
FOTO: IVARS BOGDANOVS
Kopš Kristīnes Rikmanes ģimene audzē puķuzirņus – un tie būs jau aptuveni 25 gadi –, šie pastelīgo toņu un smaržas ziedi no modes nav izgājuši. Kā gan izlaidums bērnudārzā vai skolā bez aromātiskiem neskaitāmu rozā nokrāsu pušķiem?!
Novārtā atstāt nedrīkst
No malas varētu šķist – skaists gan tāds darbs ar puķuzirņiem. Taču Kristīne Rikmane atklāj, ka sezonas laikā nekam citam brīvu brīžu un spēka neatliek: “Puķuzirnis ir kā tāda govs mājās. Nevari nevienu dienu atstāt novārtā. Ja negriez ziedus, tad tu to sien – atļausi ziedkātam nokārties, tas būs līks un greizs, un nevienam nebūs vajadzīgs.”
Kristīne audzē tikai lielziedu puķuzirņus, kas speciāli paredzēti grieztajiem ziediem. Tie, ar kuriem labprāt priecējam acis piemājas puķudobēs, ir smaržīgie ar mazākiem, toties salīdzinoši aromātiskākiem ziediem. Jāteic gan, ka arī lielziedu puķuzirņu siltumnīcā reibināja neuzbāzīgs, teju ēterisks parfīms. Vissmaržīgākie esot balto un citu gaišo krāsu šķirņu puķuzirņi. Tumšajiem smaržu kompozīcija nemanāmāka.
Siltumnīcā latviska “kompānija”
Puķuzirņu sezona sākas jau februārī, kad zirņus sēj podiņos. Aprīlī, sākoties siltākam laikam, tos stāda zem seguma, jo trauslie ziedu “taureņi” ir ļoti jutīgi pret lietu. Uz ziedlapām tikušās ūdens lāses atstāj neglītas pēdas. Savukārt saspringtais ziedēšanas laiks tiem ir no aptuveni maija otrās puses līdz jūnija beigām. Ir gan bijuši gadi, kad vēl pirmajā septembrī var sagriezt puķuzirņu pušķi, taču vasaras otrajā pusē aktuālāki kļūst citi ziedi.
Kristīne puķuzirņu sēklu iegādājās audzētavā “Mazā dārzniecība”, kur tiek arī selekcionētas jaunas puķuzirņu šķirnes. Kristīnei patīk, ka tām doti gan skanīgi latviešu vīriešu un sieviešu vārdi, gan citi latviski nosaukumi, piemēram, ‘Edžus’, ‘Daina’, ‘Inese’, ‘Garais Valdis’, ‘Savai zemītei’. Sēklas šajā dārzniecībā var iegādāties ikviens interesents. Kristīnes siltumnīcās šogad zied dažādu šķirņu sajaukums. Starp vietējiem puķuzirņiem aug tikai viens “ārzemnieks” – bēbīšrozā ‘Baby girl’.
Cenu diktē kāts, ne zieds
Lai puķuzirņi veiksmīgi sadīgtu, Kristīne tos iepriekšēja vakarā aplej ar siltu ūdeni (maksimāli līdz 70 grādiem). No rīta ūdeni nolej un zirņus savīsta lupatiņā vai marlē, lai tie sadzen asniņus. Puķuzirni nedrīkst iekaltēt. Puķuzirņu dēstu audzēšanai der tomātu kūdra. Katrā kūdras trauciņā audzētāja liek divus zirņus – lai vismaz viens ar garantiju uzdīgtu. Paaugušos dēstus nogalotņo, lai veidojas pazarītes un daudz skaistu ziedu. Aprīlī, kad jau ir stabili plusi, tāpat pa pāriem kā auguši tie tiek iestādīti pastāvīgā vietā. Ja kādā podiņā izaudzis tikai viens dēsts, tad tam tiek piemeklēts pāris. Kristīne piebilst, ka puķuzirnis ir izturīgs un nelieli mīnusi tam nekādu skādi nenodara. Vienā siltumnīcā tiek izstādīti vairāk nekā 300 stādu podiņi. Šis darbs aizņemot divas dienas – pirmajā tiek sagatavota augsne, otrajā puķuzirņiem sākas jauna dzīve siltumnīcā. Stādījumi aprīkoti ar pilienlaistīšanu. Kad uznāca lielais maija karstums, siltumnīcas sienas tika izņemtas, citādi ziedi svelmē būtu “izcepušies”. Augstā temperatūra gan ziedu ražu jau pabojājusi, jo ātri izziedina ziedus, neļaujot ziedkātiem izaugt garākiem. Lai cik paradoksāli tas neaizklausītos, puķuzirņa cena atkarīga no kāta garuma. Kristīnei citu gadu tie bijuši pat 80 centimetrus gari. Tas diktē cenu, jo ļauj izveidot izvērstāku, lielāku pušķi.
