Tradicionālais Lieldienu ēdiens ola ir vērtīgām uzturvielām
bagāts pārtikas produkts. Olu dzeltenumā ir A, E un B grupas vitamīni,
nātrijs, kālijs, fosfors, kalcijs un dzelzs.
Tomēr neatbilstoši
uzglabātas un pagatavotas olas un olu ēdieni, var radīt risku saslimt
ar zarnu trakta infekcijām, piemēram, salmonelozi, atgādina Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti.
SPKC epidemiologi aicinām ievērot šādus profilakses
pasākumus: uzturā vai kā ēdiena sastāvdaļu nelietojiet
jēlas olas. Olas vārot, pilnīgi iegremdējiet tās ūdenī un vāriet
septiņas minūtes. Olas glabājiet tikai ledusskapī, bet ieplīsušas
olas, izmetiet. Ēdienus, kuru sastāvā ir olas, apēdiet tūlīt pēc
to pagatavošanas. Vienmēr ar mazgāšanas līdzekļiem rūpīgi nomazgājiet
rokas, traukus un darba virsmas pēc saskares ar jēliem produktiem
un olām.
Ja Lieldienu svinēšana bērnudārzos, skolās un
darba kolektīvos tiek organizēta pēc svētkiem, esiet piesardzīgi
– ja uz šiem pasākumiem plānojat ņemt līdzi krāsotas olas, jāatceras,
ka brīvdienās nokrāsotās olas jau var būt bojātas. Uz pēcsvētku
pasākumu iesakām līdzi ņemt svaigi krāsotas olas.
Lieldienās neatņemama svētku sastāvdaļa ir kopīgas
ēdienreizes ģimenes vai draugu lokā. Nereti liela daļa ēdienu tiek
pirkta lielveikalos vai citās sabiedriskās ēdināšanas vietās jau
sagatavotā veidā. Tādēļ, iegādājoties produktus, pievērsiet
uzmanību preces ražošanas un derīguma termiņam.
Nepērciet produktus,
kam beidzies derīguma termiņš. Neiegādājieties saldētus vai vēsumā
glabājamus produktus, kas tiek glabāti ārpus aukstuma vitrīnām/ledusskapjiem
(fasēta/jēla gaļa vai zivis, pagatavoti salāti un saldie ēdieni,
piena produkti u.c.), un jau iepriekš gatavos ēdienus (gaļa/zivs,
kartupeļi, rīsi, makaroni, mērces u. c.), kas tiek glabāti ārpus
karstuma vitrīnām. Neiegādājieties produktus, kam ir bojāts, netīrs
iepakojums vai arī bojāts pats produkts.
Kārtīgi izcepiet, izvāriet vai grilējiet gaļu
un zivis.
Pagatavotos ēdienus ilgstoši neuzglabājiet istabas
temperatūrā, novietojiet tos ledusskapī, atsevišķos traukos.
Kārtīgi mazgājiet rokas pirms ēšanas, pēc publisku
vietu un tualetes apmeklēšanas, ēdiena pagatavošanas un saskares
ar mājdzīvniekiem. Sekojiet, lai arī bērni kārtīgi un bieži
mazgātu rokas.
Ja parādās paaugstināta ķermeņa temperatūra,
ēstgribas zudums, caureja, slikta dūša, vemšana vai sāpes vēderā,
jāmeklē ārsta palīdzība, kurš noteiks saslimšanas iemeslu,
izvēlēsies pareizu ārstēšanu un izskaidros, kādi piesardzības
pasākumi veicami, lai infekcija neizplatītos tālāk.
Lieldienās bieži vien nesam mājās bērzu zarus
un pūpolus, tāpēc jāatceras, ka ar tiem mājās iespējams atnest
arī pirmās ērces, tādēļ dabas veltes pirms ienešanas mājās
nepieciešams kārtīgi apskatīt un nopurināt.
Ievērojot Lieldienu tradīcijas, šūpošanās ir
neatņemama šo svētku sastāvdaļa, tomēr, nepiesardzīgi šūpojoties,
var rasties sasitumi un citas traumas, īpaši bērniem. Mazus bērnus
vajadzētu šūpot šūpolēs, kam ir aizsargājošas malas, lai bērns
nevarētu no tām izkrist.
Skolēnu brīvlaikā un brīvajās svētku dienās
vecākus aicinām pastiprināti rūpēties par savu bērnu drošību —
esiet informēti par to, kur jūsu bērns atrodas un ar ko nodarbojas.
