Nesen saistībā ar Valsts kontroles veikto pārbaudi Nodarbinātības valsts aģentūrā šī institūcija nokļuva masu informācijas līdzekļu uzmanības centrā.
Valsts kontrole aģentūrai pārmet 2009. gadā nepamatotu līdzekļu izšķērdēšanu. Bezdarbnieku apmācībai esot iztērēts daudz naudas, bet no tā labuma nekāda. Pārkvalificētie bezdarbnieki tik un tā turpinot dzīvot bez darba.
Vai tiešām dažādu kursu organizēšana darba meklētājiem ir bijusi bezmērķīga un nevajadzīga naudas izsviešana, to vēlējos noskaidrot sarunā ar Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles vadītāju Ernu Pormeisteri.
Svarīgs arī psiholoģiskais faktorsFiliāles vadītāja atzīst, ka pērn tiešām bezdarbniekiem bijis daudz iespēju mācīties. Viņi varēja paaugstināt kvalifikāciju, piedalīties subsidētas nodarbinātības pasākumos, kā arī iesaistīties 100 latu stipendiātu projektā.
“Pērn bezdarbs strauji palielinājās visā bijušajā Valkas rajonā. Ja 2008. gada novembrī bezdarba līmenis sasniedza septiņus procentus, tad 2009. gada beigās tas jau bija 19,2 procentu liels. Tomēr arī šādā situācijā pērn 813 cilvēku spēja atrast darbu. Daudziem tas izdevās iegūtās jaunās kvalifikācijas dēļ,” stāsta E. Pormeistere.
Pērn Valkas filiālē reģistrētajiem bezdarbniekiem bija iespēja apgūt lokmetinātāja, apdares darbu strādnieka, autoatslēdznieka, aukles, grāmatveža, pavāru, konditoru un citas profesijas. Šo iespēju izmantoja 215 cilvēki. ” Spektrs, kā redzams, ir plašs.
Esam apmācījuši arī topošās pārdevājas, par ko tagad saņemam Valsts kontroles aizrādījumu. Domāju, tas ir nevietā, jo toreiz bija cita situācija. Mūsu pilsētā tika atvērti vairāki lieli veikali, savukārt Igaunijas pusē pie Latvijas robežas durvis vēra veikals “Selver”.
Valkā kā pēdējās atvērās tirgotavas “Walk” un “Cento”. Īpašnieki vēlējās profesionālas pārdevējas un mēs interesentēm rīkojām kursus. Iespējams, ka ne visas kursu beidzējas aizgāja darbā uz veikaliem, bet aģentūra nevar piespiest personas strādāt kādā profesijā. Kursi bija tādēļ, ka mums vajadzēja ievērot darba devēju pieprasījumu.
Pēc kāda laika dažas tirgotavas beidza pastāvēt, bet tā jau nav mūsu vaina,” saka E. Pormeistere. Viņa piebilst, ka ļoti svarīgs ir arī psiholoģiskais faktors. “Es nezinu, vai labāk būtu, ja cilvēki slīgtu depresijā starp četrām sienām. Ir svarīgi, lai viņi justos vajadzīgi, atrastos sabiedrībā un iegūtu papildu izglītību, jo grūti pateikt, kas nākotnē var noderēt,” spriež E. Pormeistere.
Jāuzrāda darba devēja vēstuleAtgādinu, ka Valsts kontrole pārmetusi aģentūrai arī nelietderīgu līdzekļu izlietojumu, īstenojot programmu “B klases autovadītājs”. Šādi kursi notika arī Valkā. E. Pormeistere informē, ka šīs programmas ietvaros Valkā ir apmācīti 46 bezdarbnieki, no kuriem 24 jau nokārtojuši eksāmenu un saņēmuši autovadītāja apliecību.
“Lai pieteiktos šiem kursiem, ir nepieciešama darba devēja vēstule. Tā ir kā apliecinājums, ka kursantam būs darbs, ja viņš iegūs autovadītāja tiesības. Mēs neesam tiesīgi pārbaudīt, kādas patiesībā ir darba devēja un ņēmēja attiecības,” skaidro E. Pormeistere.
Viņa piebilst, ka ir cilvēki, kuri pēc kursu pabeigšanas vēl nesteidzas uz Ceļu satiksmes drošības direkciju kārtot eksāmenu, bet gaida pavasari, jo ziemā pa ledainām ielām baidās braukt.
