pexels.com
Tās uzziedēs –
Cauri svešam, smagam
Un naidīgam zābakam
Un ļaunumam smies tieši sejā.
Bet kurš gan var pateikt,
Cik garš un grūts,
Cik smags ir tas ceļš,
Kas vēl ejams?
Tās uzziedēs –
Ticība neļaus tām iznīkt
Un spīts, kas deg dziļi krūtīs,
Un mīlestība pret to,
Kas aiz muguras,
Un ļauj izturēt, lai cik grūti.
Tās uzziedēs –
Katrā pēdā, kas iemīta,
Un bites pie tām nāks ciemos,
Cerību pilnās zilzilās debesīs
Lidos putni – dzīvi un dziedot!
Tās uzziedēs –
Katrā sirdī un skatienā,
Katrā dzimtās valodas vārdā,
Bet mums visiem kopā –
Arī man un Tev –
Ir jāpalīdz, jānosargā.
Un tās uzziedēs –
Vēstot laimi un prieku,
Visa zeme degs saules ziedos!
Bet vai tiem,
Kas nāca to postīt un graut,
Jel kādreiz spēs dvēsele piedot?
Tās uzziedēs!
Anita Anitīna
