Valdība otrdien, 20. maijā, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) veiktos grozījumus noteikumos par samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai lauksaimniekiem, palielinot marķētās dīzeļdegvielas daudzumu atkarībā no audzējamās kultūras. Tas darīts, lai Latvijas lauksaimnieki nezaudētu konkurētspēju vienotajā ES lauksaimniecības produkcijas tirgū.
Limitu palielināšana bija viena no pērnā gada lauksaimnieku protestu prasībām, kas beidzot ir izpildīta, informē biedrība “Zemnieku saeima”.
Šo ziņu pozitīvi vērtē arī mūspuses lauksaimnieki. “Tas noteikti ir būtisks atbalsts, ja rodas neparedzēti darbi. Tad neplānoti pieaug degvielas patēriņš, un nereti lauksaimniekiem nākas degvielu pirkt pa dārgo. Līdz ar degvielas likmes palielināšanu, šādu gadījumu varētu būt krietni mazāk. Īpaši būtiskas izmaiņas varētu izjust dārzeņu audzētāji, jo šajā kategorijā, kā izskanējis, piešķirtās marķētās dīzeļdegvielas apjoms pieaugs vairāk nekā uz pusi,” ar jaunajiem noteikumiem paguvis iepazīties Mārcis Pakalns (zināms kā Potato Dealer) no zemnieku saimniecības “Piekalnes” Vijciema pagastā, kur jaunā lauksaimniecības darbu sezona veiksmīgi sākusies, kartupeļu lauki desmitiem hektāru platībā jau sastādīti.
“Vismaz kaut kas. Nedomāju, ka mani tas būtiski ietekmēs, jo viss atkarīgs no audzējamajām kategorijām. Nebūšu to vidū, kuri izjutīs lielākas izmaiņas,” izteicās kāds zemnieks Valkas pusē.
“Lai gan mani būtiski neietekmēs jaunie marķētās degvielas limiti, uz vienu hektāru palielinātais marķētās dīzeļdegvielas daudzums nav nekas liels, ja parēķina apsaimniekojamās platības kopumā, tad pieaugums ir būtisks,” viedokli pauda viens no uzrunātajiem zemniekiem.
Grozījumi noteikumos, ko ZM izstrādāja kopīgi ar lauksaimniekiem, palielina marķētās dīzeļdegvielas daudzumu lauksaimniekiem atkarībā no audzējamās kultūras, attiecīgi palielinot noteikto litru skaitu: augļkopībā no 130 uz 180 litriem par hektāru, dārzeņkopībā no 130 uz 290 litriem par hektāru, konvenciālajām zālāju platībām no 130 uz 180 litriem par hektāru, bioloģiskajām zālāju platībām no 130 uz 145 litiem par hektāru, bioloģiskajām zālāju platībām, par kurām lauksaimnieks nodrošina konvencionālām platībām noteikto ieņēmumu un dzīvnieku blīvuma prasību, no 130 uz 180 litriem par hektāru.
Vienlaikus ir palielināts arī minimālo ieņēmumu kritērijs konvenciālajām saimniecībām no 350 uz 450 eiro par hektāru un bioloģiskajām saimniecībām – no 210 uz 270 eiro par hektāru, kas bija jādara, lai nodrošinātu neitrālu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.
Ņemot vērā veiktās izmaiņas, šogad pagarināts iesniegumu iesniegšanas termiņš marķētās dīzeļdegvielas saņemšanai līdz 2025. gada 10. jūnijam.
ZM jau 2024. gada otrajā ceturksnī sāka diskusijas ar lauksaimniekiem, lai vienotos par risinājumiem marķētās dīzeļdegvielas daudzuma pārskatīšanai, vienlaikus palielinot minimālo ieņēmumu apmēru, lai negatīvi neietekmētu valsts budžetu. Marķētās degvielas daudzuma palielināšana bija arī viena no prasībām, ko lauksaimnieki izvirzīja 2023. gada protestos.
Noteikumi “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem” stāsies spēkā 2025. gada 2. jūnijā un tiks publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
