Nodarbinātībai ir milzīga nozīme probācijas klientu resocializācijā jeb labošanās procesā. Tā ir iespēja nopelnīt sev iztiku, iekļauties sabiedrībā, pilnveidot sevi profesionāli, emocionāli, un turklāt nodarbinātība, visticamāk, arī pasargās no otrreizējas nozieguma izdarīšanas.
Probācijas klients ir arī darba devēju intereses lokā kā viens no darba ņēmējiem.
Lai veicinātu sabiedrības iesaisti un risinātu darba spēka pieejamību, Tieslietu ministrija un Valsts probācijas dienests aicina darba devējus apsvērt iespēju pieņemt darbā probācijas klientus – personas, kas izcietušas sodu, un par šo tēmu iesaistītās puses diskutēja īpaši rīkotā diskusijā “Probācijas klients darba tirgū: iespējas, izaicinājumi, pieredze”.
Lai probācijas klienti veiksmīgāk iekļautos sabiedrībā un darba tirgū, uzsākts īpašs projekts, kurā paredzēts sniegt atbalstu 2655 probācijas klientiem, tostarp 2124 personām veicināt nodarbināmību.
Vairāk kā puse nestrādā
“Probācijas dienests katru gadu strādā ar apmēram 12 000 cilvēku, kuri iekļauti sabiedriskajos darbos. 2024. gada dati liecina, ka Valsts probācijas dienesta klientu vidū 32 % ir nodarbināti un atrodas darba attiecībās, kas liecina par zināmu integrāciju darba tirgū. Tomēr lielākā daļa – aptuveni 63 % – šobrīd nav darba tiesiskajās attiecībās. Iespējams, strādā nelegāli vai nestrādā vispār, taču ir uzskatāmi par potenciālajiem darba ņēmējiem, kuriem ir iespējas un resursi iesaistīties darba tirgū, ja tiek nodrošināts atbilstošs atbalsts un motivācija,” problemātiku ieskicē Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Imants Jurevičius. Jautāts, cik lielu nodarbinātības procentu vajadzētu sasniegt, I. Jurevičius lēš, ka vajadzētu vismaz 50 %.
Dienesta vadītājs nenoliedz, ka probācijas klientiem ir sava specifika, viņu dzīvesveids mēdz būt haotisks, nereti klātesošas ir arī atkarības, psihiskās veselības izaicinājumi, kas ierobežo iespējas iekļauties darba tirgū, taču tajā pašā laikā tie ir apmēram seši tūkstoši potenciālā darbaspēka. Aptauja rāda – 1,3 % probācijas klientu jau šobrīd aktīvi meklē darbu, kas norāda uz viņu vēlmi mainīt esošo situāciju un uzlabot savas dzīves kvalitāti. Papildus tam 21 % probācijas klientu ir iesaistīti sabiedriskajos darbos, kuros viņi izmanto un attīsta savas prasmes un iemaņas. “Esmu pārliecināts, ka šī daļa ir aktīvi darba meklētāji un vēlas strādāt, bet darba meklēšanas procesā saskaras ar izaicinājumiem, saistītiem ar sabiedrības stereotipiem, kas viņiem traucē darbu atrast. Šiem cilvēkiem vajag atbalstu no darba devēju puses, turklāt ne tikai no darba devējiem publiskajā sektorā vai nevalstiskajās organizācijās, bet paplašināt sadarbības tīklu arī privātā sektora virzienā,” teic dienesta vadītājs. Tas nozīmē, ka dienestam aktīvāk jāmeklē sadarbības partneri privātajā sektorā, nekā tas darīts līdz šim, piemēram, veidojot kādu speciālu atbalsta programmu. Tāpat VPD ir gatavs nākt atsaucīgajam uzņēmējam talkā un palīdzēt risināt izaicinājumus, kas saistīti ar klientu nodarbināšanu. “Labāk nodarbināt vietējos cilvēkus, probācijas klientus, nekā aicināt darbiniekus no citām valstīm,” uzskata dienesta vadītājs.