Puķuzirņi var izaugt līdz pat diviem metriem. Kristīne tiem ļauj stiepties tiktāl, cik tos var ērti atsiet un griezt. Parasti uz to brīdi sezona jau arī esot izskaņā.
Patīk “aukstas kājas un karsta galva”
Puķuzirnim patiks smilšmāla augsne, tāpat jāatceras tas pabarot. Augšanas laikā jāuzmana, lai neuzbrūk kaitēkļi vai slimības, piemēram, vīte. Viens no postītājiem ir smecernieks, kurš jaunam augam izdur gan ziedus, gan nograuž lapas. Puķuzirnis vārīgāks ir tieši jauna stāda stadijā, kad jau paaugas, – ķibeles tam gadās retāk. Puķuzirņu selekcionārs Mārtiņš Maltenieks teicis, ka zirnim patīk “aukstas kājas un karsta galva”. To mierīgi var pa tiešo laistīt ar auksto dziļurbuma, akas vai krāna ūdeni atšķirībā, piemēram, no tomātiem. Savukārt ziedu daili vislabāk baudīt saulainā dienas vidū.
Kristīne vidēji stundā var sagriezt nedaudz vairāk kā 20 buntītes – katrā no tām ir 21 kāts. Griešanai der tikai tāds ziedkāts, kuram ir vismaz trīs atvērušies, kā tos dēvē Kristīne, zvaniņi. Kam mazāk – tos buntītē liek nepieskaitot. Kad sagriezts jau labi daudz, ziedi tiek nesti atdzerties. Šo posmu izlaist nekādi nedrīkst, pretējā gadījumā puķuzirnis skumīgi saļims. Tad var doties griešanu turpināt. Tā kā buntītēs liek vienāda garuma ziedkātus, tad apmēram tikpat daudz laika, cik patērē griešanai, vajadzīgs arī ziedu šķirošanai. Tātad, lai sagrieztu 100 buntītes, vajag ap piecām stundām plus vēl tikpat – šķirošanai. Ja kāds kāts pilnziedā palaists garām, to pēc tam bez žēlastības izplūc, lai neveidotos sēklas, kas mazina ziedēšanu.
Pieprasītākā ir rozā krāsa
Arvien pieprasītākie ir rozā krāsas puķuzirņi – te gan jau pieminētā ‘Baby girl’, gan ziedražīgā laškrāsas ‘Inese’, kurai gari kāti, ķekaros pieci līdz seši ziedi un cilvēkiem tik tīkamais ziedlapu kruzulis, gan maigi lašsārtā ‘Anda’ u. c. Pēc rozā piekrišanas ziņā seko gaiši violetie, piemēram, šķirne ‘Niks’. Kristīne priecājas, ka pēdējos trīs četros gados cilvēkiem sākuši patikt arī krāsaini pušķi, kur ir jau iecienītās krāsas un pa kādam spožākam akcentam. Agrāk tādus pirka ļoti negribīgi. Arī viņai pašai tie patīk vislabāk. Veidojot raibās buntītes, jāraugās, lai spožās krāsas vienmērīgi izkārtotu visās pušķa pusēs. Vienas pašas tumšās (piemēram, melni violetais ‘Garais Valdis’, tumši sarkanais ‘Latvian Red’) un spilgtās (piemēram, ugunīgi sarkanā ‘Katrīna’) šķirnes, kā arī raibziedu puķuzirņi (piemēram, bagātīgi ziedošais ‘Mars’ ar baltiem ziediem, kurus rotā sarkans punktējums un maliņa) izvēlas tikai retais cienītājs. Puķuzirņu pasaulē ir kāda pagaidām vēl neaizsniegta krāsu virsotne – dzeltenā. Ja vien kādam izdotos to “iedabūt” puķuzirņa taurenī, miljonāra statuss garantēts. Kristīne rāda krēmīgi dzeltenus ziedus – tas esot dzeltenākais, kas pašlaik pieejams.
