Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav tikai nākotnes vīzija, tas jau ir kļuvis par būtisku rīku, kas var uzlabot valsts pārvaldes darbību. Tā izmantošana ļauj sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvākus un ātrākus pakalpojumus, pieņemt pamatotākus lēmumus un samazināt izmaksas. Ir iestādes, kur šos rīkus jau izmanto, tomēr ir skaidrs, ka nākotnē to pielietojums valstī tikai pieaugs.

Lai iegūtu skaidrāku priekšstatu, saskatītu iespējas un izgaismotu izaicinājumus, Valsts kontrole veica situācijas izpēti par MI ieviešanu un izmantošanu valsts pārvaldē. Situācijas izpēte veikta arī citās valstīs – Izraēlā, Igaunijā, Francijā, Itālijā, Lietuvā, Ziemeļmaķedonijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Šveicē. Par situāciju Latvijā Valsts kontrole ziņojumu jau sagatavojusi, bet kāda ir situācija citviet, varēs uzzināt un arī salīdzināt gada nogalē. “Valsts kontroles ieskatā, būtiski izstrādāt vienotu MI attīstības stratēģiju valsts pārvaldē, noteikt skaidru atbildību par MI ieviešanas koordināciju, izveidot kopīgu pieeju risku pārvaldībai un drošai izmantošanai, kā arī nodrošināt ieguldījumu un rezultātu uzskaiti, kas būtu caurskatāma. Tomēr tikpat svarīga loma MI ieviešanā un attīstībā valsts pārvaldē ir arī katrai valsts pārvaldes iestādei, kas šīs tehnoloģijas var izmantot ikdienas darbā un pakalpojumu sniegšanā,” skaidro Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Situācijas izpētes laikā Valsts kontrole veica valsts pārvaldes iestāžu aptauju ar mērķi labāk izprast, kā MI tehnoloģijas savā darbā izmanto vai plāno izmantot valsts pārvalde, kā arī apzināt šķēršļus to ieviešanai un izmantošanai. Aizpildīt aptauju par pieredzi MI ieviešanā un izmantošanā tika aicinātas 119 iestādes. No tām atbildes sniedza 83 iestādes. Aptaujā atklājās, ka 17 % iestāžu aktīvi izmanto MI risinājumus, savukārt vēl 22 % plāno tos tuvākajā laikā ieviest. “Vai tas ir labi vai slikti, un vai šim procentam būtu jābūt lielākam? Droši vien. Mūs priecē, ka 22 % iestāžu plāno izmantot MI risinājumus, taču 55 % atzīst, ka viņiem nav skaidra plāna par MI izmantošanu, kas rada zināmas bažas,” stāsta I. Bādere.

Ceļā uz efektīvāku pārvaldi

Izmantotie risinājumi ietver dokumentu tulkošanu, informācijas meklēšanu, datu analīzi un klientu apkalpošanas atbalstu, tostarp virtuālos asistentus. Iestādes sagaida, ka MI palīdzēs samazināt pakalpojumu sniegšanas laiku un uzlabos kvalitāti. 41 % iestāžu, kas jau izmanto MI risinājumus, ir konstatējušas produktivitātes pieaugumu. “Lai šis procents būtu lielāks, galvenie šķēršļi ir finanšu trūkums, drošības riski, vadlīniju trūkums un neskaidrības par juridiskajiem jautājumiem. Ieviešot šos risinājumus, satraukumu rada arī datu un kiberdrošības pārvaldība, darbinieku prasmes un nepieciešamais finansējums,” saka I. Bādere, piebilstot, ka pēc situācijas izpētes rezultātiem nav jāuztraucas, jo ir pārliecība, ka nekas nav nokavēts. “Esam vienā laivā ar visu pasauli, un, lai šos procentus palielinātu un rīkus izmantotu aktīvāk, tas ir tikai jautājums par mērķtiecīgu rīcību,” saka Valsts kontroles pārstāve.

Tās iestādes, kuras ieviesušas šo risinājumu, atklājušas, ka lielākajai daļai izmaksas nepārsniedza 10 000 eiro. Ir arī lielākas izmaksas, bet tās saistītas ar specifiskiem un individuāli pielāgotiem projektiem, tādēļ šīs lielās izmaksas ir pamatotas. Piemēram, viens respondents norādījis, ka MI risinājuma ieviešanas izmaksas bija no 100 000 līdz 250 000 eiro.

Stratēģijas un datu trūkums

Situācijas izpētes rezultāti liecina, ka valsts pārvaldē trūkst vienotas MI attīstības stratēģijas un vienotas izpratnes par terminoloģiju. Analizējot nozares, secināts, ka tikai dažās ir iezīmēta MI attīstīšana. Tomēr bez skaidras stratēģijas un koordinācijas palielinās risks ne tikai neizmantot tehnoloģiju potenciālu, bet arī risks par drošības un ētikas jautājumu neievērošanu.

Datu pieejamība un kvalitāte ir būtisks priekšnoteikums MI attīstībai. Latvijā normatīvajā regulējumā ir noteikti vispārīgi principi un noteikumi datu izplatīšanai un apmaiņai, bet trūkst konkrētas valsts datu stratēģijas, pie kuras izstrādes šobrīd strādā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Lai veicinātu inovatīvu risinājumu ieviešanu, valstij ir jānodrošina pieejamība kvalitatīviem datiem, jāveicina datu atkārtota izmantošana un starpiestāžu datu apmaiņa, kā arī jāattīsta vide un infrastruktūra, kas ļautu apstrādāt lielus datu apjomus drošā un uzticamā veidā.