Palīdz nodarbinātības aģentūra
Kā tiek palīdzēts cilvēkam, kurš pēc ieslodzījuma atgriežas darba tirgū, pastāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Karjeras un darba meklēšanas atbalsta nodaļas vecākā eksperte Anda Bogdāne. “Darba meklēšanas procesam cilvēki tiek sagatavoti jau ieslodzījuma vietā ar konsultācijām par darba meklēšanas jautājumiem. Individuāli tiek pārrunāts, kādas klientam prasmes, ko viņš vēlētos darīt, vai ir apsvērts kāds konkrēts darba devējs. Ja klients izvēlas potenciālajam darba devējam atklāt ieslodzījuma faktu, nodarbinātības dienests palīdz veidot kontaktu. Mūsu pieredzē ir bijuši gan negatīvi piemēri, gan arī pozitīvi, kur darba devējs ir brīvs no aizspriedumiem un dod cilvēkam otro iespēju, stāsta speciāliste. Viņa atzīst, ka atsevišķi ieslodzītie ir gatavi arī pielāgoties darba tirgum un apgūt vajadzīgo profesiju, vispirms iegūstot bezdarbnieka statusu. Jāpiebilst, ka atsevišķas profesijas tiek piedāvāts apgūt jau ieslodzījuma vietā.
Probācijas klienti ir dažādu profesiju pārstāvji, piemēram, metinātāji, drēbnieki, elektriķi, pavāra palīgi, šoferi, ekskavatoristi, apkures sistēmu mehāniķi, automehāniķi, celtnieki, santehniķi, bruģētāji, mežstrādnieki, autoatslēdznieki, sanitāri, maiznieki, būvnieki, dažādi speciālisti IT un tehnoloģiju jomā u.c. Katra profesija ir svarīga, un katra cilvēka darbs ir nozīmīgs.
Viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kur Latvijā nodarbina probācijas klientus, ir Ruckas muiža, kur klienti paveikuši ievērojamu darbu parka sakopšanā, dārzniecībā un pēc tam nolīgti ilgtermiņa darbam, pastāstīja Ruckas muižas pārstāvis Renārs Sproģis.
Darba devējiem – bailes no nezināmā
Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs uzsver – bezdarba līmenis Latvijā šobrīd ir tāds, ka jebkuru darbinieku izskata kā perspektīvu darbaspēku. “Latvijā darba devēji sākotnēji izskata tieši tās kandidatūras, kas atrodas šeit uz vietas, tostarp probācijas klientus. Apzinot darba devēju konfederācijas biedrus un iepazīstoties ar līdzšinējām aptaujām, kas saistās ar bijušo ieslodzīto nodarbināšanu, mēs tomēr redzam, ka uzņēmēji nemaz nav tik atvērti, kā solās būt. Iemesli, ko izdodas noskaidrot sarunās, – pirmkārt, par šādu iespēju nav informēti vispār, otrs – bailes no nezināmā, tātad ir vajadzība darba devējus šim sagatavot. Savukārt tie, kuriem jau ir probācijas klientu nodarbināšanas pieredze, atzina, ka tā ir veiksmīga. Tas nozīmē, ka potenciāls būtu, bet jādomā, kā to kompleksi risināt, jo viss, kas saistās ar bijušajiem ieslodzītajiem, ir ļoti sensitīva tēma. Ir ļoti svarīgi visiem kopā parūpēties, lai ieslodzījuma vietas vidi cilvēks nenēsātu sev līdzi visu atlikušo dzīvi,” tā K. Gorkšs. I. Jurevičius gan piebilda, ka lielākā daļa probācijas klientu nav bijuši ieslodzījumā, bet paveikuši mazāk smagus noziegumus un izcieš nosacītus sodus, kas nozīmē, ka viņus ieslodzījuma vietu vide nav ietekmējusi un iekļaušanās varētu būt salīdzinoši vieglāka.
