No 1.marta klātienē
varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien
konceptuāli vienojās Ministru kabinets.
Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.
Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM)
izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus
skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas
pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā
risku analīzē.
EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā
veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē – atļaut visus
pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības
ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt
tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, kā arī darboties varēs
sertificēti speciālisti, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus.
Sākot diskusijas par EM iesniegto priekšlikumu, Ministru
prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka jautājums par skaistumkopšanas
nozari ir emocionāls, tomēr tam ir jārod praktisks risinājums.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu
Latviju; KPV LV) uzsvēra, ka EM nepiedāvā “vērt vaļā vai atvieglot”
skaistumkopšanas nozares darbību, bet gan tiek piedāvāts legalizēt
skaistumkopšanas nozares darbību. “Reti kurš ir tā noaudzis kā ekonomikas
ministrs. Ir dzirdēts, ka cilvēki friziera pakalpojumu saņem virtuvēs un
viesistabās. Beigsim mānīt sevi un sakārtojam šo jautājumu,” aicināja
Vitenbergs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pozitīvi vērtēja EM
priekšlikumu, piebilstot, ka Covid-19 pandēmijai nemazinoties, cilvēkiem ir
pieaugoša nepieciešamība pēc šāda veida pakalpojumiem, lai “viņi varētu
ilglaicīgi funkcionēt”.
Pabriks norādīja uz problēmu, ka skaistumkopšanas
pakalpojumi patlaban tiek sniegti nelegāli, tāpēc valdībai būtu jāatbalsta tādi
ierobežojumi, kurus sabiedrība pieņemtu. Pēc Pabrika domām, EM piedāvā gana
veiksmīgu scenāriju skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniegšanai klātienē.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu
Latviju; KPV LV) norādīja uz līdzšinējo problēmu, kad skaistumkopšanas nozare
darbojas nelegāli, turklāt neievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, kā
arī veicinot ēnu ekonomiku. Ģirģena ieskatā, visiem sertificētiem
skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj strādāt klātienē jau no
nākamās pirmdienas.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) aicināja ministrus
saprast, kuri ir tie skaistumkopšanas pakalpojumi, kas apmierinātu cilvēka
pamata vajadzības, kuras nevar ilgi atlikt. Tāpēc ministrs norādīja, ka VM
atbalsta priekšlikumu no 1.marta ļaut atsākt darbību klātienē friziera,
manikīra un pedikīra pakalpojuma sniedzējiem, stingri ievērojot EM ziņojumā
ietvertās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt par citu
skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu klātienē valdība varētu lemt vēlāk.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs
Perevoščikovs atzina, ka EM ir sagatavojusi “ļoti labu dokumentu”,
vienlaikus viņš uzsvēra, ka labs priekšlikums vēl nenozīmē, ka sniegtais
pakalpojums būs epidemioloģiski drošs. “Jāatceras, ka runa ir par gaisa
pilienu infekciju, bet EM plānā ir maz tādu pasākumu, kas ļautu izvairīties no
saslimšanas, jo šie pakalpojumi tiek sniegti cieši kontaktējoties,”
skaidroja Perevoščikovs.
Epidemiologs uzsvēra, ka svarīgi jebkuru pakalpojumu
sniedzējam ievērot visas drošības prasības, tomēr viņa pieredze liecinot, ka
epidemioloģiskās drošības pasākumi netiek ievēroti un par tiem pat pasmejas.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atgādināja par
iepriekš valdībā panākto vienošanos, ka, lemjot par Covid-19 pandēmijas
jautājumiem, tiek ievēroti pieci pamatprincipi – priekšlikumiem ir jābūt
samērojamiem, atbilstošiem, pamatotiem, paredzamiem un lēmumi tiek pieņemti,
sadarbojoties. Linkaita ieskatā, skaistumkopšanas nozare un EM ar izstrādāto
priekšlikumu ir “izdarījušas savu mājasdarbu”, turklāt šo
priekšlikumu pozitīvi novērtējusi arī VM.
Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu
Latviju; KPV LV) atbalstīja priekšlikumu atļaut skaistumkopšanas nozarei sniegt
pakalpojumus klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos.
Formulējot valdības lēmumu, Ministru prezidents norādīja, ka
tauta ir nogurusi no ierobežojumiem, turklāt Covid-19 tik drīz nepazudīs, tāpēc
Kariņš rosināja mācīties sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem un attiecīgi lemt par
VM priekšlikumu, kas paredz atļaut klātienē darboties atsevišķiem
skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniedzējiem.
“Tas, ko piedāvā VM, ir atvērt skaistumkopšanas nozari
nedaudz lēnāk. Tas nozīmē, ka no aptuveni 8000 nozarē strādājošajiem darbu
varētu atsākt aptuveni 6500 cilvēki jeb lielākā daļa,” norādīja Kariņš.
Valdība ceturtdien atbalstīja EM priekšlikumu, bet, lai tas
stātos spēkā, ministrijai ir jāizstrādā grozījumi noteikumos
“Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības
ierobežošanai” un rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājošie
pakalpojumus klātienē varēs sniegt, ievērojot virkni epidemioloģiskās drošības
prasību, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā,
klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp
pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie
pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma
sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta
mērīšana.
Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība –
25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25
kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja nav
iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar
aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu
sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju
uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju
tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var
tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.