No lielziedu puķuzirņiem var ievākt arī sēklas, taču pastāv iespēja, ka tie nākamajās sezonās sašķelsies, proti, izziedēs tajā krāsā, no kuras konkrētā šķirne iegūta. Arī Kristīnei siltumnīcā šur tur mana šī dabas untuma sekas – maigi rozā puķuzirnis pēkšņi «izdomājis» izziedēt violets. Audzētāja sējamo katru gadu iegādājas no jauna, jo lielākās un kvalitatīvākās sēklas ir pirmajos ziedos, bet tas nozīmē, ka puķuzirni nedrīkst griezt. Turklāt, kad aug dažādas šķirnes blakus, nevar īsti saprast, kuras sēklas esi ievācis.
Pēc Jāņiem – tradicionālā akcija
Kristīnei savā laikā bija plaša puķu saimniecība, kur no agra pavasara līdz pat rudenim bija ziedi, ko tirgot. Tagad palikuši vien puķuzirņi, turklāt arī to apjoms samazināts tā, lai var iztikt bez palīgstrādniekiem. Kāpēc atstāti puķuzirņi? Atbilde vienkārša – jo tie ir praktiski vienīgie ziedi, kas nekonkurē ar puķaudzēšanas lielvalstu produkciju. Kaut reiz agrā pavasarī Kristīne manījusi poļu puķuzirņus, taču nedz kvalitātes, nedz apjoma ziņā vietējo izaudzētos tie nevar pārspēt. Turklāt Kristīne, ja tā var teikt, nāk no Bauskas puķuzirņu “mafijas” – tos audzē arī viņas plašā ģimene. Agrāk pašiem bijis savs ziedu veikals, tagad gan nodarbojas tikai ar dārzkopību.
Kristīne ir apguvusi arī floristiku, tāpēc var ne tikai izaudzēt ziedus, bet arī tos skaisti sakārtot. Viņas florista portfolio ir gan krāšņi līgavu un jubileju pušķi, gan noformējumi kāzu automašīnām u.c. Ir pircējs, kurš ik gadu pie Krīstīnes iegādājas krāsainu un grandiozu puķuzirņu klēpi, nežēlojot tam prāvu naudas summu.
Kristīne kliedē mītu, ka puķuzirņi ir tādas puķes viendienītes. Svarīgi esot ziedu vāzi neturēt tiešos saules staros un caurvējā. Ja puķuzirņi stāvēs pavēnī un vēsākā telpā, tie priecēs līdz pat piecām dienām. Arī no puķuzirņu vainaga Jāņos nav ko baidīties. Ja puķuzirnis pēc nogriešanas dabūjis labi atdzerties, tas greznos jāņotāja galvu līdz pat rītausmai.
Kaut ziedu Kristīnes ikdienā netrūkst, tos viņa ar prieku saņem arī dāvanā. Tiesa, puķuzirņus viņai nepasniedz, bet izvēlas rozes, lilijas un citas puķes.
Pēc Jāņiem, kad puķuzirņu sezona izies finiša taisnē, Kristīne sola izsludināt jau tradicionālo akciju – brauc, griez ziedus, kuri patīk, un tik, cik vari noturēt rokā, par pieciem eiro. Ir dāmas, kas ar gudru ziņu uz šo pasākumu paaicina līdzi džentlmeņus ar īpaši platām plaukstām.





— Kristīne Sēnele