Mūsu kaimiņpilsētā Valgā šogad parādījās “Bolt” elektriskie nomas skrejriteņi, kas atvieglo cilvēkiem pārvietošanos, taču ne viss ir tik gludi, kā vajadzētu būt. Galvenās bažas, līdzīgi kā citās apdzīvotās vietās, rada fakts, ka lietotāji pēc braukšanas savus skrejriteņus atstāj, kur pagadās, pat uz ceļa braucamās daļas, “Ziemeļlatviju” informē “Lõuna-Eesti Postimees” reportieris Tīts Loims.
“Bolt” skrejriteņi pa Valgas ielām ripo kopš pavasara. Kā stāsta uzņēmuma skrejriteņu nodaļas vadītājs Karls Apsolons, šķiet, ka pierašana pie to izmantošanas kārtības prasīs kādu laiku. Tas pats ir novērots citās pilsētās. “Arī Veru esam redzējuši, ka pirmajā sezonā bija vairāk problēmu ar skrejriteņu pareizu novietošanu stāvvietā, taču tagad lietotāji ir kļuvuši apzinīgāki. Būtiski uzlabojusies stāvvietu kultūra. Valgā jūtams klientu pieredzes trūkums.”
Problēma ir tāda, ka pēc lietošanas velosipēdi tiek atstāti trotuāra vidū, uz ietvju apmalēm vai pat uz ceļa braucamās daļas, kur tie sāk traucēt citiem satiksmes dalībniekiem. Arī pašvaldības vadība ir fiksējusi situāciju, kad velosipēds stāv uz ceļa. Patiesībā nomas braucamrīki ir jānovieto uz ietves paralēli ceļam.
“Valgas gadījumā mēs veicam nepārtrauktu informatīvo darbu, lai izglītotu klientus par to, kā novietot skrejriteņus. Pārbaudām arī stāvvietu attēlus, kā klienti atstāj braucamos. Ja redzam pārkāpumu, vispirms parasti nosūtām klientam paziņojumu un aicinām turpmāk pareizi novietot skrejriteni,” stāsta K. Apsolons.
“Ja tas ir nopietnāks pārkāpums, tādā gadījumā klientam tiek piemērots naudas sods. Tomēr mēs par katru cenu cenšamies no tā izvairīties, jo sodīšana nav mūsu mērķis. Mērķis ir, lai pilsēttelpa būtu izmantojama visiem satiksmes dalībniekiem un skrejriteņi neatrastos ceļa vidū, uz ietves pa diagonāli priekšā gājējiem, bet tomēr, atbilstoši likumam, skaisti, paralēli ceļa malai,” viņš piebilda.
Pēc viņa teiktā, īpaši Tallinā un lielākās pilsētās pēc jaunā Satiksmes likuma ieviešanas pilsētas tēls ir būtiski uzlabojies. Cita starpā likums regulē arī elektrisko braucamrīku kustības ātrumu. “Es neteiktu, ka agrāk viss bija slikti, 95 procenti vai vairāk noteikumus un likumu ievēro, bet jātiek galā arī ar pārējiem pieciem procentiem.”
Apsolons piebilda, ka nepareiza stāvēšana ne vienmēr ir saistīta ar ļaunprātību. “Viņi vienkārši varbūt īsti neizprot citus satiksmes dalībniekus un nepadomā, ka nevietā noliktais skrejritenis radīs apdraudējumu citiem. Tāpēc izglītošana un informēšana ir svarīga. Noteikti ir noderīgi arī paziņot “Bolt”, ja tiek konstatēts, ka skrejritenis ir slikti novietots. To var izdarīt, izmantojot ziņojuma veidlapu. Ieliekot “Google” meklēšanā “bult report scooter”, atvērsies forma – tur var ierakstīt braucamrīka kodu un atrašanās vietu.
Tomēr, par laimi, lielas problēmas nav bijušas. Reiz Pedeles upē peldējis skrejritenis, taču, pēc Apsolona teiktā, tas bijis viens tāds gadījums un nekas tāds nav atkārtojies.
Ja nepieciešams, ar apziņošanu nodarbojas arī pašvaldība. Valgas vicemērs Kaupo Kutsars sacīja, ka pašvaldība priecājas par elektrisko skrejriteņu ienākšanu pilsētā, jo tie cilvēkiem padara ērtāku pārvietošanos. “Pašvaldībai ir problēmas ar ielu uzturēšanu. Kad nepieciešams slaucīt ielu, strādniekiem jātiek galā ar skrejriteņiem. Tas ir apgrūtinoši.”