Darba devēju pārstāvis norāda, ka šī ir sarežģīta, bet ļoti nozīmīga tēma. “Lai sadarbība starp darba devēju un probācijas klientu būtu veiksmīga, ir svarīga abu pušu atklātība, gatavība iesaistīties un izprast. Darba devēju atbildība ir ne tikai nodrošināt apstākļus, kuros cilvēks var strādāt, bet arī palīdzēt viņam iejusties vidē, būt sadzirdētam un saklausītam. Būtiski ir saņemt atgriezenisko saiti par padarīto, ko parāda – attieksme, motivācija, produktivitāte un profesionalitāte,” norāda K. Gorkšs.
Subsidē darba vietas
Sadarbības punktus meklējot, diskusijas dalībnieki atzina, ka potenciālos darba devējus, kuri nodarbina probācijas klientus, varētu motivēt ar, piemēram, nodokļu atvieglojumiem vai subsidētām darba vietām. NVA pārstāve pastāstīja, ka subsidētās darba vietas jau tiek praktizētas. “Darba devējam ir iespēja radīt darba vietu tieši probācijas klientam vai bijušajam ieslodzītajam, vienīgi ir mērķgrupas ierobežojums – vecumā līdz 29 gadiem. Taču ir arī citi pasākumi, ko mēs varam pielāgot individuālām vajadzībām, piemēram, apmācība pie darba devēja, aģentūrai paralēli sniedzot algas dotāciju darbiniekam un darba vadītājam jeb mentoram, kurš sniegs ne tikai darba iemaņas, bet arī palīdzēs iejusties darba vidē,” skaidro A. Bogdāne.
Secinājums šāds: lai cilvēkam būtu reāla iespēja iekļauties sabiedrībā un darba tirgū, ir būtiska sadarbība ar visām iesaistītajām pusēm – jābūt darba devējiem, kas ir gatavi dot iespēju, Nodarbinātības valsts aģentūrai, kas sniedz atbalstu un risinājumus, un Probācijas dienestam, kas palīdz sagatavot un atbalstīt klientus ceļā uz veiksmīgu integrāciju, secina diskusijas dalībnieki.
“Nav tā, ka cilvēks vienā dienā pamostas un nolemj būt ļauns – cilvēka nonākšana līdz likumpārkāpumam ir ilgstošs process. Lielākoties tas notiek tad, kad viņš saprot, ka nevar sasniegt to dzīves līmeni, kas ir apkārtējiem, jo nereti jau starta pozīcija viņam ir sliktāka nekā pārējiem. Tā zināmā mērā ir visas sabiedrības atbildība, tādēļ ir saprotami, ka mēs kā sabiedrība iesaistāmies šo cilvēku ceļā uz labošanos, piemēram, dodot viņam darba iespēju. Tā mēs veicinām viņu spēju atgriezties pilnvērtīgā un cieņpilnā dzīvē. Tie nav tikai skaitļi – aiz katras sabiedriskā darba stundas slēpjas konkrēts cilvēks, kurš ar savu darbu sniedz ieguldījumu sabiedrībai. Šis ir aicinājums darba devējiem būt atvērtiem un drosmīgiem – sniegt iespēju tiem, kas to patiesi novērtēs. Probācijas klientu vidū ir cilvēki ar pieredzi un prasmēm dažādās nozarēs, ar reālām prasmēm un vēlmi strādāt, un viņu iesaiste ir ieguvums mums visiem – gan ekonomiski, gan sociāli,” atzīst I. Jurevičius.
Sandra Apine
STATISTIKA
2024. gadā Valsts probācijas dienests organizēja sabiedriskā darba izpildi 6835 personām un uzraudzīja 5202 personas.
Probācijas klienti 2024. gadā nostrādāja 530 745 sabiedriskā darba stundas (pilngadīgie – 527 058, nepilngadīgie – 3687), tas darba devējiem ļāva citām vajadzībām novirzīt 2 065 202 EUR (rēķinot minimālo darba stundas likmi 2024. gadā katra mēneša ietvaros). Kopumā kopš 2005. gada sabiedriskā darba laikā paveiktie darbi darba devējiem ir ļāvuši citām vajadzībām novirzīt vismaz 19 616 702 eiro.
