Trešdien, 13.
janvārī, finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar skaistumkopšanas nozares
pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālo situāciju un meklētu atbalsta risinājumus
nozarē strādājošajiem saistībā ar noteiktajiem Covid-19 drošības pasākumiem,
informē Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde.
Analizējot līdzšinējo situāciju ar pieteikšanos atbalstam,
kā arī ņemot vērā samērā zemo aktivitāti tieši skaistumkopšanas nozarē, tikšanās
laikā tika pārrunāts, kā mudināt strādājošos pieteikties atbalstam un kā
vienkāršot pieteikšanās procesu.
“Skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām
nozarēm Covid-19 krīzē, turklāt, atšķirībā no pagājušā gada novembra un
decembra, šā gada janvārī šīs nozares darbība būs pilnībā ierobežota. Nozarē
strādā aptuveni 9000 speciālistu, tomēr atbalstam līdz šim pieteikušies tikai
pusotrs tūkstotis. Redzējām, ka nepieciešams steidzami risināt šo jautājumu,
tādēļ pilnveidosim informēšanu par pieteikšanos atbalstam, kā arī veidosim
nozarei specifisku atbalsta pasākumu, lai sniegtu atbalstu,” norāda finanšu
ministrs Jānis Reirs.
Finanšu ministrija sadarbībā ar nozares asociācijām sākusi
darbu pie speciāla atbalsta instrumenta izstrādes, jo nozarē strādājošo
struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu
režīmos. Piedāvātais risinājums paredz palīdzības atbalstu ārkārtējās
situācijas laikā darba ņēmējam, individuālajam komersantam, pašnodarbinātajai
personai vai patentmaksātājam, kas sniedz friziera, manikīra un pedikīra,
kosmētiķa, kosmetologa un masiera pakalpojumus. Plānots, ka pabalsta apmērs būs
ne mazāks kā 500 eiro.
Tam varēs pieteikties darba ņēmēji (tajā skaitā atbalsta
personāls), kas bija nodarbināti 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī pie
darba devēja, kas sniedz friziera, manikīra un pedikīra, kosmētiķu un
kosmetologu, masieru pakalpojumus, kā arī pašnodarbinātās personas un
patentmaksātāji, kas sniedza friziera, manikīra un pedikīra, kosmētiķu, kosmetologu,
masieru pakalpojumus 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī.
“Vēlos izteikt atzinību ministram Jānim Reiram par
iniciatīvu tikties ar nozari un augstu vērtēju, ka šajā tikšanās reizē tika
pieaicināti arī pārstāvji no VID, kas ļāva operatīvi saskatīt potenciālos
klupšanas akmeņus un reizē mēģināt rast risinājumu, ieviešot jebkādu jaunu
atbalsta modeli krīzē cietušajai nozarei. Protams, ka līdz galam netika rastas
atbildes, kas viestu skaidrību par iespējamiem situācijas pavērsieniem
ilgtermiņā, ja nozarei tiks liegts atsākt darbību arī pēc 25. janāra. Pozitīvi
ir tas, ka, ieilgstot ārkārtējās situācijas apstākļiem, veidojas sadarbības
mehānismi starp attiecīgajām institūcijām un nozari, kā arī izkristalizējās
vājie posmi nozares iekšienē. Domāju pozitīvi – aktīvi sadarbojoties, redzu
iespēju pamazām sakārtot nozari ilgtermiņā. Uzskatu, ka nozarei ir jāatļauj
strādāt, ievērojot visus epidemioloģiskos ierobežojumus, jo pretējā gadījumā
tiek radīts mehānisms, kas radīs pilnīgi neredzamu, nekontrolējamu nozares
darbību. Tas var rezultēties, kā minimums, ar nekontrolētu infekciju
izplatīšanos valstī. Jāsaprot, ka neviens atbalsta mehānisms nevar aizstāt
cilvēkiem savu profesionālās darbības veikšanu un līdz ar to arī normālus
ienākumus un dzīves kvalitāti,” tā Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas
vadītāja Sabīne Ulberte.
“Ļoti ceru, ka valdības labie nodomi tiešām realizēsies
dzīvē. Šajā reizē vairāk tika runāts tieši par atbalstu pašnodarbinātajiem un
patenta maksātājiem. Svarīgi, lai pabalsti neiestrēgst “birokrātijas režģī”.
Tāpēc aicinu nozarē nodarbinātos aktīvi pieteikties atbalstam, nebaidīties
runāt, rakstīt, lai kopīgi atrisinātu problēmas. Mani vairāk satrauc tieši pati
nozare, jo aizliegums sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus ir ieildzis un nav
saprotams, kad tas beigsies. Nozares uzņēmumi krīzi pārcieš jau no pandēmijas
sākuma šā gada martā – uzņēmumu darbība
vai nu vispār tika apstādināta, vai tika strādāts stingru ierobežojumu
apstākļos. Ir jādomā par atbalstu
ilgtermiņā, lai skaistumkopšanas nozare spētu atjaunot darbu un nezaudētu
konkurētspēju arī pēc ierobežojumu atcelšanas,” norāda Latvijas Kosmētiķu un
Kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.
Tikšanās laikā tika panākta vienota izpratne, ka
nepieciešams nozarē strādājošos informēt gan par saimnieciskās darbības
reģistrācijas jautājumiem saistībā ar šogad ieviestajām izmaiņām uzņēmējiem,
gan par pieteikšanos atbalsta pasākumiem. Jau tuvākajā laikā sadarbībā ar
Valsts ieņēmumu dienestu (VID) tiks organizēti vebināri, sniedzot atbildes uz
nozares pārstāvjus interesējošajiem jautājumiem.
Jāatgādina, ka vēl līdz 15. janvārim, izmantojot VID
Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, ir iespējams pieteikties dīkstāves
atbalstam par decembri.