Digitālais briedums un cilvēkkapitāls

Vienlaikus Latvijā trūkst augsti kvalificētu MI speciālistu. Tāpēc, lai sekmētu tehnoloģiju ieviešanu valsts pārvaldē, mērķtiecīgi jāattīsta digitālās prasmes, jāveido sadarbība ar augstskolām un pētniecības institūcijām, kā arī jāstiprina mācību programmas valsts sektorā.

MI risinājumu ieviešana ir iespējama, ja vide (cilvēku prasmes, datu pieejamība, infrastruktūra u. tml.), kurā tie ieviešami, ir tam gatava. Vidi, kurā var tikt ieviesti MI risinājumi, palīdz novērtēt digitālā brieduma testi. Digitālo briedumu veido un mēra, apzinot dažādus rādītājus, kas raksturo tādus aspektus kā valsts digitālo pakalpojumu pieejamība, IKT infrastruktūra, digitālās prasmes (iedzīvotāju, privātajā sektorā un valsts pārvaldē nodarbināto), datu pārvaldība, spēja ieviest inovatīvas tehnoloģijas un risinājumus. Atbilstošs digitālais briedums ir viens no priekšnosacījumiem MI risinājumu ieviešanai valsts pārvaldes ikdienā. Atbilstoši novērtējumiem par Latvijas stiprajām pusēm var uzskatīt pieejamos valsts pārvaldes digitālos pakalpojumus un atvērto datu pieejamību.

Tomēr kopumā Latvija uzrāda sliktākus rezultātus nekā Lietuva un Igaunija, turklāt gadu laikā atpaliekot arvien vairāk. I. Bādere atzīst – tas nav labs signāls. Kā vājās puses tiek novērtēta inovācijas spēja un cilvēkkapitāls (IKT absolventi, iedzīvotāju digitālās prasmes).

Nekas nav nokavēts

Paredzams, ka tuvākajos gados MI attīstībai valsts sektorā tiks veikti ievērojami ieguldījumi, tomēr šobrīd nav izveidots skaidrs mehānisms, kas ļautu sekot līdzi ieguldījumiem un to rezultātiem tieši MI risinājumu jomā. Ieguldījumu uzskaite ļautu ne tikai izvērtēt ieguldījumu atdevi, bet arī to, vai pēc šo risinājumu ieviešanas faktiski pieaugusi iestāžu efektivitāte un produktivitāte.

Secinājums – nokavējuši neko neesam, taču jāstrādā mērķtiecīgāk. “Nepieciešams skaidrs redzējums un stratēģija, bet vispirms katrai iestādei ir jāgrib ieviest MI risinājumus. Katrā iestādē vajadzētu būt “trakajam zinātniekam”, kas aizraujas ar inovācijām, tās ievieš un pilnīgi deg par šo procesu. Ja iestādes pašas neuzņemsies šo atbildību, pat vislabāk izstrādāta stratēģija nespēs panākt pārmaiņas. Stratēģija ir nepieciešama, bet iniciatīvai un entuziasmam ir jābūt katrā iestādē,” pauda I. Bādere.

Pieredze iegūstama, tikai darot, – nav vērts gaidīt, kad citi kolēģi iegūs pieredzi, lai tad pievienotos, jo tad var daudz ko nokavēt. Ir jāiet uz priekšu un jāuzņemas iniciatīva. Tomēr jāapzinās, ka mākslīgā intelekta ieviešana ir ilgtermiņa process, un tas prasīs pacietību, jo būs nepieciešams laiks un rūpīga testēšana, lai sasniegtu vēlamos rezultātus.

Agita Bērziņa

Eiropas Savienības līmeņa dokumentos ietvertas šādas MI definīcijas:

■ MI ir sistēmas spēja pareizi interpretēt ārējos datus un modelēt cilvēkiem līdzīgas uzvedības, piemēram, saprātīgu izturēšanos, mācīšanās spējas, plānošanu un radošumu;

■ MI ir sistēmas, kas izrāda viedo uzvedību, analizējot apkārtējos apstākļus un veicot darbības, lai

■ zināmā mērā neatkarīgi – sasniegtu noteiktus mērķus;

■ MI ir mašinizēta sistēma, kura projektēta darboties ar dažādiem autonomijas līmeņiem, kura var pēc ieviešanas būt adaptīva un kura eksplicītiem vai implicītiem mērķiem secina no informācijas, ko tā saņem, kā ģenerēt iznākumus, piemēram, prognozes, saturu, ieteikumus vai lēmumus, kas var ietekmēt fizisko vai virtuālo vidi.

Problēmas MI ieviešanā:

1. Latvijā trūkst vienotas stratēģijas MI attīstībai un drošai izmantošanai valsts pārvaldē;

2. Starptautiskajos novērtējumos, kas mēra attīstību MI jomā, iegūstam zemākas vietas nekā Lietuva un Igaunija;

3. Nav izveidots mehānisms MI risinājumu izmaksu un rezultātu uzskaitei un uzraudzībai.

Termins “mākslīgais intelekts” tika ieviests un tiek izmantots jau kopš 1956. gada, ar to apzīmējot datorzinātnes apakšnozari, kas nodarbojas ar intelektuālas uzvedības automatizāciju. MI definē arī kā pētījumus, kā likt datoriem darīt lietas, ko pašlaik cilvēki dara labāk, vai kā skaitļošanas procesu pētījumus, kas ļauj uztvert, spriest un darboties.