinājumu skaits
Latvijā ir dubultojies. Ievērojami audzis arī izkrāptās naudas apjoms.
Krāpnieki sev par labu izmanto pandēmijas ietekmē plaši
praktizēto attālināto saziņu, kas ar cilvēkiem ļauj vieglāk manipulēt. Īpaši ir
sarosījušies krāpnieki, kuri zvana un iebiedē cilvēkus, uzdodoties par finanšu
uzraugiem vai bankas darbiniekiem un norāda uz nelikumīgām darbībām vai
neapstiprinātiem pārskaitījumiem no konta. Lai mazinātu finanšu krāpnieku
nodarīto kaitējumu, Finanšu nozares asociācija ar tiešsaistes diskusiju “Kā
neuzķerties uz finanšu krāpnieku āķiem?” uzsāks izglītojošu kampaņu “Neuzķeries!
Esi gudrāks par krāpniekiem!”.
Diskusijā runāsim par
to:
- kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un no tiem izvairīties?
- kādas ir krāpnieku pielietotās metodes un kāpēc cilvēki uz
tām uzķeras? - ko dara bankas un tiesībsargājošās iestādes, lai šos
noziegumus mazinātu?
Diskusijas
dalībnieki:
- Oskars Blumbergs,
Finanšu nozares asociācijas IT darba grupas vadītājs, SEB bankas Informācijas
drošības vadītājs - Dmitrijs Homenko,
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks - Andris Saulītis,
Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, sociālantropologs
Diskusijai tiešraidē varēs sekot Finanšu nozares asociācijas
mājas lapā 15. martā plkst. 11.00 –
12.00.
