Septembra pirmajās 20 dienās vidējā elektroenerģijas
biržas cena Latvijā pārsniedza 120 EUR/MWh, liekot pamatu tam, lai šis mēnesis
kļūtu par pirmo Latvijas elektroenerģijas tirgus vēsturē, kurā mēneša vidējā
elektrības cena būs rakstāma ar 3 cipariem. Vienlaikus tā ir par 40 %
augstāka nekā iepriekšējā mēnesī un
aptuveni 3 reizes augstāka nekā
2020. gada septembrī.
Šobrīd gan Latvija, gan visa Eiropa piedzīvo straujāko
elektroenerģijas un citu energoresursu cenu kāpumu aizvadīto dekāžu laikā,
metot nopietnu izaicinājumu gan energoresursu patērētājiem, gan arī to
piegādātājiem, ko nu jau arvien biežāk mēdz dēvēt par “enerģijas
šoku”. Arī Latvijā klientiem jārēķinās, ka mēneša tēriņiem par elektrību
nāksies tērēt par 10 eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Energoresursu cenu šoks
Energoresursu tirgi pasaulē darbojas brīvas ekonomikas
apstākļos, kur resursu cenas nosaka kā pieprasījums, tā arī piedāvājums, un
abus šos aspektus ietekmē ievērojams skaits dažādu faktoru.
Elektroenerģijas cena veidojas, ņemot vērā tās patēriņu,
tirgū pieejamās ražošanas jaudas un to pašizmaksu. Tradicionāli tirgū vispirms
vietu ieņem no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā elektroenerģija (ūdens,
vēja un saules enerģija), savukārt atlikušo nepieciešamo patēriņu nosedz
pieejamās importa iespējas un ražošana no fosilajiem energoresursiem. Šī gada
pirmajos 9 mēnešos apstākļi elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem
energoresursiem nav bijuši labvēlīgi – esam redzējuši pazeminātu vēja un ūdens
enerģijas izstrādi, kā arī šobrīd novērojam zemu ūdens rezervuāru aizpildījumu
Skandināvijā, kas liecina par samazinātu ūdens enerģijas pienesumu arī turpmāko
mēnešu laikā.
Savi izaicinājumi ir arī ražošanai no fosilajiem
energoresursiem, šeit cena ir ļoti atkarīga no ražošanā izmantoto resursu
cenas. Šajā jomā izteikts “antirekordists” ir dabasgāze, kura ir
visplašāk izmantotais fosilais energoresurss enerģijas ražošanā. Dabasgāzes
cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk kā 5 reizes (!), būtiski
sadārdzinot ar dabasgāzi ražotās enerģijas cenu. Apvienojumā ar 2 reizes
pieaugušajām CO2 izmešu kvotu cenām tas veido zināmu “šoka
terapiju” no dabasgāzes ražotās enerģijas gala cenām.
Pie būtiskākajiem dabasgāzes cenu ietekmējošiem faktoriem
varam minēt salīdzinoši auksto un ilgo aizvadīto ziemu, zemos dabasgāzes
krātuvju aizpildījuma līmeņus, kā arī konkurenci par sašķidrinātās dabasgāzes
piegādēm starp Eiropu un Āziju, kur novērojama enerģētikas nozares
transformācija, aizstājot ogļu ģenerācijas jaudas ar enerģijas ģenerāciju no
videi draudzīgākās dabasgāzes.
Tādēļ jau šobrīd redzam, ka elektroenerģijas cena kopš šī
gada sākuma, salīdzinot ar 2020. gada 9 mēnešiem ir pieaugusi par vairāk
nekā 120 %, un ir visnotaļ droši, ka pēc 2020. gada, kurš ir bijis
vislētākais gads enerģētikā, 2021. gads sekos kā absolūtais
elektroenerģijas cenu rekordists kopš Latvijas pievienošanās Ziemeļvalstu NordPool elektroenerģijas biržai.
Tāpat arī citur Eiropā – Francijā elektroenerģijas cena
kāpusi divarpus reizes, Vācijā tā pēdējo 20 gadu laikā sasniegusi augstāko
vidējo līmeni, arī Nīderlandē un Polijā cena palielinājusies par vairāk nekā
divām reizēm.
Vai tas uz ilgu?
Rudens un ziema ir periods, kad energoresursu patēriņš ir
izteikti augstāks. Vienlaikus zemie dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeņi
palielina spiedienu uz šī resursa cenu un arī pieejamību gada aukstajos
mēnešos. Arī ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem šie mēneši nav izteikti
ražīgākā sezona. Tādēļ tuvāko mēnešu prognozes neuzrāda iepriecinošu ainu un
apstākļus, kas ļautu cerēt uz būtisku resursu cenu kritumu. Nevar noliegt, ka
būtiska ietekme uz globālo enerģijas resursu tirgu var atstāt arī laika
apstākļi nākamajā ziemā.
Mēs nevaram mainīt pasauli, bet pasaule var mainīt mūs
Mūs sagaida ziema, ko pavadīsim ar salīdzinoši augstām
energoresursu cenām, kas ietekmēs ne tikai mūsu ikdienas tēriņus par
elektroenerģiju, bet arī dabasgāzi un apkuri. Neviena no šo pakalpojumu cenām
nav atrauta no kopējās tirgus realitātes, un agrāk vai vēlāk tā ietekmē visu šo
pakalpojumu cenas un mūsu izdevumus par tiem.
Viena no arvien populārākām tendencēm, kas daļai sabiedrības
ir atbilde uz globālajiem satricinājumiem – sākt no elektroenerģijas patērētāja
kļūt par tās ražotāju. Vairāk nekā divas reizes pieaugušais Latvijas
mājsaimniecību un uzņēmumu uzstādīto saules paneļu skaits 2021. gadā
liecina, ka – jo vērtīgāka ir enerģija, jo ātrāk atmaksājas ieguldījums, pašam
kļūstot par tās ražotāju. Saprotu, ka šāda perspektīva pieņemama ne katram,
tomēr ir lietas, ko katrs varam censties veikt arī bez kapitālieguldījumiem.
Visvērtīgākā kilovatstunda ir tā, kas ir palikusi
neiztērēta. Aplēses liecina, ka, precīzi izvērtējot un pielāgojot savus elektroenerģijas un siltuma izmantošanas
paradumus, ir iespējams samazināt patērētās enerģijas daudzumu par 10 % un
par vēl vairāk. Tādēļ savu enerģijas lietošanas paradumu izvērtēšana,
izvairīšanās no nelietderīgas elektrības vai siltuma tērēšanas, jebkuru citu
energoefektivitātes pasākumu veikšana savos mājokļos vai uzņēmumos šajā ziemā
būs ar daudz augstāku atdevi nekā jebkad iepriekš.
