Zinātne ir sākusi mums stāstīt par lietām,
kuras reiz tika uzskatītas par neizzināmām. Vēl jo vairāk
— eksperimentālo atbilžu netiešais rezultāts pats par sevi
ir kāds lielāks vēstījums, proti, pastāv enerģijas, kuras zinātne vēl
nav pamanījusi, un ir spēki, kuri vēl joprojām ir nezināmi. Aiz
tās robežlīnijas, ko mēs jau zinām par subatomārā līmeņa ainavu,
joprojām paliek norādes par tālāk atrodamajiem izpētes reģioniem
un, iespējams, pat veselām pasaulēm vēl aiz šiem kvantiem.
Kāpēc
zinātnei bail no pārdabiskā? Kas ir virtuālās daļiņas un virtuālās
būtnes? Vai Dieva esamību var pierādīt? Vai Visums ir kas tāds,
ko var ieslēgt un izslēgt? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem
atbildes atradīsiet vienā no slavenākajām Maikla Talbota
grāmatām “Viņpus kvantiem”.
Bērnu ārsts-reanimatologs Pēteris Kļava par grāmatu saka: “Ir
pienācis laiks, kad pagaidām daži zinātnieki izsakās par to, ko
zināja un pat pierādīja praksē daudzi svētie Tibetas un Indijas
jogi, ka realitāte ir neduāla un iluzora, bet tas nenozīmē,
ka tiek atcelta Mīlestība un Līdzjūtība. Šajā grāmatā aizraujoši
tiek spriests par to, kas ir realitāte, dzīves jēgas programmas nodrošinātājs.
Mūsu ēras 8. gs. Indijas garīgais reformators Šankara
bija teicis — Dievs ir reāls, Visums nereāls, bet Visums arī ir Dievs,
vai Tibetas ietekmīgākais skolotājs Padmasambhava mācīja, ka nav
tas, kas skatās un uz ko skatās, un tepat Rīgā nesen kādā ģimenē
septiņus gadus jauna meitenīte vēstīja vecākiem :”Jūs neuztraucieties,
es jums pateikšu, kā viss ir patiesībā, — kad Dieviņš lasa savu izdomāto Pasaku, mēs parādāmies
viņa prātā.” Tātad zinātniekus un svētos vieno kopīga interese— kas
ir Absolūtās Realitātes informācija jeb Mūžības Gaisma. Vieni
par to strīdas, citi to realizē. Mēs mēģināsim vismaz uzzināt
par to.
